Uz revīzijas ziņojuma (kas satur daudzas kļūdas, uz faktiem nebalstītus secinājumus un pat faktiem pretējus izdomājumus) pamata tieslietu ministrs š.g. 2.maijā pieņēma lēmumu uz Ziņojumā minēto konstatāciju un secinājumu pamata ierosināt disciplinārlietu pret Tiesu administrācijas direktori, sastādīt izmeklēšanas komisiju un uz izmeklēšanas laiku atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Uzskatu, ka ar Valsts kontroles Revīzijas starpziņojumu par Tiesu administrācijas 2005.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību (Nr.5.1-2-5R/2005, 2006.g.12.aprīlī) [turpmāk tekstā – "Starpziņojums"] un Revīzijas ziņojumu par Tieslietu ministrijas 2005.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību (Nr5.1-2-5R/2005, 2006.g. 26.aprīlī) [turpmāk tekstā – "Ziņojums"] ir nozīmīgi aizskartas revidējamās vienības (Tiesu administrācijas) un fizisku personu (Tiesu administrācijas par finanšu darbību atbildīgo personu) intereses un manis kā iestādes vadītāja padomnieka intereses, jo ar dokumentāliem faktiem ir pamatota kļūdainu konstatējumu un secinājumu izmantošana abos iepriekš minētajos dokumentos (Starpziņojumā un Ziņojumā).

Tādējādi uz Jūsu, cienītā Sudrabas kundze, vadāmās un kontrolējamās iestādes kļūdaina dokumenta (Ziņojuma) pamata tieslietu ministrs ar savu lēmumu (atstādināt no pienākumu pildīšanas Tiesu administrācijas direktori) ir atņēmis viņai likumīgās tiesības saskaņā ar likumu kā iestādes vadītājai izmantot šajā likuma pantā noteiktās tiesības: "Revidējamai vienībai ir tiesības rakstveidā izteikt savu viedokli par revīzijas ziņojuma projektu, kā arī sniegt paskaidrojumus" (no pienākumu pildīšanas atstādinātai amatpersonai vairs nav tiesību kā iestādes vadītājai izteikt savu viedokli, jo iestādi šobrīd vada cita amatpersona – direktora pienākumu izpildītāja, kura ir tiesīga šādu viedokli izteikt). Nepieciešams atzīmēt, ka par Starpziņojumu Tiesu administrācijas viedoklis tika izteikts un nosūtīts Valsts kontrolei uzreiz pēc Starpziņojuma saņemšanas. Šajā viedoklī tika norādītas nozīmīgākās Starpziņojumā konstatētās kļūdas, taču praktiski neviena no tām nav izlabota, un Ziņojums ir tikpat nekorekts un kļūdu pilns kā Starpziņojums.

Uz Jūsu Ziņojuma pamata pieņemtais tieslietu ministra (viņš precīzi citējis tur rakstīto un apliecinājis šo dokumentu kā pamatojumu) lēmums Tiesu administrācijas direktorei atņēmis arī likumā noteiktās tiesības: "(1) Ja ar Valsts kontroles revīzijas departamenta lēmumu tieši tiek aizskartas kādas personas vai revidējamās vienības tiesiskās intereses, personai vai revidējamajai vienībai ir tiesības 15 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas to apstrīdēt Valsts kontroles padomē. (2) Sūdzības iesniedzējam vai tā pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Valsts kontroles padomes sēdē, kurā tiek izskatīta šā panta pirmajā daļā minētā sūdzība, un sniegt paskaidrojumus par revīzijā konstatētajiem faktiem un pārbaudītajiem dokumentiem, ko revidējamā vienība sniegusi Valsts kontrolei revīzijas veikšanas laikā". Revīzijas ziņojums ar visām kļūdainajām konstatācijām un secinājumiem sagatavots un iesniegts Tieslietu ministrijā š.g. 26.aprīlī. Tātad – iepriekš 15 dienas bija pilnīgi pietiekams laiks, lai Tiesu administrācija kā viena no revidētajām iestādēm iesniegtu sūdzību par to, ka nav ņemtas vērā rakstiski iesniegtās norādes uz Starpziņojumā konstatētajām kļūdām konstatācijās un secinājumos, kā arī uz Ziņojumā konstatētajām jau iepriekš atrastajām un vēl papildus klāt nākušajām kļūdām un pat izdomājumiem (skat. skaidrojumu turpmāk Tiesu administrācijas viedoklī).

