Eiropas parlaments 27. novembrī ievēlēja Urzulas fon der Leienas sastādīto Eiropas Komisiju. Domājot par Eiropas Savienības nākotni, vēlos rosināt cienījamo lasītāju pārdomas par trīs virzieniem, kā Eiropas Savienībai atjaunot kopienas garu un kļūt tuvākai pilsoņu kopējam labumam.
Tuvāk Eiropas ģimenēm
Eiropas Savienība ir saņēmusi pārmetumus, ka tā ir attālinājusies no pilsoņu patiesajām vajadzībām un no dalībvalstīm svarīgajām prioritātēm. Urzula fon der Leiena ir izteikusi priekšlikumu, ka "mums ir vajadzīga garantija bērniem", lai nodrošinātu ikvienam pieejamu veselības aprūpi un pasargātu no nabadzības. Mums Eiropas Savienības pilsoņiem ir vajadzīga "garantija ģimenēm". Ko tā ietvertu? Visām dalībvalstīm pieejamu līdzfinansējumu un investīciju līdzekļus, lai palīdzētu ģimenēm tikt pie laba mājokļa. Mājokļu dārdzība, īres mājokļu trūkums ir problēmas visu ES dalībvalstu lielajās pilsētās. Mūsdienu Eiropas līderiem ir jāturpina Eiropas tēvu vērtību vertikāle un Eiropas nākotnes centrā jāliek ģimene, tās cieņa un vērtība. Laimīga ģimene ir miera, solidaritātes un katras Eiropas tautas nākotnes pamats. Baltijas valstīs un Polijā mājokļu pieejamība ir izšķiroši svarīga, lai vairāk ģimeņu būtu iedrošinātas atgriezties no emigrācijas. Es ceru, ka mūsu valstu vadītāji un pārstāvji veltīs pūles sarunās ar Eiropas Komisiju un vienosies par jaunas ES līmeņa demogrāfijas politikas atbalsta programmas izveidi.
Tuvāk Eiropas nācijām
Robērs Šūmans vienotās Eiropas pirmsākumos atgādināja, ka "mēs cits citam esam vajadzīgi, nešķirojot ne pēc varas, ne pēc spēka, kas mums katram piemīt."1 Viņš Eiropu iecerēja kā kopienu, un kopiena ir aicinājums uz solidaritāti, vienlīdzīgām iespējām un taisnīgu attieksmi citam pret citu. Vienlaikus kopienā respektē katra kopienas piederīgā pašcieņu, vērtības un identitāti.
Eiropas Savienība būs tuvāka savām dalībvalstīm un nācijām, ja tā tieksies nodrošināt vienlīdzīgākas iespējas dalībvalstīm. Lauksaimniecības tiešmaksājumu un lauku attīstības finansējuma netaisnīgie apjomi Latvijai un citām 2004. gada dalībvalstīm ir pretrunā ar ES ar vienlīdzīgas konkurences nostādnēm. Taču diskusijai par vienlīdzīgu iespēju Eiropas Savienību ir jāpievieno vēl vairāki temati. Eiropas Centrālās Bankas darbības principi ir jāpārskata, lai ļautu eirozonas valstīm veikt investīcijas augstākai konkurētspējai – ceļu infrastruktūrā, komunikāciju jomā, uzņēmējdarbības vides pilnveidē, mājokļu pieejamībā. Savukārt jebkurai Eiropas investīciju programmai, piemēram "Junkera plānam", ir jābūt tādai, ka tās līdzekļi ir vienlīdz pieejami visām ES dalībvalstīm neatkarīgi no to iestāšanās gada un tautsaimniecības attīstības līmeņa ES kopainā.
