Uzņēmumi, runājot par eiro vai citu tautsaimniecības jautājumu, pirmkārt, domā par savām interesēm. Ir gadījumi, kad daudzu vai vairākuma uzņēmumu intereses sakrīt. Bet no tautsaimniecības jeb sabiedriskā labuma viedokļa tieši uzņēmumu un uzņēmējdarbības attīstība ir tā, kas nodrošina darbavietas, ienākumus darba ņēmējiem un - caur nodokļiem - sabiedriskajiem pakalpojumiem kā izglītība, medicīna, ceļu uzturēšana utt. Tāpēc principiāli svarīgos uzņēmējdarbības vides jautājumos valstij un sabiedrībai vēlams uzņēmumu viedokli izprast un ņemt vērā, jo uzņēmējdarbība ir zars, uz kā sēžam visi. Un eiro ieviešana vai neieviešana ir viens no šādiem jautājumiem. Latvijas Darba devēju konfederācija ir skaidri deklarējusi, ka nepieciešams vienoties par iespējami ātru eiro ieviešanas datumu un balstīt šo mērķi ar konkrētu rīcību. Šo nostādni atbalsta arī kokrūpnieki - viena no galvenajām Latvijas nozarēm.

Kas interesē uzņēmējus, un kā uz to attiecas eiro?

Uzņēmējdarbības vides prognozējamība, kas atvieglo plānošanu, tai skaitā lielāka drošība par cenu stabilitāti, finanšu sistēmas stabilitāti, pārdomātu budžeta politiku

Māstrihtas kritēriju izpilde ir pat daudz svarīgāka nekā pats eiro. Kritēriju izpilde nozīmē to, ka valstī ir zināma stabilitāte, sabalansētība ekonomikā un attīstībā. Tieši stabilitāti bizness pašlaik novērtē visaugstāk.

Ar eiro mēs būtu ļoti veiksmīgi izvairījušies no tām spekulācijām par lata devalvāciju, kas pietiekami būtiski ietekmēja arī starptautiskos reitingus un ietekmēja arī uzņēmēju iespējas veidot prognozējamas attiecības ar saviem ārvalstu partneriem un klientiem. Eiro būtu devis lielāku drošība par banku sistēmu - šie jautājumi tika risināti, bet pūles un līdzekļi būtu nepieciešami mazāki un uzticības kritums un nervozitāte būtu daudz mazāka ar eiro.

Eksportētāju pozicionēšanās ārvalstīs

Valsts atrašanās eiro zonā jau pati par sevi ir zīmols, kas vairo uzticību un vēlmi sadarboties otrajai pusei. Tas ir stabilitātes garantijas rādītājs, kas ir ļoti būtiski, lai Latvijas uzņēmumus uztvertu kā stabilus partnerus. Te kāds var iebilst ar Grieķijas piemēru, taču biznesa vidē uzticība lieliem konceptiem tik ātri nenogrūst - arī ASV ir bijušas un ir iekšējas problēmas, bet tas nemazina tās uzņēmumu starptautiskās sadarbības iespējas. Latvijas gadījumā, protams, jāraugās, lai politika, kas nodrošinātu eiro ieviešanu, tiktu izprasta kā pareiza un tiktu iedibināta uz ilgu laiku.

Finansējuma pieejamība un finansējuma izmaksas

Samazinoties valsts riska, banku riska un attiecīgi uzņēmumu riska novērtējumam, samazinās riska uzcenojums un procentu likmes. Kā arī - nebūtu iespējama situācija, kad uzņēmumiem, tikai tāpēc, ka tie ir no Latvijas, atsevišķus finansēšanas vai apdrošināšanas pakalpojumus atsaka vispār.

Darījumu izmaksas

Nebūtu nepieciešama valūtas maiņa, kas mazina konkurētspēju. Valūtas operācijas skar jebkuru uzņēmumu. Piemēram, "Latvijas Finieris" aptuveni 0,5% no apgrozījuma zaudē valūtas maiņās dēļ. Izklausās maz, bet ja runā par nopietnu konkurētspēju pasaulē, tam ir nozīme.

Kas jāpadara?

Eiro ieviešana jāliek blakus tam, cik strauji Latvijas uzņēmumi varēs iekļauties ar saviem produktiem kopējā tirgū un cik veiksmīgi valsts veiks strukturālās reformas, kas tiešām ir nepieciešamas valsts pārvaldē, lai sabalansētu izmaksas. Šie uzdevumi ir jāveic, bez tiem nebūs atbilsmes kritērijiem un eiro mēs neieviesīsim. Ja Latvija spēj šos mērķus sev nolikt uz 2014. gadu - tad kāpēc lai to nedarītu?

Ja eiro ieviešanu, nevis ekonomikas sakārtošanu uzstāda par pašmērķi, tad varētu būt, ka kādu no rādītājiem var kādu periodu mākslīgi pieregulēt, bet pēc tam dzīve izsauc atpakaļ reakciju. Tā nevajadzētu darīt, un nedomāju, ka tas ir valsts mērķis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!