Tomēr tieslietu ministrs izmanto šo kļūdas un izdomājumus saturošo Ziņojumu un tā formulējumus kā pamatojumu citē savā lēmumā (turpmāk tekstā – "2.maija lēmums). Tādējādi ar šo lēmumu Tiesu administrācijas direktorei ir noņemtas arī pilnvaras un tiesības iesniegt sūdzību, piedalīties Valsts kontroles padomes sēdē, sniegt paskaidrojumus par faktiem, dokumentiem, revīzijas ziņojumā konstatētajām Valsts kontroles revidentu kļūdām un izdomājumiem. Šāds iznākums vedina domāt, ka ar šādu darbību kaut kādus labumus varētu būt ieguvušas abas iespējami sadarbojušās puses (Valsts kontrole un Tieslietu ministrija).

Valsts kontroles ieguvums būtu tāds, ka Valsts kontroles ziņojums netiks apstrīdēts un pārsūdzēts (Tieslietu ministrija pirmo praktiski nepārvaramo šķērsli jau ir likusi – Tiesu administrācijas direktore, kura jau bija izteikusi gatavību par ziņojumu iesniegt sūdzību Jums, cienītā Sudrabas kundze, un par to tikšanās reizē informēja arī tieslietu ministru. Bet ar šī paša ministra lēmumu nekavējoties viņa tiek atstādināta no pienākumu pildīšanas, kaut gan izmeklēšanas komisija iespējamu pārkāpumu atrašanai vēl pat nav sākta veidot). Valsts kontrole kā iestāde būtu ieguvusi formāli labāku rādītāju (mazāk sūdzību). Bet faktiskais ieguvums ir tāds, ka nenāktos taisnoties par uz faktiem nebalstītu pieņēmumu uzdošanu Valsts kontroles ziņojumā it kā par konstatētu faktu, nevajadzētu meklēt pamatojumu izdomājumu izmantošanu revidentu ziņojumā, un nenāktos meklēt attaisnojumus iespējamai savu darbinieku zemai profesionalitātei, iespējamai iespaidošanai no vadības vai ārēju spēku puses vai kādai citai ietekmei, kā rezultātā ir radušies divi klaji tendenciozi un faktiem neatbilstoši dokumenti (Starpziņojums un Ziņojums) tādā it kā līdz šim nopietnā un respektējamā iestādē kā Valsts kontrolē un kuri, cita starpā ir pretrunā ar šīs pašas iestādes (Valsts kontroles) iepriekšējā gadā konstatēto.

Tieslietu ministrijai un tieslietu ministram (te varētu būt gan kopīgas, gan atšķirīgas intereses iestādes iekšienē) iespējamā kopējā sadarbībā ar Valsts kontroli, ieguvumi varētu būt šādi.

Pirmkārt, būtu noslēptas nekārtības Tieslietu ministrijas grāmatvedībā un kļūdas un neizdarības ministrijas vadībā pēdējo divu gadu laikā (tur gan pie varas sabija trīs dažādu spēku pārstāvji, un tāpēc vajadzētu vainu velt citam uz citu), bet pašreizējā risinājumā (scenārijā) visa vaina un atbildība būtu uzvelta vienai "vainīgajai" personai. Šāds risinājums arī ļautu izvairīties no dažādiem soda mēriem virknei Tieslietu ministrijas amatpersonu (lūk, "vainīgais" ir noķerts un jau nosodīts, tāpēc citus meklēt vairs nevajag – labi pārbaudīts un iedarbīgs arguments).

Otrkārt, Tieslietu ministrija varētu stipri vieglāk virzīt uz priekšu tādus projektus kā tiesu administrēšanas atkal pakļaušana politiskajai varai (tādas domas ir jau izskanējušas). Tā vietā lai iedibinātu Tieslietu padomi kā gandrīz visās Eiropas Savienības (turpmāk – "ES") valstīs un padarītu Latvijas tiesu sistēmu kaut nedaudz neatkarīgu no politiskās varas, varētu administrēšanu pārņemt atkal pilnīgi politiķu rokās (Tieslietu ministrijā), padarot šo sistēmu paklausīgu valdošajiem politiķiem. Ņemot vērā oficiālos korupcijas uztveres indeksa rādītājus (pēc kuriem Latvija ar dažiem rādītājiem ir nenoliedzama korumpētības līdere ES un atsevišķās jomās šo godu ļauj saņemt Polijai, un kopumā tiek ierindota īpaši augstas korumpētības sabiedrībām). Šādā situācijā nav loģisks ir pieņēmums, ka stipri korumpētās sabiedrības stipri korumpētajai politiskajai elitei pašsaprotami būtu izveidot sev paklausīgu tiesu sistēmu, kura spriestu tādu tiesu, kādu tai liek politiskā vara, vai arī nepieciešamības gadījumā – kādu spriedumu varētu nopirkt par konkrētu summu.

