Pērnā gada nogalē savas nacionālās izcelsmes dēļ smagi cietuši divi Lielbritānijā dzīvojoši latvieši un viena igauniete. Kā toreiz ziņoja BBC, pret šiem jauniešiem pavērsts nazis, jo uzbrucējiem šķitis, ka viņi sazinājušies krievu valodā. Bet pagājušajā nedēļā sabiedrības uzmanības lokā nokļuva trīs latviešu studentes, kuras pirms laika atgriezušās no prakses kādā Grieķijas hotelī (patiesībā aizbēgušas no šīs vietas) – meitenes ne tikai strādājušas par vēdera tiesu un saņēmušas nepiedienīgus piedāvājumus; viņām arī draudēts un atņemtas mājupceļa biļetes.
Skumji. Taču tā ir dzīves patiesība. Un šādu situāciju nav maz. Kā no šādiem incidentiem izvairīties? Plānojot braucienus uz ārzemēm, cilvēkiem tomēr būtu vairāk jākonsultējas ar profesionāļiem.
Kā tūrisma aģentūras var palīdzēt pasaules apceļotājiem un svešzemju kultūras iepazīt alkstošajiem ceļotājiem? Pirmkārt, nodrošinot klientu ar ticamu, drošu informāciju par izvēlētā ceļojuma maršrutu, šajā maršrutā iekļautajām valstīm, to paražām, viesnīcu, kā arī nepieciešamajām potēm (piemēram, pret stinguma krampjiem, dažādām alerģijām utt.) un apdrošināšanas polisēm, jo aviokompānijas nodrošina tikai transporta pakalpojumus un klientu drošību. Tieši tāpēc atzītākās Latvijas un pasaules tūrisma kompānijas šodien strādā pēc principa – vispirms klients tiek iepazīstināts ar visām iecerētā ceļojuma niansēm, un tikai tad viņam tiek sastādīts ceļojuma maršruts, rezervēta biļete, viesnīca u.tml..
Cita zeme – cita kultūra...
Lai iespēju robežās izvairītos no nepatikšanām, atrodoties svešās vietās, pirmkārt jau ir jāciena un jāievēro šo zemju tradīcijas. Piemēram, Indijas mošeju slieksni drīkst pārkāpt tikai sievietes, kuru apģērbs nosedz viņu galvu, plecus un kājas līdz potītēm. Nav pieņemts publiski apkampties un skūpstīties, staigāt gariem, izlaistiem matiem, kā arī aicināt uz deju svešu dāmu.
Daudzās valstīs apavu zoļu pavēršana pret sarunu biedru tiek uzskatīta par necieņu, kā arī nav ieteicams fotografēt vietējos iedzīvotājus bez viņu atļaujas un patstāvīgi (bez gida) apmeklēt viņu mitekļus.
Nepālā un Šrilankā nedrīkst neko dot un ņemt ar kreiso roku, jo to izmanto higiēnas procedūrām (tā kā tualetes papīru šajās valstīs nepazīst, tas tiek aizstāts ar kreiso roku un ūdens krūzi) un uzskata par “netīru”.
Tunisijā nav pieņemts ēst, stāvot vai ejot, pētīt ēdošu cilvēku. Musulmaņu ramadāna laikā uz ielas labāk nepīpēt un neēst vispār. Cilvēkus alkohola reibumā uz ielas var arestēt, kā arī piespriest visai lielu naudas sodu.
Savukārt Japānā, sasveicinoties, pieņemts paklanīties, turklāt tikpat intensīvi un bijīgi kā to dara otra puse. Nav ieteicams aktīvi žestikulēt un skatīties japāņiem tieši acīs, jo vietējie to uzskata agresijas izpausmi. Irbulīšus maltītes laikā nedrīkst sakrustot vai iespraust rīsos, jo japāņiem tas asociējas ar nāvi.
Serviss, kas atmaksājas
Runājot par ceļojumu servisu, daudzi noteikti ir piedzīvojuši tādas nestandarta situācijas, kad, esot jau ārzemēs, steidzami nepieciešams mainīt izlidošanas dienu, laiku vai pat maršrutu, lai atgrieztos mājās agrāk. Piemēram, nesen mūsu kompānijas patstāvīgie klienti lidoja no Ženēvas uz Maskavu caur Frankfurti. Pēkšņi Frankfurtē aizdegusies lidosta... Panika, haoss, stress... Kad klienti mums piezvanīja, rezervējām un nosūtījām viņiem jaunas elektroniskās biļetes uz nākamo reisu, kā arī rezervējām lidostas terminālam tuvāko viesnīcu. Pēc 10 minūtēm nogurušie uzņēmēji jau bija savos viesnīcas numuros, kamēr pārējie lidmašīnas pasažieri, stāvot rindā pēc jaunām biļetēm un cerot sagaidīt vismaz kaut kādu informāciju, joprojām nīka aviokompānijas ofisos.
Tāpēc tūrisma kompānijas konsultants ir kā ģimenes ārsts – viņš visu klienta ceļojuma laiku “tur roku uz pulsa”. Viņš ir tieši tas cilvēks, kuram zvanīt, ja ceļojuma laikā atgadās kas ārkārtējs.
Vietā arī piebilst, ka cilvēki ir kā mazi bērni, un pases aizmiršana mājās nav tā lielākā nelaime. Tāpēc profesionāli tūristu konsultanti vienmēr sastādīs saviem klientiem tā dēvētos “must haves” sarakstus, kuros tiek iekļautas lietas, kas ceļojuma laikā noteikti būs nepieciešamas – sākot ar pasi un beidzot ar ieteikumiem, kādas drēbes un apavus labāk ņemt līdzi.
Tā kā mūsdienās viens no galvenajiem ceļojumu maršrutu izvēli ietekmējošajiem faktoriem ir finanses, cilvēki, kuri labprātāk “sarunājas” ar datoru, nekad neies uz tūrisma aģentūru. Viņi savus ceļojumus plāno paši, izmantojot globālajos tīmekļos pieejamos resursus – iespēja elektroniski apskatīt dažādus starptautisko ceļojumu maršrutus, rezervēt lidmašīnas vai vilciena biļetes un viesnīcu utt.. Tā ceļot, protams, ir lētāk, tomēr jārēķinās arī ar risku. Piemēram, pastāv ļoti reāla iespēja, ka izvēlētā viesnīca būs ļoti zemas kvalitātes. Nereti pat skati, kas paveras no viesnīcas istabiņas loga, var būt uzņemti pavisam citā, daudz labākā viesnīcā. Problēmas mēdz būt arī ar gidiem, kuri nereti slikti pārzina svešvalodas un pat savu dzimto pilsētu.
Tādējādi, dodoties tuvos un tālos izbraukumos no Latvijas, vēlams vienmēr atcerēties it kā banālo, bet tai pat laikā sadzīviski ļoti noderīgo parunu – sargi sevi pats, tad arī Dievs tevi sargās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
