Cilvēki izgudro konspiroloģiskus skaidrojumus sarežģītām un nesaprotamām lietām. Pērkons ducina - pravietis Ilja ratos braukā. Bet patiesībā viss ir daudz vienkāršāk.
Snoras banka un Krājbanka meloja. Sniedza nepatiesas ziņas, falsificētus pārskatus par noguldītāju naudu. Šāda darbība ir noziedzīga un tā ir administratīvi un krimināli sodāma.
Šobrīd mēs novērojam pirmo aktu, administratīvo. Finanšu iestādes dzīvo gan pēc vispārējiem, gan pēc speciālajiem likumiem, kas rādīti tieši viņiem. Pēc banku likumiem par meliem seko nāves spriedums bankai - tūlītējā licences atņemšana, bez tiesas un izmeklēšanas.
Pāris gadus atpakaļ melos tika pieķerta Ogres Komercbanka. Aizklapēja ciet vienas dienas laikā, bez trokšņa, kā saka, lege artis, pēc noteikumiem.
«Uzreiz nošaut, vai gribi pamocīties?»
Likumiem, kas nosaka finanšu iestāžu darbību, jāiederas valsts likumdošana. Tās pats ar likumdošanu un normatīvo bāzi un tās izpratni.
Visu paredzēt nav iespējams, tāpēc likumdošanu pastāvīgi un savlaicīgi jāpilnveido. Ir likumu ražošanas fabrika - Parlaments. Mēs parasti nosodam valsts administratīvo un tiesu sistēmu par tās gausumu. Cepuri nost Lietuvas instanču saskaņotai un operatīvai darbībai, kuras sagatavoja slepenu zibenīgu operāciju «Likumdošanas bāzes pilnveidošana».
Kādā absurda lugā skapī atrodas tēva līķis, bet māte ar dēlu divas stundas pēc kārtas apspriež, vai tas jau smird, vai vel nē. Vēl absurdāk - pusgadu apspriest parlamentos, vai jau smakojošo Krājbanka un Snoras banka.
Atkārtošos. Finanšu sistēmas likumi ļauj diennakts laika aizklapēt ciet finanšu iestādi, ja tam ir svarīgs iemesls. Svarīgumu un tempu - «vai uzreiz nošaut, vai gribi pamocīties» - nosaka nevis tiesa, bet kontrolējošie finanšu orgāni. Ja pārēji likumi «atpaliek», tos drīkst pielabot un to jādara ar ātrumu, ko nosaka apstākļi. Vienīgais nosacījums - izmaiņām un pieņemšanas procedūrām jāatbilst Satversmes garam.
Jebkura administratīvā orgāna lēmumus var apstrīdēt tiesā. Ir labi zināms, kā tiesu mehānismi var pārvērst veselo saprātu absurdā. Saprotu Lietuviešu parlamentāriešus, kuri ierobežoja tiesu iejaukšanos situācijā Konstitūcijas ietvaros.
Lietuvieši izmantoja labu principu - mitigate losses, t.i. minimizēt zaudējumus. Tas uzliek par pienākumu visiem notikumu dalībniekiem tad, kad situācija paliek nekontrolējama, ķerties pie likvidācijas - dzēst ugunsgrēku, glābt kuģi, atrakt aizgruvumus. Un tikai pēc tam sēsties pie galda lai noskaidrotu, kurš ir vainīgs, kurš par ko maksās un ko atstāt tiesas ziņā.
Kā gatavot cāli?
«Septembrī (uzmanību, vel septembrī! - JG) bija dots norādījums pārvest vērstpapīrus Lietuvas nacionālās bankas vērtspapīru depozitārijā. Tomēr nepaklausīgie baņķieri pārveda turp tikai nelielu vērtspapīru daļu», - mīlīgi glauda draiskuļu galviņas žurnālists.
Pārtulkosim saprotamajā valodā. Lietuviešu kontrolieri ir izdarījuši to, kas būtu jādara katrai bankai ar saviem parādniekiem: ieskatījās noliktavā un pārbaudīja īpašumu. Tie nosūtīja pieprasījumus ārvalstu glābatavas par vērtspapīriem Snoras bankas kontos saskaņā ar baņķieru atskaitēm. Vērtspapīru nebija. Tad draiskuļiem tika dots neliels uzdevums - salasīt konfektes un nolikt tās bufetē. Konfektes sen bija apēstas, pat papīriņi nav palikuši pāri - par vairāk ne kā miljardu eiro.