Treškārt, pašreizējā Tieslietu ministrijas vadība pat bez strukturālām izmaiņām iegūtu iespēju iecelt sev paklausīgus izpildītājus Tiesu administrācijā un realizēt politisko ietekmi caur šiem paklausīgajiem ierēdņiem arī gadījumā, ja neizdodas pagriezt notikumus atpakaļ un tiesu administrēšanu pakļaut politiskām figūrām.

Trīs nedēļu laikā kopš tieslietu ministra uz Valsts kontroles Ziņojuma pamata pieņemtā "2.maija lēmuma" vairāki indikatori liecina, ka šāda sadarbība starp divām institūcijām (Valsts kontroli un Tieslietu ministriju) ar lielu varbūtības pakāpi patiešām varētu būt notikusi ar mērķi gūt iepriekš uzskaitītos labumus gan vienā, gan otrā institūcijā. Vienīgi Latvijā šobrīd nav institūcijas, kura varētu šo apstākli neatkarīgi noskaidrot, jo gan Valsts kontrole, gan Tieslietu ministrija ir augstākās institūcijas valstī. Tieslietu ministra lēmumu ir grūti apstrīdēt, tāpēc esmu viņam nosūtījis lūgumu atjaunot taisnīgumu tieslietu nozarē. Savukārt Valsts kontrole pakļauta vienīgi likumam. Tāpēc, tā godīgi ņemot, par Valsts kontroli nav pat kam sūdzēties. Tā kā šoreiz tā nu ir sanācis, ka kļūdas ir pieļāvuši Valsts kontroles darbinieki, tad varbūt esmu ideālistisks optimists, bet tomēr vēršos pie Jums, cienītā Sudrabas kundze, kā pie visaugstākās amatpersonas kontroles nozarē, un lūdzu Jūs vismaz iedziļināties šajā gadījumā sagatavotajos dokumentos un pamanīt vismaz tās kļūdas, kas pašas prasās laukā no tik nozīmīgas iestādes, kā Valsts kontrole, sagatavotiem ziņojumiem (Starpziņojums un Ziņojums).

Šajās izdarībās ir nozīmīgi skartas arī manas kā fiziskas personas intereses. Šoreiz ir skartas ne tik daudz kā materiālas dabas intereses, bet gan reputācija. Tāpēc patiesības panākšana šoreiz ir "mundiera lieta", un taisnīgu lēmumu pieņemšanai netiks žēloti resursi un tiks izmantoti visi iespējamie līdzekļi. Tāpēc esmu jau nosūtījis atbilstošas vēstules ar konkrētiem lūgumiem Ministru prezidentam un tieslietu ministram.

Ministru prezidentam esmu lūdzis izmantot viņa likumīgās tiesības, ka "Ministru prezidents ir tiesīgs ierosināt un izmeklēt jebkuru disciplinārlietu, uzdot to darīt attiecīgās iestādes vadītājam, pārņemt jebkuru disciplinārlietu, kā arī piemērot disciplinārsodu jebkuram ierēdnim".

Tomēr no Valsts kancelejas š.g. 15.maijā (Tiesu administrācijas kancelejas ienākošo dokumentu reģistrācijas datums) saņēmu paziņojumu , ka mana vēstule Ministru prezidentam pārsūtīta "tieslietu ministram G. Grīnvaldam izskatīšanai un atbildes sniegšanai".

No tā secināms, ka nekāda neatkarīga izmeklēšanas komisija vismaz pagaidām netiek veidota. Darbu uzsākusi tā pati ieinteresēto personu (slēpt savas kļūdas un neizdarības) izveidota komisija. Šāda komisija pēc savas būtības nespēj būt objektīva, jo visās savās darbībās ir atkarīga no saviem priekšniekiem, kuriem ir vajadzība slēpt savas kļūdas. Šī tieslietu ministra uzdevumā sastādītā un ar valsts sekretāra (tā paša valsts sekretāra, kurš pirms diviem gadiem nodeva kļūdainus un nepilnīgus grāmatvedības dokumentus un datus, un brāķa grāmatvedības programmu uz Tiesu administrāciju) rīkojumu izveidotā izmeklēšanas komisija jau sākusi darboties un š.g. 14.maijā jau pieprasa rakstiskus paskaidrojumus no amata uz izmeklēšanas laiku atstādinātajai Tiesu administrācijas direktorei.

Tā kā es norādu uz nekorektu darbību, kļūdām, kā arī izdomājumu un apmelojumu publiskošanu citu personu darbībā, tad iespēju robežās cenšos būt maksimāli korekts savās rīcībās, un izsaku cerību, ka savos izteikumos esmu bijis pietiekami tolerants arī šajā Jums, cienītā Sudrabas kundze, adresētajā vēstulē.

