Šādu un citu līdzīgu eksperimentu pamatā ir tā dēvētā netiešo asociāciju teorija. Psiholoģijas nozarē pastāv divas psiholoģisko konstruktu mērīšanas pamatpieejas – eksplicītā (tiešā), kas pieprasa indivīdam iesaistīties izziņas procesā, un implicītā (netiešā), kas pētniekiem ļauj veikt secinājumus par mērāmā konstrukta izteiktību indivīdam, novērtējot viņa sniegumu noteiktos uzdevumos.
Pārfrāzējot – plašākā kontekstā eksplicītās metodes visbiežāk attiecas uz sabiedriskās domas aptaujām, kur respondenti brīvi un nepiespiesti var atbildēt uz jautājumiem, izvēloties, kā savas atbildes prezentēt. Piemēram, uz jautājumu "Vai jūs piekrītat apgalvojumam, ka LGBTQ+ personas ir pelnījušas tādas pašas tiesības kā heteroseksuālas personas?" respondents kādu iemeslu dēļ var izvēlēties atbildēt apstiprinoši, pat ja patiesais viedoklis ir pretējs. Šādā situācijā aptaujas autors nemaz nezina respondenta patiesās sajūtas.
Šo fenomenu dēvē par sociālo vēlamību, no kuras var daļēji atbrīvoties ar implicīto pētniecības metožu palīdzību. Piemēram, tā vietā, lai uzdotu tiešu jautājumu "Kā jūs justos, ja kaimiņos dzīvotu musulmaņu ģimene?", efektīvāk ir novērot personas uzvedību kognitīvos eksperimentos, kuros, respondentiem pašiem neapzinoties, tiek netiešā veidā pētītas viņu slēptās attieksmes, aizspriedumi un stereotipi pret musulmaņiem vai jebkuru citu sabiedrības grupu. Šādu testu gaitu un rezultātus nav iespējams apzināti izkontrolēt, no kā arī izriet termins "zemapziņas aizspriedumi".
"Empātijas spēļu" projekta ietvaros biedrība "Safe space" veica vienu šādu eksperimentu, kura kontekstā divām demogrāfiski līdzīgām grupām tika prezentēta informācija par vienu un to pašu noziegumu, kamēr attiecīgo likumpārkāpēju fiziskie profili atšķīrās. Proti, vienai grupai (grupa A) tika rādīti attēli ar personām, kuras tradicionālā izpratnē uzskatām par pievilcīgām un labi koptām, kamēr otrai grupai (grupa B) – pretēji. Uzsākot eksperimentu, tika izvirzīts pieņēmums, ka grupa, kurai tiks prezentēti pievilcīgie noziedznieki, viņus sodīs maigāk, kamēr otra grupa – striktāk. Ar eksperimentu un tā rezultātiem ir aicināts iepazīties ikviens zemāk redzamajā video.
Kā redzams video, eksperimenta dalībnieki abu grupu ietvaros vairākkārt atgriezās pie tēmas par likumpārkāpēju ārējo izskatu, lietojot tādas frāzes kā "pēc bezpajumtnieka viņš neizskatās" u. c., reflektējot par pievilcīgajiem likumpārkāpējiem, vai, pretēji, – "viņa neizskatās pēc tās labākās mātes", runājot par mazāk pievilcīgo noziedznieci. Neraugoties uz to, izvirzītais pieņēmums apstiprinājās vien vienā no trim gadījumiem.
Tāds iznākums gan skaidrojams ar to, ka, lai arī abas grupas diskusijās pievērsās hipotētisko likumpārkāpēju ārējam izskatam, grupa B vairākkārtīgi atgriezās pie jautājuma par soda mērķi – vai efektīvāk ir sodīt vai tieši palīdzēt un rehabilitēt. Šāds sarunu fokuss eksperimenta dalībniekiem ļāva atkāpties no jautājuma par ārējo izskatu, tādējādi saglabājot objektivitāti. Šis aspekts atspoguļojās arī abu grupu diskusiju ilgumā. Proti, grupa B par katru gadījumu diskutēja vidēji trīs reizes ilgāk nekā grupa A.
Var secināt: lai arī mūsu neapzinātie aizspriedumi var likt mums morāli tiesāt kādu striktāk tikai tāpēc, ka viņš pārstāv kādu sabiedrībā marginālu grupu – vai tas būtu personas ārējā izskata, dzimuma, vecuma, ādas krāsas vai seksuālās orientācijas dēļ –, kā parādīja eksperimenta dalībnieki, tieši diskusijām ir īpaša nozīme cīņā ar šiem aizspriedumiem.
"Safe space" ir 2019. gada novembrī dibināta biedrība, kuras mērķis ir veicināt izpratni par mazāk aizsargātām sabiedrības grupām un identitātēm un ar tām saistītiem jautājumiem. Iesaisties arī tu, pievienojoties vai atbalstot iecietīgākas sabiedrības izglītošanu. Vairāk informācijas meklē www.safespace.lv.
Projekts "Empātijas spēles" tiek finansēts ar Eiropas Komisijas Eiropas Solidaritātes korpusa, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.