Jurģis Kalniņš: Cik tolerants esi Tu?
Foto: Shutterstock

Arvien biežāk mūsu valsts politisko līderu retorikā nākas dzirdēt atsaukšanos uz to, ka Latvija ir ieņēmusi ceļu uz Ziemeļvalstu labklājības līmeni. Protams, apsveicami, ka beidzot Latvijas sociālekonomiskā virzība tiek balstīta konkrētā vīzijā (pretēji tam, kā tas ir bijis līdz šim, kad pēc kādu specifisku panākumu sasniegšanas – iestāšanās ES, eiro ieviešanas, pievienošanās OECD turīgo valstu klubam – politiskajai elitei šķietami izsīkst darāmo darbu saraksts).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Taču jāņem vērā, ka nepietiek tikai ar skaļu ideju un ideālu deklarēšanu. Lai patiesi ieņemtu šo ceļu, ir smagi un konsekventi jāstrādā, ne tikai pielāgojot nodokļu režīmu, bet arī izglītojot sabiedrību.

Igaunija šo ceļu ieņēma jau 1990. gadu izskaņā. Taču, neraugoties uz to, ka Igaunija virknē sociālekonomisko rādītāju ir lielu soli priekšā Latvijai, tā joprojām biežāk tiek pielīdzināta Latvijai, nevis iekļauta Ziemeļvalstu pulkā, parādot, cik garš ceļš vēl ejams, līdz mūsu ziemeļu kaimiņi tiks atzīti par patiesi turīgu valsti. Protams, šo mūžīgā iedzinēja statusu var saistīt ar 50 okupācijas gadiem, bet stāsts ir nedaudz niansētāks.

Ziemeļvalstis vieno t.s. "Ziemeļvalstu modelis", ko raksturo brīvā tirgus elementi kombinācijā ar augstiem nodokļiem un labklājības valsts aspektiem, kas sakņojas jau vairāk nekā gadsimtu ilgušajās sociāldemokrātijas tradīcijās. Tajā pašā laikā Baltijas valstis, vienotas savā kopīgajā vēstures pieredzē, atrodoties PSRS, ir relatīvi jaunas, ar vēl nenostiprinātām demokrātiskajām tradīcijām un vājāku ekonomisko stabilitāti, salīdzinot ar Ziemeļvalstīm.

Valstu atšķirīgā pieredze atspoguļojas attiecīgās sabiedrības daudzveidīgajā attieksmē pret dažādām mazāk aizsargātām sociālajām grupām. Piemēram, 2019. gada Eirobarometra pētījumā par diskrimināciju Eiropas Savienībā uz jautājumu "Kā Jūs justos, ja valsts augstākajā vēlētajā politiskajā amatā būtu transpersona?" respondenti Latvijā 32% gadījumu norādīja, ka justos komfortabli vai drīzāk komfortabli, kamēr Zviedrijā tie ir 86%, bet Igaunijā – 42%. Līdzīgi uz jautājumu "Kā Jūs justos, ja kāds no darba kolēģiem būtu musulmanis (-iete)?" Lietuvā ar "komfortabli" vai "drīzāk komfortabli" atbildēja 62% respondentu, Dānijā – 84%, Somijā – 76%.

Šis arī ir būtiskākais Ahileja papēdis Latvijas politikā un iemesls, kāpēc esam mūžīgajā iedzinēja statusā. Kamēr elite mums regulāri detalizēti izklāsta kārtējo nodokļu reformu un tās nepieciešamības pamatojumu, brīdī, kad sabiedrisko diskusiju krustugunīs nonāk jautājumi, piemēram, par LGBT+ tiesībām, ko pavada atklāti uzbrukumi pret kopienas pārstāvjiem, mūsu valsts līderi atļaujas iebāzt galvu smiltīs, izlikdamies tos nedzirdam un postulējot, ka tā nav prioritāte. Ziemeļvalstīs neiedomājama rīcība.

Ja mūsu politiskie līderi vēlas, lai sabiedrība uzticas politiķiem un lai mūs respektē starptautiski, ir jābūt kaut kādai konsekvencei. Mēs nevaram atļauties būt izvēlīgi attiecībā uz to, kurus elementus no "Ziemeļvalstu modeļa" ieviest, tajā pašā laikā atgremojot diskriminējošus likumus pret gejiem, sievietēm un citām sabiedrībā marginalizētām grupām, kas aizgūti no Krievijas vai Polijas.

Bet varbūt tomēr velns nav nemaz tik melns, kā viņu mālējam? Varbūt sabiedriskās domas aptaujas nemaz neuzrāda patieso ainu un Baltijas valstu iedzīvotāji savos aizspriedumos vienkārši ir atklātāki nekā mūsu kaimiņi Ziemeļvalstīs? Iztēlosimies, ka cilvēka prāts ir kā aisbergs, kuru veido tā redzamā un neredzamā daļa. Redzamā daļa sastāv no viedokļiem un rīcībām, kuras mēs katrs apzināmies (piemēram, dažs nejūtas ērti, ja kāds no darba kolēģiem ir reliģiozs).

Parasti uzskata, ka sociālā uzvedība ir pakļauta apzinātai indivīda kontrolei, kas atspoguļo aisberga redzamo daļu. Tomēr jau 30 gadu garumā pieaugošs pētnieku loks izplata viedokli, ka sociālā uzvedība bieži balstās pašam indivīdam neizzināmos priekšstatos un pieredzē, ko dēvē par netiešu. Visbiežāk netiešo asociāciju teorija tiek pielietota kognitīvajā psiholoģijā, lai ar automatizēta testa palīdzību noskaidrotu indivīdu patieso – aisberga neredzamās daļas – aizspriedumu līmeni pret kādu sociālo grupu (jāņem vērā, ka sabiedriskās domas aptaujās mēs varam kontrolēt savas atbildes un daudz ko noklusēt).

Ar mērķi salīdzināt šo neapzināto aizspriedumu līmeni starp Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Vāciju beidzot arī šajā pasaules daļā ikvienam ir iespēja izpildīt netiešo asociāciju testu vietnē www.hiddenbias.eu.

Pamēģiniet arī Jūs! Aptuveni pēc trim mēnešiem mēs atgriezīsimies, lai publicētu kopējos testa rezultātus. Varbūt patiešām izrādīsies, ka patiesībā mēs esam krietni tuvāk Ziemeļvalstu statusam, nekā iepriekš aprakstīts. Brīdinām gan, ka testa nobeigumā, platformai atainojot Jūsu rezultātus, tie balstīsies pētnieku interpretācijā. Ja, Jūsuprāt, šīs interpretācijas varētu neatbilst patiesībai, iesakām testu nepildīt.

Vietne www.HiddenBias.eu izstrādāta, biedrībai "Safe Space" sadarbojoties ar Konrāda Adenauera fondu Latvijā, kā arī Kasparu Eglīti un Aivu Staņēviču no medicīnas tehnoloģiju projektu studijas LU DF LAB. "Safe Space" ir 2019. gada novembrī dibināta biedrība, kuras mērķis ir veicināt izpratni par mazāk aizsargātām sabiedrības grupām Latvijā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

OECD
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form