Vēlos arī vēlāk izvairītos no pārmetumiem par to, ka it kā institūcijas, it kā nozares, it kā valsts iekšējas lietas skaļi apspriežu un taisnību atrodu plašākos mērogos aiz valsts robežām jau ar starptautisku institūciju palīdzību, un ka it kā nebūtu izmantojis visas iespējas rast dialogu ar notikumos iesaistītajām institūcijām un to vadītājiem. Tāpēc, saņemot ziņu par manas Ministru prezidentam sūtītās vēstules pāradresēšanu tieslietu ministram, jau š.g. 17. maijā nosūtīju atklātu vēstuli arī tieslietu ministram, kurā lūdzu viņu atvainoties Tiesu administrācijas vadībai un darbiniekiem par viņa pieļautajām kļūdām, izplatot uz faktiem nebalstītu informāciju un pat izdomājumus, kā arī izlabot pieļautās kļūdas un pieņemt taisnīgus lēmumus. Kaut arī izprotu, cik sarežģīti un grūti tieslietu ministram varētu būt tagad spert soli pretim patiesībai, kad ar lielu patosu jau paziņoti it kā galīgie rezultāti, tomēr joprojām ceru sagaidīt taisnīgu rezultātu un ticu tieslietu ministra drosmei atzīt viņa pieļautās kļūdas.

Līdz šim man ir izdevies pietiekami korekti izteikties par notikušo visos nosūtītajos dokumentos. Šo tradīciju turpinu arī šobrīd, izsmeļot pēdējās iespējas risināt radušos situāciju un novērst kļūdaino lēmumu radītās sekas tepat mūsu valsts iekšienē un vēršoties pie Jums, cienītā Sudrabas kundze, ar lūgumu izskatīt, izvērtēt un novērst kļūdas un nepilnības, kas radušās Valsts kontroles revīzijas gaitā un kas tikpat nepilnīgi un kļūdaini atspoguļojušās Starpziņojumā un Ziņojumā, kaut arī Valsts kontrolei tika nosūtīta šīs kļūdas norādoša Tiesu administrācijas vēstule .

Viena amatpersona (tieslietu ministrs) jau pieņēmis pārsteidzīgu lēmumu uz šī kļūdainā Ziņojuma pamata. Tā kā arī Valsts kontrole praktiski pilnībā atstājusi bez ievērības norādes par Valsts kontroles Starpziņojumā pieļautajām kļūdām un faktiem neatbilstošiem konstatējumiem un secinājumiem, un šīs kļūdas atkārtojas arī Ziņojumā, tad tieslietu ministram š.g. 2.maijā tika iesniegts arī Tiesu administrācijas viedoklis (turpmāk tekstā – TA Viedoklis).

Šim viedoklim vajadzēja kalpot par pamatu sūdzības iesniegšanai Jums, cienītā Valsts kontroles padomes priekšsēdētāja, lai novērstu Valsts kontroles revīzijā pieļautās kļūdas un lai neļautu turpināt attīstīties kļūdu un izdomājumu lavīnai, kas tagad jau pārpludinājusi tieslietu nozari un padarījusi tās vadošo institūciju Tieslietu ministriju par kļūdainu dokumentu eksperimentālo poligonu, kā rezultātā jau nodarīts nozīmīgs kaitējums gan nozarei kopumā, gan konkrētai institūcijai (Tiesu administrācijai), gan tās darbiniekiem.

Tā kā tieslietu ministram iesniegtais Tiesu administrācijas viedoklis visticamāk Jums adresētā Tieslietu ministrijas sūdzībā varētu nebūt pārtapis (šobrīd Tieslietu ministrijā vadošās amatpersonas nav ieinteresētas šādas sūdzības iesniegšanā), tad minēšu tikai dažus piemērus, kas pietiekami spoži demonstrē Valsts kontroles darbinieku pieļautās kļūdas un kas varētu būt pietiekams pamats, lai Jūs pieņemtu pareizu lēmumu šajā sakarā.

Jūs, cienītā Sudrabas kundze, esat tā atbildīgā augstākā valsts amatpersona, kurai jārūpējas par pareizu, ekonomisku un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un rīcību ar valsts mantu. Mūsu gadījumā manta ir 2003.gadā Tieslietu ministrijā par 40 000 LVL iegādāta brāķa grāmatvedības programma, kuru vadošā institūcija 2004.gada 2.aprīlī nestrādājošu un grāmatvedības darbam nederīgu nodeva Tiesu administrācijai. Tieslietu ministrija tā arī līdz šim nav veikusi izmeklēšanu par šīs programmas kļūdaino iegādi, un rezultātā arī nav sniegusi Tiesu administrācijai pamatojumu izlietot vēlreiz valsts budžeta līdzekļus mantas iegādei, kur vienreiz jau līdzekļi Tieslietu ministrijā šim nolūkam iztērēti un kā rezultātā brāķa produkts nopirkts. Toties Valsts kontroles Starpziņojumā un Ziņojumā šīs Tieslietu ministrijas kļūdas, darba nepilnības vai pat iespējama nolaidība ar tiešiem vai netiešiem formulējumiem tiek attiecinātas uz Tiesu administrācijas darbību un uzdotas par Tiesu administrācijas grāmatvedības it kā kļūdām.