«Oficiants, kā jūs gatavojiet cāli? Ļoti vienkārši - es viņam visu pateicu un viņš uzreiz visu saprata». lietuvieši arī visu saprata. un divu mēnešu sagatavoja likumu paketi par bankas pārņemšanu. Kāds te ir «zibenīgums»! Kāpēc lietuvieši uzvedas «cūcīgi» nebridinot latviešus, šāusminājas J.Brazovskis no FKTK! Ir skaidrs, latviešu prasme glābt noslēpumus ir zināma. FKTK snaudoļoja.
Komisija satrūkās 16.novembrī un steidzās nomierināt visus, ka Krājbankā viss ir kārtībā. Tāpat kā Lietuva sarīkoja draiskuļiem nelielu testu: pārvediet naudu no jūsu korespondentu kontiem uz mūsu kontu. Bet izrādījās, ka līdzekļi korespondentu kontos citās bankās ir «ieķīlāti pret saistībām trešajām personām». Pārtulkosim.
Korespondentu konti ir bankas nauda, kas izvietota citās bankās. Veicot pārvedumus, nauda no tiem tiek norakstīta vai ieskaitīta tajās. Korespondentu kontus savulaik izgudroja krustneši. Tirgotājs atstāja desmit naudas maisus Livonijas ordeņa maģistram Prūsijā, tukšā brauca uz Rīgu un saņēma deviņus maisus pie vietējā maģistra.
Nauda korespondentu kontos bija, ārēji viss it kā kārtībā. Kastes ir uz vietas. Tikai konfektes tajās ir apēstas. Ar lielu varbūtību varam pieņemt: pret korespondentu kontos esošo līdzekļu ķīlu gluži vienkārši tika saņemti kredīti, un šī nauda ir kaut kur ieguldīta.
No maziem bērniem reizēm konfektes mēdz slēpt. Mana meita vienmēr zināja, kurā plauktā, un ja viņai teica, ka «konfektes nav», lūdza: «Bet parādi, kā nav». Vārdu sakot, gan Snoras banka, gan Krājbanka pārliecinoši parādīja, «kā nav».
Pārdrošs puika
«Antonovs, bez šaubām, ir avantūrists, pārdrošs puika, bet nebūt nav banāls zaglis», - raksta žurnālists. Velns parāvis! Izskaidrojiet man šo atšķirību. Izskaidrojiet to Raimondam Paulam, kuram šis «pārdrošais puika» atņēmis radošās dzīves materiālos rezultātus. Avantūrists, kas paņēma glabāšanai jūsu naudu, bez atļaujas iebāza un izšķērdēja to kādās jums nezināmajās afērās, - un viņš nav zaglis? Vai drīkst, es definēšu? «Avantūrists - ir tas, kurš uzsāk afēras par paša naudu». No upuru viedokļa viņš ir zaglis, banālais vai elegantais, nav svarīgi.
Kas viņš patiesībā ir, to lems tiesa. Bez tiesas arī norvēģu maniaks Breiviks ir prātā jukušais, nevis slepkava. Lietuvas prokuratūra uzskata Antonovu par zagli (premjers Kubiļus arī par laupītāju) un pret viņu ceļ apsūdzību laupīšanā lielos apmēros. Savukārt Latvijas prokuratūra apsūdz tikai bankas novešanā līdz bankrotam. Nav pierādīts, ka licis kabatā.
Starp citu, vārds «Bankrots» ir radies no latīņu vārdiem bancus (beņķis) un ruptus (lauzts). Par «Banku» sauca beņķi, uz kura naudas mainītāji veica savus darījumus. Izputējušais «bankas» īpašnieks lauza savu beņķi.
«Mēs esam baņķieri, bet ne zagļi un bandīti, kas grib paslēpties Karību salās», - tā no Londonas paziņoja avīzei Vladimirs Antonovs.
Vai tiešam viņš ir baņķieris? Ja bankai pazudis pašu kapitāls, tā vairs nav banka, bet komercstruktūra bankrota stadijā. Zināšanai: pasludinātais Krājbankas iztrūkums ir analogs diviem pamatkapitāliem, 110 milj. latu, bet Snoras bankā iztrūkums astoņkārt pārsniedz pamatkapitālu.
Vai viņš ir bandīts? Ir strīpa, kas norobežo noziedznieku no, teiksim tā - vairāk vai mazāk godīgiem cilvēkiem: dokumentu viltošana. Uz tiešiem jautājumiem Antonovs intervijā atbild ļoti piesardzīgi - lai pamēģina pierādīt. Ir skaidrs: pats neko neesmu parakstījis, uz ambrazūras esmu licis Priedīti. Liekas, ka Ivaram būs ko teikt.