Latvijas īpašais uzdevums Eiropas Savienības nākotnei ir sekmēt sadarbību starp Baltijas jūras reģiona un Viduseiropas valstīm. Tieši Latvijas teritorija vēsturiski bija Ziemeļeiropas protestantiskās kultūras un Viduseiropas katoliskās kultūras saskarsmes vieta. Latvijai Eiropas Savienības kontekstā attiecībām ar Viduseiropas valstīm, pirmkārt, Poliju vajadzētu būt tikpat svarīgām kā ar Ziemeļvalstīm un Vāciju. Lietuva Latvijai ir ceļabiedrs Viduseiropas virzienā, Igaunija - Ziemeļeiropas virzienā. Latvijai ar galvaspilsētu Rīgu ir potenciāls būt par Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona vadošu centru ES un NATO valstu sadarbības stiprināšanai.
Tuvāk Eiropas saknēm
Lieldienas 2019. gadā Eiropas vēsturē paliks ar postošo ugunsgrēku Parīzes Dievmātes katedrālē. Ar kādām domām tūkstošiem eiropiešu nolūkojās, kā uguns liesmas aprij vienu no Eiropas simboliem? Tas bija dramatisks atgādinājums ne tikai par kultūras mantojuma vērtību trauslumu, bet jo vairāk par Eiropas saknēm, kuras iesniedzas kristīgajām mantojumā. "Kristīgie jēdzieni pastāvēja un darbojās arī to cilvēku zemapziņā, kuri bija pārstājuši piekopt dogmatisku reliģiju, bet turpināja iedvesmoties no tās lielajiem principiem"2, reiz rakstīja Eiropas "tēvs" Robērs Šūmans. Kristietība līdzās Senās Grieķijas, Senās Romas un judaisma mantojumam ir izšķiroši un būtiski veidojusi Eiropas civilizācijas vienojošo saturu. Eiropas Savienības pamatlicēji Robērs Šūmans, Konrāds Adenauers un Alčide de Gasperi bija gudri un tālredzīgi valstsvīri ar dzīvas kristietības skolotiem prātiem un sirdīm.
Eiropa nākotnē būs stipra, ja tā nekaunēsies, bet gan būs atvērta patiesībai par savu izcelsmi un kristīgā mantojuma pienesumam kopējā labuma radīšanā. Pirmkārt, tas nozīmē uzskatīt kristietības ideālos balstītu skatījumu uz cilvēku un kopienu par līdzvērtīgu Eiropas Savienības diskusijās un politikas risinājumu izstrādes procesā. Tas attiecas uz ES institūciju dialogu ar nevalstiskajām organizācijām un baznīcām. Eiropai būs nākotne, ja tās politiķi cienīs Eiropas kristīgi garīgās saknes un atbalstīs dzīvas kristietības radošo pienesumu Eiropas politikā, Eiropas parlamentā, citos politisko un sabiedrisko lēmumu pieņemšanas līmeņos. Valsts un baznīcas šķirtība ir jārespektē un jāciena katras valsts likumi un to interpretācija šajā jautājumā. Taču patiesai Eiropas pilsoņiem tuva demokrātijai ir jābūt atvērtai tam pienesumam, ko vēlas dot kristīgo mantojumu pārstāvošas organizācijas un pilsoņi.
Robērs Šūmans kopš iesākuma darbu politikā uzskatīja par aicinājumu kalpot kopējam labumam. Politiķa darbs viņam nozīmēja atrasties misijā un būt instrumentam Providences rokās. Reiz viņš rakstīja savās atmiņās: "Mēs visi esam pavisam nepilnīgi darbarīki Providences rokās, kura mums palīdz īstenot tādus lielus nodomus, kuri sniedzas pāri mūsu spējām."3 Lai Šūmana garīgā stāja iedvesmo un stiprina katru no mums tajā aicinājumā un darbā, kas mums ir uzticēts! Dievs, svētī Eiropu!
1 Šūmans, Robērs. "Eiropai". Zvaigzne ABC.
2 Šūmans, Robērs. "Eiropai". Zvaigzne ABC, 41. lpp.
3 Citēts no: Lejeune, René. Robert Schuman (1886 – 1963). Ein Vater für Europa, eine Lebensgeschichte. Annweiler: Plöger Medien GmbH, 173. lpp.