Likumā noteikts, ka Valsts kontrole pakļauta vienīgi likumam. Tātad Jūs, cienītā Sudrabas kundze, esat tā visaugstākā valsts amatpersona, kura nevarētu būt politiski ietekmējama un kurai vajadzētu objektīvi izlemt visus jautājumus pēc būtības, nepakļaujoties kādai iespaidošanai no kādu atsevišķu politiķu vai politisko grupējumu puses.

Likumā arī teikts, ka Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem "ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai". Tātad Jūs esat arī tā visaugstākā amatpersona, pie kuras neskaidrību gadījumā šādos jautājumos var griezties, jo Jūs un Jūsu vadītā Valsts kontroles padome apstiprina Valsts kontroles revīziju ziņojumus un pieņemat lēmumus sakarā ar sūdzībām, kas iesniegtas par revīzijas departamenta ziņojumiem

Tātad, ja viena augstākstāvoša valsts institūcija (Tieslietu ministrija) par valsts budžeta līdzekļiem diezgan lielos apmēros iepērk brāķa grāmatvedības programmu un šo programmu nodod pakļautības iestādei reizē ar grāmatvedības darbam nederīgiem datiem (programmā esošie dati nesakrīt ar grāmatvedības dokumentiem), tad loģiska darbība par līdzekļu tiesiskas, pareizas, ekonomiskas un efektīvas rīcības noskaidrošanai no Valsts kontroles puses varētu būt pārbaudīt, vai ir veikta izmeklēšana par brāķa grāmatvedības programmas iegādi Tieslietu ministrijā un vai vainīgās amatpersonas saņēmušas atbilstošus sodus, vai ir veiktas visas iespējamās darbības nelietderīgi izmantoto līdzekļu atgūšanā, vai Tieslietu ministrija kā šīs programmas iepircējs un augstāk stāvoša institūcija ir devusi pamatojumu vēlreiz iegādāties to pašu mantu, kur vienreiz ir nopirkts brāķis un naudas līdzekļi ir nelietderīgi notērēti, turklāt, radot milzīgas grūtības visai nozarei, liekot strādāt ar brāķa programmu (pamatojuma pirkt jaunu vismaz 2004.gadā vēl nebija).

Savukārt, rekomendācija no Valsts kontroles puses varētu būt tāda, ka pēctecīgi vai visi reizē jāveic nule minētie pasākumi un, iespējami, vēl virkne citu pasākumu, lai pamatotu iepriekšējo līdzekļu izlietojumu un panāktu vismaz daļēju to atgūšanu un zaudējumu samazināšanu, pamatotu ekonomisku un efektīvu atkārtotu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu jaunas grāmatvedības programmas iegādei, kā arī sniegtu rekomendācijas Tieslietu ministrijas iepirktās brāķa grāmatvedības programmas radītās Tiesu administrācijas grāmatvežu darba pārslodzes mazināšanai (no Tieslietu ministrijas saņemtā brāķa datorprogramma "Navision Financials 2.60" spiež grāmatvežus pildīt dubultu darbu un datu pareizības nodrošināšanai izmantot paralēli arī citas grāmatvedības programmas un EXCEL tabulas). Tā vismaz izriet no "Valsts kontroles likuma" I nodaļas 2.panta 2.punktā noteiktā.

Tomēr jau Valsts kontroles Starpziņojumā (konstatējumos 8.3 punkts) šīs brāķa no Tieslietu ministrijas saņemtās programmas kļūdas tiek konstatētas kā Tiesu administrācijas grāmatvedības darbības kļūdas.

Ja vēl konstatācijā būtu formulējums "vēl joprojām nav novērstas no Tieslietu ministrijas saņemtās datorprogrammas ģenerētās kļūdas, kā rezultātā grāmatveži spiesti darboties ar vairākām programmām, kamēr programmas iepircējs, Tieslietu ministrija nebūs veikusi nepieciešamās darbības, lai rastu pamatojumu ātrai brāķa programmas norakstīšanai un jaunas programmas iegādei Tiesu administrācijā", tad to vēl varētu uzskatīt par vairāk vai mazāk korektu konstatējumu.