Spiegu baismas
Saskaņā ar Komerclikumu notiks bankas likvidācija kurās gaitā noskaidros, kur ir pazūduši ieguldījumi un aktīvi un ko vel ir iespējams saglābt. Ar to nodarbosies vairākus gadus otrajā aktā.
Šim nolūkam lietuvieši nolīga Saimonu Friklī kungu - bijušo izmeklēšanas aģentūras Kroll direktoru, nosakot kosmisku algu - 140 tūkst. eiro mēnesī. Par 1,7 milj. gadā viņam jāatrod un jāatgriež atpakaļ pēc iespējas vairāk no pazaudēta miljarda ar astīti. Vai tas ir adekvāti, nezinu. Anglijas futbola premjera līgā par šiem grašiem ne katrs ķēpāsies.
Var pilnībā piekrist Antonovam, ka pie Saab koncerna pirkšanas, pasūtot auditu kompānijā Kroll, viņš pats sevi iegāza. Friklī izracis ko lieku, bet tas ir viņa darbs. Toties izraka viņš nevis baumas, bet iznīcinošus faktus, ko Antonovs apzināti slēpa no finanšu kontrolieriem. Vai Friklī izmantoja „insaideru" informāciju, - Dievs lai par to spriež.
Antonova maksātspēja nekad nav neizskatījusies stabila. Krievijā arī ir valsts noteikta banku ieguldījumu apdrošināšanas sistēma, bet tā neattiecas automātiski uz visām bankām. Antonova banku iekļaušana šajā sistēmā, starp citu, tur tika noraidīta. Bet šeit nevienam pat prātā neienāca.
Kā noēst miljardu?
Kur ir pazūdūsi nauda? Visdrīzāk, daudz pazuda jau krīzes laikā vērtību zaudējošos vērtspapīros, līdzīgi, šādu kā Parex bankā. Jo īpaši, Snoras bankā „papīru" bija gandrīz tikpat, cik kā Parex bankā - apmēram 600 milj. eiro - ļoti daudz. Parex bankai «spieda» izmaksas sindicētiem kredītiem, un nācās padoties. Antonovs varēja aizķepināt caurumu, līdz viņu noķēra.
Antonovs nav bāzis naudu pa kabatām, kālab zagt sīkumos? Villu Nīcā viņš kā reiz pirka bankas vārdā: gan investīcijas, gan arī padzīvot tur var. Viņš uzskatīja banku par savu kabatu. Visi šie papīri, paraksti, normatīvi, banku ierobežojumi viņam dikti traucēja. Šāds jautrs krievu «avosj» (varbūt): gan jau visu nokārtosim, sarunāsim. Par to, ka tādējādi nostāda sevi ārpus likuma, viņa neuztrauca.
Mazerati-lambordžīni, mājas, villas - desmitiem miljonu, migla acīs. Bet miljardu diezgan grūti, pat neiespējami «noēst», iztērēt personīgām vajadzībām. Bankā «aizņemtā» nauda tika ieguldīta biznesa projektos - Saab un sacīkšu mašīnas Spyker autoražotāji, angļu futbola klubs Portsmouth (jau izputējis) - ar vienkāršu mērķi: nopirkt un izdevīgi pārdot tālāk.
Saab tipa rotaļas maksā kādus 400 miljonus. Antonovs nebija miljardieris, un tādu naudu viņš varēja iegūt tikai izmantojot savas bankas kā «savstarpējās palīdzības kases».
Pēc pamatkapitāla Snoras banka ar 230 milj. eiro bija pati lielākā viņa bankām, ieskaitot Krievijas Investbanku (90 milj. eiro), Krājbanku (80 milj.) un Ukraiņu Konversbanku (25 milj.dol.). Tomēr, ievērojot kredītu normatīvus, piemēram, pēc FKTK - maksimāli 25% no pamatkapitāla vienam cilvēkam, - šādus milzīgus projektus viņš finansēt nevarēja.
Jautājums: ja viņa kapitāla lielāka daļa atrodas Lietuvā un Latvijā, kāpēc viņu sauc par Krievijas miljonāru?
Nopērc sev nedaudz airBaltic
Visi zina, ka 49% no airBaltic savulaik ir iegādājies Flika kungs. Bet finansēja šo darījumu Krājbanka, turklāt par visiem simts procentiem. Flika kungs, pat ietaupot visu savu direktora algu un mazliet nozogot, nespētu sakrāt paša dalībai pirkumā. Citiem vārdiem sakot, Fliks bija aizsegs, bet īstenībā šo kompāniju nopirka Krājbanka. Vai tad par šo viltojumu nezināja satiksmes ministrs Šlesera kungs, kas parakstīja šo darījumu, vai arī Ministru Kabinets, kas vēlāk to apstiprināja?
