Jurģis Jansons: 'Fake news' un mazpatiesības par Latvijas mežu un mežsaimniecību – vai varam ko vērst par labu?
Foto: F64

Vairāk vai mazāk pavirši, bet ar cerību sekojot līdzi notikumiem un ziņām par pasauli pārņēmušo vīrusu, nereti sastopamies ar "fake news" jeb dezinformācijas jēdzienu. Vīrusa apkarošanas jomā ar sabiedrību strādā zinoši cilvēki – gan praktiķi, gan zinātnieki. Normālā sabiedrības daļa viņiem uzticas un pat paklausa. Tomēr mēs varam iztēloties viedokļus, ka vīruss jau nav slimība, bet gan kāda Dieva sodība, kas mums visiem pacietīgi jāpieņem, vai vienkārši mātes Dabas vēlēšanās mūs visus noregulēt, tā teikt, pēc saviem – dabiskās izlases – likumiem.

Noteikti ir cilvēki, kuri vīrusu uztver kā krievu ruleti, tādējādi savās acīs paceļot personīgo dūšību. Katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli, ciktāl tas neietekmē profesionāļu darbību un nepaģēr augstām valsts amatpersonām respektēt un ar tā autoriem saskaņot medicīnas nozares darbību jeb, tā teikt, "vienoties".

"Fake news" situāciju piedzīvo arī Latvijas meža nozare. Šī raksta mērķis nav analizēt tās nozīmību mūsu valsts lietās. To iepriekš ir izdarījuši vismaz 7 valsts prezidenti un valdības vadītāji, dažādos publiskos pasākumos, kuros man ir bijusi iespēja piedalīties, saukdami meža nozari par mūsu valsts ekonomikas mugurkaulu, protams, katrs izmantojot atšķirīgus vārdojumus. Pamats šiem vārdiem ir drošs – desmitiem procentu dažādos makroekonomikas rādītajos un miljardos eiro mērāmi produktu eksporta apjomi. Spēcīgs "mugurkauls" rada drošību un stabilu darbības vidi visam pārējam valstī notiekošajam, dažādu citu cienījamu nozaru un nodarbju attīstībai un kopumā valsts izaugsmei. Tādēļ meža nozares ievainojamība ir jo īpaši bīstama.

"Fake news" par Latvijas mežu un mežsaimniecību var iedalīt divās grupās. Pirmajā ir sīki, nebūtiski izteikumi, kuri rodas atkarībā no mediju formāta un to izdevēju gribas iedziļināties jautājumā profesionāli, piemēram, palūdzot kāda cita eksperta komentāru. "Fake news" izplatībai labi noder TV un radio tiešraides, kā arī interviju ieraksti. Nesen meža nozari pārsteidza kāds izbijušo laiku mežzinis, šobrīd – privāto mežu kooperatīva darbinieks, neliela reģionālā izdevuma intervijā1 klāstot savas atziņas par dzīvi un mežu. Cita starpā sastapām apgalvojumu, ka līdz ar akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" nodibināšanu katrai koku sugai par 20 gadiem ir ticis samazināts ciršanas vecums. Tā kā runa ir par vismaz 20 gadus seniem notikumiem, lasītājs, visticamāk, nesaliks kopā tā laika valdības lēmumu par uzņēmuma izveidošanu ar Saeimā pieņemto Meža likumu.2 Tāpat arī viņš neatminēsies, ka nekāda ciršanas vecuma samazināšana tajā laikā nenotika. Tomēr – notika gan, meliorētajos mežos esošās mazvērtīgās, nekvalitatīvās purva jeb pūkainā bērza kokaudzes atļaujot nocirst par 20 gadiem ātrāk. Šīs izmaiņas skāra apmēram 0,003% no Latvijas meža platības. Ciršanas vecums savukārt tika atcelts baltalkšņiem. Tomēr kārtējā "fake news" nezin kāpēc, bet pasaulē ir palaista. Precīzāk – tāda mazpatiesība. Kas atliek meža nozares cilvēkiem – polemizēt, diskutēt un atspēkot?