Minēšu tikai atsevišķus piemērus no lielā kļūdu un nepamatoto secinājumu klāsta.

Valsts kontroles Starpziņojuma konstatējumos 27.punktā teikts: 'Veicot atsevišķu darījumu pārbaudi, konstatēts, ka grāmatvedības uzskaites programma (no Tieslietu ministrijas uz Tiesu administrāciju nodotā brāķa programma) "Navision Financials" neatbilst (Tiesu) Administrācijas grāmatvedības uzskaites prasībām, kā, piemēram, neatbilst: 27.1. vidējās izpeļņas aprēķins darbnespējas pabalsta un atvaļinājuma aprēķiniem; 27.2. analītiskā uzsakite sintētiskajai uzskaitei; 27.3. atalgojuma konti virsgrāmatā; 27.4. atalgojuma aprēķina saraksti."

Šī paša Starpziņojuma 29.punktā teikts: "konstatēts, ka veicot grāmatojumu darba samaksas izmaksu kopsavilkumam, programma (no Tieslietu ministrijas uz Tiesu administrāciju nodotā brāķa programma) atsevišķām kopsavilkuma summām veic nepamatotu kontējumu, rezultātā palielinot grāmatvedības uzskaites konta 561100 "Norēķini par darba algu" un konta 262200 "Pamatbudžeta konts" debeta un kredīta apgrozījumu."

Pat no grāmatvedības tālu stāvošs cilvēks saprot, ka, nododot šādu grāmatvedības programmu, kas pati ģenerē kaut kādas kļūdas, savai pakļautības iestādei (Tiesu administrācijai) un nesniedzot argumentētu pamatojumu jaunas programmas iegādei, nododošā augstākstāvošā institūcija (Tieslietu ministrija) un tās atbildīgās amatpersonas faktiski ir radījuši katorgas apstākļus Tiesu administrācijas grāmatvedībā un, ņemot vērā, ka Tiesu administrācijas grāmatvedība apkalpo visas tiesu iestādes - Tieslietu ministrija ar savu darbību radījusi mākslīgu spriedzi visā tiesu sistēmā. Savukārt, Valsts kontroles abi dokumenti (Starpziņojums un Ziņojums) ir uzrakstīti tā, ka situāciju visās detaļās nepārzinošs cilvēks (laikraksta žurnālists, tiesnesis, jebkurš Latvijas iedzīvotājs), izlasījis šos dokumentus pietiekami nepārprotami sapratīs, ka visas tās jezgas ar grāmatvedības programmām būtu sastrādājuši Tiesu administrācijas grāmatveži iestādes direktores pārraudzībā (nemāk iepirkt pareizu programmu, pieļauj tās radītas kļūdas un vēl piedevām nav sastādījuši Tieslietu ministrijas 2004.gada pirmā ceturkšņa virsgrāmatu, kas nav iesniegta (no Tieslietu ministrijas Tiesu administrācijai) vēl šobrīd. Un tieši šādā formulējumā tas viss atainots Starpziņojumā un Ziņojumā, kas izmantots par pamatu tieslietu ministra lēmumam un atbilstoši publiskots un izplatīts presē.

Ņemot vērā Jūsu, cienītā Sudrabas kundze, likumā noteiktās tiesības (Valsts kontroles likums, 7.pants), Jūs varētu sniegt sabiedrībai uz faktiem balstītu pārbaužu radīto patieso ainu un informēt sabiedrību par Valsts kontroles darbību, skatoties caur patiesības prizmu. Esmu pārliecināts, ka sabiedrība, un es kā viens atsevišķs indivīds tajā, būtu ļoti gandarīti, ja šāds patiesību atainojošs materiāls sabiedrībai būtu pieejams. Citādi, pašreizējā situācijā, uz nepatiesībām un faktiem neatbilstošu pieņēmumu publiskošana ir radījusi maldīgu priekšstatu ne tikai par Tiesu administrācijas un tās grāmatvedības darbību, bet jau ir sācis veidoties jau sašķobīts priekšstats par visu valsts tiesību sargājošo institūciju darbību kopumā, tajā skaitā zūd ticība spēka un tiesības aizsargājošo (un kontrolējošo) struktūru darbībai taisnīguma interesēs.