Rakstīja, ka zaudējumi tajā sasniedza 94 milj. latu. Puse no tām - Krājbankas, vai ne?
Man nācās paris reizes pusdienot kopa ar Antonovu (maksājām uz maiņāmJ). Tika apspriests darījums, kur banka grasījās finansēt Latvijas kompānijas pirkumu. Ļoti patīkams, apburošs jaunais cilvēks. Arī naudu par pārdoto kompāniju laipni piedāvāja ieguldīt savā bankā uz depozītā ar augstiem procentiem.
Shēma - kā parasti: formālais pircējs - kompānija-operators, finansējums - simts procenti, summa - augstāka par normatīvo. Pārsteidza cena, kas bija paaugstināta - manuprāt, pusotru reizi. Ne viena sapratīga banka šādā darījumā neiesaistītos. Bet baņķieri-komersanti, lūdzu, kāpēc gan nē: uzspodrināt, nokrāsot un pārdot tālāk ar peļņu. Antonovam par godu jāsaka, ka darījums nenotika, jo atradās pircēji, kas samaksāja vēl vairāk. Šajā gadījumā viņa projekts varēja arī nostrādāt.
Mašīniņas, lidmašīniņas, futbola komanda ... Antonovs realizēja privātus biznesa projektus, apmaksājot visu šo parauggreznumu ar bankas līdzekļiem.
Visdrīzāk viņš ir cilvēks kurām patīk riskēt. Pat General Motors nevar izvilkt šo Saabu, bet, lūk, es, vienkāršais krievu baņķieris, tūlīt viņus visus pieveikšu. Un tagad es ņemšu un nopirkšu Latvijas aviokompāniju, lai visi mani apskauž! Pat Berluskoni nevarēja pierunāt draugu Putinu lai Aeroflot par grašiem nopērk Alitāliju.
Varbūt tomēr - uz Karībiem?
„Projekti nestu strauju pelņu, caurumus izdotos aizsegt. Bet nepaspēja, nelieši-leiši mani «uzmeta», jo esmu krievs". Kā ar to zirgu, kuru «čigāns» gandrīz iemācīja neēst. Un arī iemācītu, ja tas nebūtu nomiris. Toties radās motīvs lūgt politisko patvērumu. Pie reizes, kālab Krievijas pilsonim prasīt patvērumu Britu karaliste dēļ lietuviešu-latviešu politiskās vajāšanas, ja Krievija savējos neizdod? Var būt kautrējas no Krievijas ieguldītājiem, kuri pieprasīs „po ponjatijam" (pēc saprašanas)?
Man dzīvē nācies novērot: ja kāds ilgi kaut ko dara, un neviens nesaprot, kā tas darbojās, agrāk vai vēlāk noskaidrojas, ka tas arī nedarbojās nemaz. Substance ar sūda krāsu, smaržu un garšu agri vai vēlu tomēr izrādās sūds.
«Lietuvieši man atņēma biznesu!» Dīvaina loģika. Atņemt var konfekti, lai to apēstu vai sadalītu. Bet beņķi, sen salauzto, kālab?
2011.gada aprīlī Holandes prese paziņoja, ka Vladimirs Antonovs pērk Krievijas sacīkšu automašīnu ražotāju Marussia Motors. Kurš, savukārt, bija Formula-1 Krievijas komandas Marussia Virgin īpašnieks. Vai gribat pasmieties? 23.novembra ziņojums: «Formula-1 Krievijas komandai Marussia Virgin draud likvidācija britu likumu pārkāpuma dēļ.
Kā ziņo, sacīkšu kolektīva likvidācijas iemesls ir nevēlēšanas sniegts kompānijas darbības finansu atskaites. «Viņi apsolīja sniegt atskaiti, bet to nav izdarījuši - šajā gadījumā direktoru padome tiks pakļauta tiesai», - teica kontrolējošās instances pārstāvis.
Un šinī valstī viņš prasa patvērumu?
Atbalsti pensiju reformu: mirsti
Vel pirms diviem gadiem FKTK konstatēja, ka nepaklausīgais Vovočka čiep naudu no krājkasītes. Komisija stingri pavēlēja turēt nerātnas rociņas virs segas un kredītus nerezidentiem aizliedza. Tad Antonovs pārlika naudu uz korespondējošo kontu savā Maskavas InvestBankā un vel dažās un caur «sētas durvīm» paņēma šo naudu kredītā.
Mums saka - noziegumus nevarēja novērst. Bet ir netiešās pārbaudes, ko veic visi auditori. Prasa ne tikai pases kopiju, bet arī privātus rēķinus par ūdeni, elektrību, telefonu, pieprasa no kontrahentiem apstiprinājumus darījumiem.