Diskusiju raidījumā "Nacionālo interešu klubs"3, uz kuru bija uzaicināts arī šī viedokļa autors, sabiedrība uzzināja, ka iepriekš pieminētais valsts uzņēmums savā stratēģijā ir plānojis "samazināt aizsargājamo mežu platību īpatsvaru". Apgalvotājs bija kāds izbijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sistēmā esošas padomes priekšsēdētājs, tātad it kā liela autoritāte. Apgalvojums bija pārliecinošs, uz brīdi izsita no sarunas sliedēm ne tikai pārējos dalībniekus, bet arī visnotaļ erudīto raidījuma vadītāju. Jo nekāda dabas aizsardzības teritoriju samazināšana valsts mežos nekad nav plānota! Apgalvojuma pamatā, izrādās, bija uzņēmuma mājaslapā atrodamais stratēģijas īsais kopsavilkums4, kurā iekļauta dabas aizsardzības teritoriju % attiecība pret kopējo mežaudžu platību, un tā tiešām nedaudz samazinās. Tas notiek, pieaugot kopējai meža platībai uz plānotās meža zemju iepirkšanas rēķina. Iepirkt plānotie meži pamatā ir iepriekšējo īpašnieku izstrādātas, viņiem liekas kļuvušas meža teritorijas, kas, protams, nekādas "dabas vērtības" vismaz pašreiz neietver. Vienlaikus tiek noklusēts, ka dabas aizsardzības teritoriju % attiecībai pret kopējo meža zemju (ieskaitot gan mežaudzes, gan purvus) platību ir plānots pieaugt. Bet viena "laba" "fake news" ir atkal gaisā! Un tomēr – tā arī ir mazpatiesība, jo šādā kopsavilkumā būtu jāparādās kopējai meža platībai, no kuras rēķināti procenti. Protams, ja cilvēkam būtu bijusi kaut mazākā interese par dabas aizsardzību valsts mežos, šādu informāciju iegūt būtu bijis itin viegli.

Mazās, sīkās nepatiesības tiešām nav tā vērtas, lai tās pieminētu, kā noteikti nodomāji tu, cienījamo lasītāj. Tās tikai ievadam. Daudz būtiskāka loma ir manipulācijām ar Eiropas līmeņa informācijas plūsmu un dokumentiem, kas, kļūstot saistošiem, mūsu valstij var nodarīt jūtamāku postu. Eiropas vārds, kurš pievilkts pie "fake news", tās pastiprina arī Latvijas informācijas telpā. Nesen mēs sastapām ziņas par kādas Eiropas vides aģentūras pētījumu, kas ar attālinātās izpētes metodēm vērtēja par 5 metrus augstāku (garāku) mežu sastopamību. Zīmīgi, ka šajā pētījumā, kurš apvienoja daudzas valstis, Latvija un Dānija, spriežot pēc pētījuma tehniskajām vadlīnijām5, vispār nebija piedalījušās, proti, pētījuma gaitā nesaņēma tā starprezultātus, tos neapstrādāja, nediskutēja, nesalīdzināja datus ar savā rīcībā esošajiem daudz precīzākiem informācijas avotiem, kā tas būtu pieņemams šādos virspusējos "global assessment" vērtējumos. Kāds bija pieņēmis šādu lēmumu – Latvijai nepiedalīties. Tikmēr Latvijā saņēmām vēstījumus, kas uz šī it kā Eiropas pētījuma pamata apšauba iepriekš veikto Latvijas mežu uzskaiti – par 5 metriem augstāku mežu platība Latvijā, protams, ir mazāka nekā kopējā Latvijas mežu platība. Skumji, ka šādas noskaņas un intonācijas parādījās medijos, kurus citkārt mēs nepieskaitītu pie tipiskas dzeltenās preses.6

Kādēļ pētījumā tiek runāts par 5 metrus augstiem mežiem? Šādu rādītāju izmanto arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" īstenotajā meža bioloģiskās daudzveidības monitoringā, raksturojot meža ainavas raksta daudzveidību.7 Ikviena kritērija izvēle ir atkarīga no konkrēta pētījuma mērķa. Var, piemēra pēc, analizēt to Latvijas autoparka daļu, kas no rūpnīcas izripojusi pēc, teiksim, 2012. gada. Varam pētīt sabiedrību pēc vecuma, piemēram, cik mums ir pamatskolnieku, pensionāru vai vēlētāju. Ikvienā šādā gadījumā konkrētā pētījuma grupa būs mazāka par kopējo automašīnu vai Latvijas iedzīvotāju skaitu, un kategoriska iepriekšējās uzskaites un informācijas avotu apšaubīšana būtu tipiska "fake news".