Gribētos panākt situāciju, kurā taisnības panākšana jāveic nevis dzenoties pakaļ kādu augstāko valsts amatpersonu publiskotiem apmelojumiem pret konkrētu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem (šajā gadījumā – Tiesu administrācija), bet gan neskaidrību gadījumā atklātā diskusijā noskaidrot, kurš kādas kļūdas ir pieļāvis, kurš kādu kaitējumu ir pieļāvis, un varbūt arī – kurš ir gatavs savās kļūdās atzīties un neslēpj tās no sabiedrības. Jūs, cienītā Sudrabas kundze, esat šobrīd vienīgā augstākā valsts amatpersona savā nozarē, kurai šobrīd ir iespēja nodemonstrēt Jūsu un Jūsu vadītās institūcijas vadīšanos savā darbībā atbikstoši likumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Un es kā sabiedrības atsevišķs pārstāvis arī ar nepacietību gaidīšu taisnības uzvaru un kādu spožas gaismas staru pašreizējā diezgan necaurspīdīgajā tiesu varas un kontroles sistēmas pasaulē.

Negribētos pieņemt, ka bijusi veikta apzināta darbība šādas situācijas radīšanai. Tomēr vairākas apstākļu sakritības un atsevišķi dokumenti un to formulējumi pagaidām neļauj izslēgt arī tādu pieņēmumu, ka atsevišķas personas vienā vai vairākās valstiski ļoti svarīgās institūcijās ir rīkojušies nevis savu funkciju pildīšanas ietvaros, bet kādu citu uzdevumu ietvaros.

Šķiet, pat pēc šo divu punktu konstatējumiem ierindas revidentam būtu pietiekams pamats noskaidrot pirmdokumentos patieso ainu un izdarīt pareizos secinājumus.

Šeit vietā būtu atzīmēt Valsts kontroles revidenta ziņojumā par 2004.gadu , kurā teikts, ka Tiesu administrācijā "Grāmatvedības organizācija atbilst pastāvošo normatīvo dokumentu prasībām", norādot, ka vēl pilnīgāk būtu jāizstrādā dokumentu aprites apraksts, kas 2005.gadā arī ir darīts.

Šajā pašā ziņojumā minēts arī, ka Tiesu administrācijas darbībā vairs nav konstatētas iepriekšējā gadā Tieslietu ministrijā pieļautās kļūdas. Tātad, nenoliedzami, Tiesu administrācija jau 2004.gada beigās savā deviņu mēnešu darbības laikā ir ne tikai nodrošinājusi grāmatvedības organizācijas atbilstību pastāvošo normatīvo aktu prasībām, bet turklāt vēl ir izlabojusi arī daudzas Tieslietu ministrijas agrākās kļūdas.

Vienīgais, ko nu tā uzreiz nevar izlabot un kas velkas līdzi gluži objektīvu iemeslu dēļ, tā ir brāķa grāmatvedības programma, ko Tieslietu ministrija kļūdaini iepirkusi, un no kuras nemaz tik vienkārši nevar tikt vaļā, jo bez Tieslietu ministrijas skaidrojuma (rīkojuma, pamatojuma) tās kā brāķa norakstīšanai nācās stipri nopūlēties, lai panāktu brāķa pierādīšanu, kas beidzot ļāva 2005.gadā pamatot vajadzību jaunas un darbam derīgas programmas iegādei.

Bet Tieslietu ministrijas pamatojuma nederīgās brāķa programmas tālākai ekspluatācijai tā arī nav joprojām, kaut gan jau trešais gads murgaini velkas šī brāķa ēnā. Viens no ekonomiskas un efektīvas rīcības ieteikumiem, ko varētu sagaidīt no Valsts kontroles kā rekomendāciju atklāto trūkumu novēršanai, varētu būt ieteikums šī brāķa produkta nodošanu atpakaļ tās sākotnējiem īpašniekiem Tieslietu ministrijai, kura tad arī izlemtu racionālāko tās utilizācijas veidu, jo, kā konstatējuši gan eksperti, gan Valsts kontroles revidenti, konkrētā uz Tiesu administrāciju no Tieslietu ministrijas saņemtā grāmatvedības programma "Navision Financials 2.60" ne tikai nav piemērota tiesu iestāžu grāmatvedībai un nestrādā, bet arī pati ģenerē kaut kādus kļūdainus datus un tiranizē Tiesu administrācijas (un ar to arī visas tiesu sistēmas) grāmatvedību.

Tomēr vienu gadu vēlāk Valsts kontroles Starpziņojumā un Ziņojumā ir sniegti pilnīgi pretēji šīs pašas iestādes pirms gada konstatētajā. Turklāt, Starpziņojumā un Ziņojumā pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ revidenti tīši vai netīši sajaukuši dokumentos esošos faktus, kā rezultātā gan Starpziņojumā, gan Ziņojumā konstatētas ļoti daudzas neatbilstības faktiem. Visbiežāk sastopamā neatbilstība ir Tieslietu ministrijas grāmatvedības kļūdu piedēvēšana Tiesu administrācijas grāmatvedības darbībai, no kurām spilgtākā ir iestādes kritika par grāmatvedības darbam neatbilstošas grāmatvedības programmas "Navision Financials 2.60" izmantošanu un šīs programmas radītājām kļūdām. Tā kā Valsts kontroles revidentiem tika iesniegta pilna informācija situācijas izprašanai, tad grūti izvērtēt iemeslus un cēloņus daudzo viennozīmīgi uz Tieslietu ministrijas grāmatvedību attiecināmo un faktiem pamatoto kļūdu piedēvēšanu Tiesu administrācijas grāmatvedībai Valsts kontroles Starpziņojumā un Ziņojumā.