No korespondentu kontiem maksā ik dienu. Tikai ar aizmiegtām acīm var neredzēt, ka nauda šajos kontos mēnešiem stāv nekustīga.
Krājbankas bilance izraisīja tādas pašas aizdomas. Naudai jāstrādā, savādāk nebūs no kā maksāt noguldītājiem procentus. Krājbankā brīvie līdzekļi gulējuši korespondējošajos kontos (plus kasē) - 40%, citās bankās - 15-20%. Kā dēļ? Kredītu vajadzībām.
Pieklājīga banka uz lūgumu izsniegt kredītu pret depozītu korespondentu kontā uzraus uzacis. Tāpēc mūsu draiskulis delverēja kopā ar kaimiņbērnu baru. InvestBank ir viņa īpašums. Mikroskopiskais SberKred ar 10 MEur kapitālu, kāpēc tur korespondējošais konts?
Tie paši nodokļu dienesti pārbaudot PVN atmaksu aitomātiski pārbaudīs arī jūsu partneri-piegādātāju. Jūs, Vilka kungs, finanšu ministrs, iesakāt vecmāmiņām- pensionāriem pieskatīt bankas. Tām vecmāmiņām, kuras domā, ka joprojām nes naudu Krājkasē. Jūs redzējāt, kādās «mēslu kastēs» gulēja «Krājenes» korespondējoši konti?
Darījumus starp viena īpašnieka kompānijām, «saistītam kompānijām», nodokļu dienesti krata kā ābeli. Kā FKTK varēja nepamanīt elementāru dubultgājienu starp Antonova bankām. Debets ar kredītu sakrita, un būs labi?
Par kādu FKTK profesionālismu mums stāsta? Pat noguldītāji 16.novembrī saprata, ka Snoras banka un Krājbanka ir «savienotie trauki» un sāka izņemt naudu. Bet Komisija nelikumīgi bremzēja pārvedumus kā vilcienu, ar rokām, neuzdrošinoties ieslēgt sarkano luksoforu. Tieši tādēļ Lietuvas finanšu ministrs Šimoņites kundze maigi pārmeta FKTK bezdarbību. Īstenībā FKTK darbība izskatās ja ne pēc sazvērestības, tad pēc noziedzīgas nolaidības.
Dīvaina patanatomija
Krājbankā pasludināja iztrūkumu 100 milj. apmērā - 15% aktīvu. Vēlāk J.Brazovskis palūdza Antonovam atgriezt jau 150 milj., un tas jau ir 25%. Prezidents apgalvo, ka pēc viņam zināmās informācijas iztrūkums ir krietni lielāks, un bankas slēgšana bija pareizais lēmums. Cik tad īstenībā pazuda? Puse no bankas? Cik lielām ir jābūt iztrūkumam, lai FKTK spētu to pamanīt? Vai arī pārstāj aizmiegt acis?
Pēc mums zināmās informācijas sadzīves loģika saka priekšā, ka paņemt no Garantijas fonda simts miljonu latu lai segtu iztrūkumus, nacionalizēt banku un turpināt normālu darbību ir daudz vienkāršāk, kā visu izjaukt. Ņemsim vērā, ka 57 miljoni no 100 ir akcionāru, Antonova & Co zaudējumi, t.i. faktiski rekapitalizācijai nepieciešami tikai 43 miljoni.
Bet tā vietā - iztukšot līdz galam fondu par 150 miljoniem, aizņemties valsts kasē vel 200, atlaist 900 cilvēkus, un rezultāta noguldītāji cietīs 150-200 milj. zaudējumus. Ko no mums noklusē? Vai tagad mums melo nevis Antonovs, bet valsts?
Acimredzot, Snoras bankai bija vēzis ceturtajā stadijā. Bet toties Krājbankai - pirmajā. Kāpēc tad to uzreiz morgā jāliek?
Nu labi. Sekcija uzrādija ka slimnieks nomira sekcijas rezultāta. Kāpēc tad jāslepj sekcijas slēdziens? Lai pesēgtu patanatomus?
Un kas tālāk? Mūsu gudrinieki ievedīs bankās ikgadējo mācību ugunsdrošības trauksmi? Viens un divi, visus korespondējošos rēķinus ātri izlikt priekšā. Vai ar to pietiks, lai noticētu, ka mūsu nauda glabājas sausā, vēsā un drošā vietā?
Pazīstu vienu zinošu noguldītāju, kurš «diversificēja noguldījumus»: daļa Krājbankā, pārējais - Snoras bankā. Ko viņam ieteiksVilka kungs?