Saskaņā ar Latvijas nacionālā meža monitoringa datiem mežu platība, kuros koki vēl nav izauguši augstāki par 5 metriem, aizņem 447,45 tūkstošus ha (+/–2,9%) jeb 13,8% no visas mežaudžu platības.8 Tas nav it nekāds jaunums. Šeit gan ir runa par vidējo audzes jeb, precīzāk, tās vidējā koka augstumu, un 5 metri ir vidējais starp 4, 5, 6 un pat 7 m augstiem kokiem, kas aug mežaudzē. Mežzinātnē arvien vairāk tiek piemērots virsaugstums, respektīvi, tas augstums, ko veido audzes garākie koki un ko mēs redzam, vērojot mežaudzi no malas vai no gaisa. Izmantojot virsaugstumu, par 5 metriem "īsāku" mežu platība Latvijā būtu pat par kādiem % mazāka.

Kas tad 5 metru augstumā ir tik svarīgs, kādēļ tas tiek daždien izmantots un interpretēts? Arī Latvijas Meža likumā ietvertajā meža definīcijā sastopam 5 metrus. Starptautiskās atsaucēs bieži tiek izmantots ANO sistēmā esošās Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO, Food and Agriculture Organization) regulāri veiktais meža resursu novērtējums (FRA, Forest Resources Assessment), kurš, ņemot vērā lielo respondentu dažādību, cenšas ieviest vienādus spēles noteikumus meža vērtēšanā no Vidusjūras piekrastes saksaulu un korķozolu "mežiem" līdz Lapzemes tundrai. FRA nostādnēs izmantota meža definīcija: "Land spanning more than 0,5 hectares with trees higher than 5 meters and a canopy cover of more than 10 percent, or trees able to reach these thresholds in situ."9 Gan angļu valodas tekstā, gan, to latviskojot, mēs redzam, ka FAO meža definīcija ir divdaļīga – pirmā daļa runā par mežiem, kuros koki ir augstāki par 5 metriem, savukārt otra daļa – par mežiem, kuros koki var sasniegt (jeb vēl nav sasnieguši) 5 metrus. Latvijas gadījumā definīcija no meža platības izslēdz purva ekosistēmas, kurās koki gan aug, bet nekad neizaug garāki par 5 metriem, savukārt jaunaudzes jeb meža "bērndārznieki" vienmēr iekļausies kopējā meža platībā, un to izslēgšana, pamatojoties uz starptautisku definīciju, ir tipiska "fake news" vai, iespējams, pat nekrietns, apzināti aplams vēstījums Latvijas sabiedrībai.

Latvijas cilvēki, kuri interesējas par mežu, vienmēr ir aicināti iedziļināties pamatdatos un izmantot ticamas ziņas. Informācija par Latvijas mežiem kopš 2004. gada tiek veidota nacionālā meža monitoringa ietvaros, 5 gadu laikā apmeklējot vairāk nekā 16 000 vienmērīgi izvietotu parauglaukumu un veicot tajos koku mērījumus. Šajā rakstā pievienosim informāciju par Latvijas mežu platību jeb mežainumu, ko noteikt, izrādās, arī nav nemaz tik vienkārši. Sākotnēji šāds materiāls publicēts portālā "zemeunvalsts.lv"10, bet esam to papildinājuši ar 2019. gadā veikto mērījumu rezultātiem.

Katram no 16132 parauglaukumiem, kurus apmeklē monitoringa zinātnieki, tiek noteikta zemes kategorija. Ja parauglaukums iekrīt apvidū, kur aug koki, kuru augstums var sasniegt vismaz 5 metrus un koku skaits ir vismaz 1000 koki uz ha (pieņemot, ka tie potenciāli izveidos koku vainagu segumu 20%), parauglaukums tiek kodēts kā mežs. Bet arī meži ir dažādi. Ja esam nonākuši vēsturiskajā meža zemē – nepārprotamos, inventarizētos meža masīvos vai puduros –, kods ir viens. Šādi meži Latvijā aizņem 3057 tūkstošus ha jeb 47,3%. Ja mežaudze ir veidojusies acīmredzamā bijušajā lauksaimniecības zemē, lietojam citu kodu. Šādiem mežiem pārsvarā nav meža tiesiskās aizsardzības, lauksaimnieki vai pilsētnieki tos drīkst brīvi "pārvērst" atpakaļ aramzemē vai izveidot apbūves gabalus. Šādi meži Latvijā aizņem 184,1 tūkstoti ha jeb 2,8%. Kopā mežaudzes tātad veido 50,1% mežainuma.