Pielikumā šai vēstulei pievienoju arī TA Viedokli, kurā Tiesu administrācijas direktore tik pamatoti ir argumentējusi konkrētās Valsts kontroles Starpziņojumā un Ziņojumā konstatētās kļūdas, ka ierindas grāmatvedis, paņemot pirmdokumentus un tiem sekojošos Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas dokumentus, bez lielām pūlēm varētu ātri izlabot Starpziņojumā un Ziņojumā konstatētās kļūdas, to skaitā neprecīzos un kļūdainos formulējumus.

Izsaku cerību, ka Valsts kontrole un Jūs kā šīs Valsts augstākā amatpersona valsts budžeta līdzekļu racionāla izlietojuma kontroles jomā, rīkosieties atbilstoši likumā noteiktajiem Valsts kontroles mērķiem un uzdevumiem, kā rezultātā tiks izlabotas kļūdas Valsts kontroles Ziņojumā un tiks sniegtas tiesiskam, pareizam, ekonomiskam un efektīvam līdzekļu izlietojumam atbilstošas rekomendācijas gan Tiesu administrācijai, gan Tieslietu ministrijai.

Tā kā Jūs esat valsts augstākā amatpersona un tā kā Valsts kontrole pakļaujas vienīgi likumam, tad Latvijā man nav par Jums augstākas amatpersonas, pie kā griezties gadījumā, ja mans lūgums netiek sadzirdēts un ja turpina eksistēt un pat stājas spēkā dokumenti, kuri nav balstīti uz faktiem, satur īpaši daudz kļūdu un pat izdomājumu, piedēvē vienas iestādes kļūdas citai iestādei un nerada patiesu priekšstatu par šādos dokumentos aprakstītajiem pieņēmumiem, kas nereti uzdoti par konstatācijām un izmantoti secinājumu izdarīšanai.

Novēlu Jums, cienītā Sudrabas kundze, godam stāvēt likuma sardzē un sasniegt likumā noteiktos mērķus ar Valsts kontrolei atbilstošiem un cienīgiem paņēmieniem, to skaitā publiskojot patiesībai atbilstošus un uz faktiem balstītus secinājumus.

Novēlu Jums, cienītā Sudrabas kundze, visiem Latvijas iedzīvotājiem un to skaitā arī pašam sev saglabāt pārliecību, ka dzīvojam tiesiskā valstī, kur valda taisnība un kur savu pienākumu apzinīgi veic godīgi un godprātīgi ierēdņi, kuri nepakļaujas politiķu spiedienam vai biezas aploksnes vilinājumam, un, ja kādam ierindas vai vidēja ranga ierēdni kāds no šiem faktoriem atsevišķos gadījumos tomēr ietekmējis un pakļāvis kārdinājumam pēc aploksnes vai bailēm šķirties no sēdekļa, tad valsts augstākās amatpersonas (un Valsts kontrolē tāda esat jūs, cienītā Sudrabas kundze) atšķetina radušos samezglojumus un novērš pieļautās kļūdas, lai valsts iestādes, it īpaši tādā nozīmīgā sektorā kā tiesu sistēma, varētu sekmīgi veikt savas funkcijas un tiesiski, pareizi, ekonomiski un efektīvi izlietot savas darbības nodrošinājumam piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, kā tas labi pateikts likumā, un šajā darbībā vadīties pēc Valsts kontroles rekomendācijām atklāto trūkumu novēršanā.

Pagaidām vēl neesmu zaudējis optimismu, gaidot taisnīgu rīcību no Ministru prezidenta, kā arī no tieslietu ministra. Tomēr visai sarežģītajai situācijai pamatu veidoja Valsts kontroles Starpziņojumā un Ziņojumā īpaši daudzās kļūdas un uz faktiem nebalstītie apgalvojumi, kas pārtapuši secinājumos. Tāpēc taisnīguma panākšanā un, iespējami, arī jau abu minēto amatpersonu, Ministru prezidenta un tieslietu ministra, turpmāko izvēli rīcībai stipri varētu ietekmēt Valsts kontroles taisnīga rīcība, kas pamatotos uz faktiem un būtu orientēta uz Valsts kontrolei likumā noteikto mērķu sasniegšanu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form