Juris Birznieks: Dziedātāju tautai ir laiks kļūt par uzņēmēju nāciju
Foto: Privātais arhīvs

Ilgi gaidītais Latvijas simtgades gads ir sagaidīts. Un tiks svinēts dziedot, dejojot, godinot mūsu kultūrvēsturisko mantojumu un šodienas kultūras izcilniekus, kā jau pie mums tas ir ierasts. Pirmajā simtgadē ar mainīgiem panākumiem būsim iedejojuši, bet ir pēdējais laiks arī darīt, lai liktu stabilu, ilgtspējīgu pamatu nākamajiem 100, jaudīgai un attīstītai Latvijai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Objektīvā realitāte ir tāda, ka mums nav iemesla svinībām, – Latvija ekonomikas ziņā ir vāja valsts ar aptuveni 10 miljardu eiro valsts parādu un slikti attīstītu infrastruktūru. Liela daļa gaišāko prātu Latviju turpina pamest, lai meklētu adekvātu atalgojumu un cilvēka cienīgas dzīves iespējas citviet.

Ja gribam, lai Latvija pastāvētu kā neatkarīga un spēcīga valsts, kritiski ir vajadzīgas inovācijas, bet būtiskākais – tas, ko dēvē par biznesa gēnu, uzņēmēja ķērienu un tamlīdzīgi. Tikai apvienojot abus, rodas perspektīvi jaunuzņēmumi, tiek ražotas preces un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību, kas iekaro pasaules tirgus un līdz ar to dod pienesumu labākai dzīvei tepat, mājās.

Vai zeme, kas dzied, vispār spējīga kļūt par zemi, kas nopelna? SKDS 2017. gada jūlijā veiktajā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka lielākā daļa jeb 71% netic, ka Latvijā godīgā ceļā var tapt bagāts. Tātad 100 gadus sasniegušajā Latvijā nav iespējams tīrs un ienesīgs bizness!?

Piemēram, pie ziņas par Latvijas reprezentatīvās telpas izveidi lidostā "Rīga", kur paredzēta arī atsevišķa telpa Latvijas un citu valstu uzņēmēju, potenciālo investoru sanāksmēm, redzam daudz negāciju komentāros. Komentārus lasīt nevajagot, bet tie norāda uz to, ka, nemainot pieeju, nekur tālāk arī netiksim un leģendām apvītais Ulmaņlaiku bekona un sviesta eksports būs vienīgais latviešu uzņēmēju sasniegums, par ko rakstīt mūsdienu vēstures grāmatās.

Šobrīd kritiski ir nepieciešama domāšanas maiņa un stingrs fokuss uz biznesu. Viens no instrumentiem, ar ko vājo ekonomiku salāpīt, ir riska un privātā kapitāla investīcijas. Tādi Latvijas biznesa veiksmes stāsti kā "Naco Technologies" un "MikroTik" ir izauguši, lielā mērā pateicoties riska kapitāla investīcijām. Un, pat ja arī pārdod kādu uzņēmumu ārvalstu investoriem, ražotnes un darbavietas paliek šeit. Un uzņēmējiem ir iespējas attīstīt nākamo biznesa projektu.

Šobrīd pieredzējuši uzņēmēji aizvien aktīvāk iesaistās biznesa eņģeļu tīklā un investē savus privātos līdzekļus jaunos biznesa projektos, arī projektos ar augstu riska pakāpi. Piemēram, LatBAN rīkotajās Investīciju sesijās, kurās investori reizi mēnesī vērtē jaunos biznesa projektus, 2017. gadā skatījām 87 dažādu komandu jaunos biznesa projektus. Jāpiebilst, ka tās nav "plikas" idejas, kas radītas konkursa dēļ, bet gan lielākā tiesa ir projekti ar strauju izaugsmes potenciālu, ko īsteno komandas ar ambicioziem biznesa mērķiem. Pērn no LatBAN biedriem atbalstu saņēmuši 34 jaunuzņēmumi, katrs vidēji 85 000 eiro apjomā. Daļa projektu, ko redz investori, jau ir dzīvotspējīgi un pierādījuši savu varēšanu, kam investīcijas nepieciešamas straujākam uzrāvienam jeb lielajam lēcienam.

Latvijas jaunuzņēmumi ir pamanīti un atzinīgi vērtēti arī pasaulē, piemēram, janvāra sākumā cienījamais tehnoloģiju ziņu portāls "Silicon Valley" publicējis 20 Rīgas jaunuzņēmumu sarakstu (no mūsu teju 300 jaunuzņēmumiem), kam sekot līdzi 2018. gadā. Te redzams, cik izdomas bagāti ir Latvijas jaunie uzņēmēji, kādos virzienos gudri prāti attīsta idejas un, piesaistot investīcijas, inovācijas padara praktiskas un mērogojamas.

Iespēju un atbalsta instrumentu ir daudz, bet tikai neliela daļa Latvijas darītāju jau rīkojas un strādā biznesa attīstības virzienā. Gribētos cerēt, ka ar laiku starptautiskā tirgus iekarošana Latvijā varētu kļūt tikpat populāra kā šobrīd koru kari un ka uzņēmēji būvēs savu biznesu un sacentīsies par vietējiem darbiniekiem, maksājot aizvien lielākas algas. Tiem savukārt nebūs vajadzības meklēt laimi citur, jo šeit būs daudz iespēju godīgā ceļā nopelnīt naudu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form