Nākamā zemju kategorija ir tāds kā starpstāvoklis – izcirtums, degums, izputējusi audze vai vējgāze, kurā cilvēku vai dabas spēku darbības ietekmē kokaudze īslaicīgi pazudusi, un monitoringa mērīšanas brīdī tur nav augošu koku. Šādas platības Latvijā kopā aizņem 50,6 tūkstošus ha un palielina mežainumu vēl par 0,8%. Zinātnieku izpratnē tas nav mežs, likumdošanas izpratnē – ir!

Nākamā zemju kategorija ir purvi. Mežs un purvs ir divas dažādas ekosistēmas, kādēļ purvam tiek piešķirts atkal cits kods. Ja mēs iepriekš aprēķinātajam mežainumam pieskaitām purvus, tas palielinās par 124,6 tūkstošiem ha, sasniedzot 52,8%.

Dažādi meža infrastruktūras objekti – meža ceļi, stigas, grāvji, to atbērtnes un trases – aizņem 97,4 tūkstošus ha jeb 1,5% Latvijas teritorijas. Visbeidzot, meža zemēs 83,5 tūkstošu ha platībā satopami vēl dažādi interesanti apvidi – pārplūstoši klajumi (bebraines), smiltāji, virsāji, lauces un meža koku sēklu plantācijas, aizņemot 81,6 tūkstošus ha jeb 1,3% no Latvijas teritorijas.

Tā, saskaitot kopā iepriekš aprakstītās platības, esam ieguvuši izpratni, ka mežainums Latvijā pēdējā pārskatāmajā piecgadē bija 55,6%.

Papildus tam Latvijā atrodami vēl citi apvidi, kuros aug meža kokaugi. Piemēram, pamesti tīrumi vai pļavas, kurās pārsvarā aug krūmi un daži reti kociņi, kuri, visticamāk, neveidos 20% vainagu segumu, savukārt krūmi nepārsniegs 5 metru augstumu. Šādi apvidi tiek kodēti atšķirīgi, un kods var mainīties, ja nākamās monitoringa piecgades laikā koku skaits palielinās un pārsniedz iepriekšminētos 1000 kokus uz ha. Zem šī koda "slēpjas" 140 tūkstoši ha Latvijas zemju. Līdzīgi tiek apzināti citi apvidi, ja tajos aug koki, – lauksaimniecības grāvji, dzelzceļu malas, autoceļu joslas, aizaugoši karjeri, aramzemes un zālāji ar atsevišķiem kokiem, ja tie "trāpās" parauglaukumā. Dažos gadījumos ir bijis, ka dzīvi koki un krūmi jāmēra upē, ezerā vai dīķī. Uzmērīti tiek koki arī pilsētu apbūves teritorijās, parkos un kapsētās. Ja saskaita kopā visas zemes, kurās ir bijuši mērāmi un ir mērīti meža kokaugi, iegūstam ziņas: šādas zemes aizņem 3805 tūkstošus ha jeb 58,9% Latvijas teritorijas.

Detalizēta informācija par Latvijas mežiem ir iegūstama LVMI "Silava" mājaslapā, un katrs lietotājs var iegūt izpratni par Latvijas mežainumu jeb zemi, uz kuras aug meža kokaugi.

1 https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/41312-mezs-ir-jakopj-bet-ar-pratu

2 http://m.likumi.lv/doc.php?id=2825

3 https://xtv.lv/rigatv24/video/W3AGXAzJpJ5-14_03_2020_nacionalo_interesu_klubs_2_dala

4 https://www.lvm.lv/images/lvm/demo/lvm_videja_termina_strategija_2019.pdf

5 https://land.copernicus.eu/user-corner/technical-library/clc2018technicalguidelines_final.pdf

6 https://rebaltica.lv/2020/02/faktu-vieta-meli-un-nepamatotas-prognozes-ka-zm-cinas-par-jaunaku-mezu-cirsanu/

7 http://www.silava.lv/userfiles/file/Nacionalais%20meza%20monitorings/2019_Biodaudzveid%C4%ABbas_monitorings_Donis.pdf

8 http://www.silava.lv/petijumi/nacionlais-mea-monitorings.aspx

9 http://www.fao.org/3/ap862e/ap862e00.pdf

10 https://www.zemeunvalsts.lv/gads-ir-bijis-labs-

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form