Nesen pamanīju interneta telpā nekustamo īpašumu biznesmeņa Edgara Šīna – pēdējā laikā plaši pazīstama kā TV ētera tēls, kas par Krievijas robežlīgumu gatavs runāt tikpat labprāt kā par īpašumu tirgu un pareizajām vīru automašīnām – lielo un skaļo sašutumu par situāciju, kas valdot mūsu zemē.
Šīna kungs kopā saskaitījis septiņus lielos ļaunumus. Demokrātija kā bizness politiķiem; nopirkta Saeima, kuru Valsts prezidente baidās atlaist; strauji augoša ekonomika, kura gandrīz neko neražo; neaizsniedzami augstas īpašumu cenas un satriecoši zems dzīves līmenis; milzums jaunu auto un nožēlojama sabiedriskā transporta sistēma; lidosta, kas katram centrā čurājošam ārzemniekam piemaksā par atbraukšanu; iespējas nemaksāt nodokļus un gausties, ka lāgā nefunkcionē tiesas, policija, glābēji, veselības un sociālā aprūpe.

Kurš nepiekritīs cienījamam kungam, ka tā arī ir? Kuram prieks par čurājošiem britiem pie Brīvības pieminekļa? Kuram bauda – brauciens piebāztā trolejbusā? Kuram patīk mūsu Saeima? Kurš uzskata mūsu politiķus par godīguma mēru? Kurš nav pārliecināts, ka mūsu ekonomika neko, pilnīgi neko neražo, bet tikai patērē? Par ko strīdēties? Visi piekrīt cienījamam viedokļa paudējam.

Taču padomāsim – un visu zemāk minēto uzskatīsim par sava veida versiju un padomāsim. Vai nav tā, ka Šīna kungs skaļš kļūst tad, kad tiek aizskartas viņa paša biznesa intereses? Vai arī tās papildus jāaizstāv? Ilgus gadus viņa bizness nav zinājis konkurentus, ieeļļotie kontakti ir strādājuši perfekti – un vai kaut ko dzirdēja no Šīna kunga? Neko. Šīna kungs bija kluss un apmierināts gan "Bankas Baltija", "Latvijas kuģniecība" priHvatizācijas un "Latvenergo" trīs miljonu lietas, gan visu trīs Andra Šķēles premjerošanu laikā. Viss bija labi. Miljoni nāca sakārtoti un prognozējami.

Tagad laiki ir mainījušies – acīmredzot. Tagad ir parādījušās haizivis, kurām zobu ir vairāk un reakcija labāka. Tagad tādi kā Šīna kungs, tie, kuri biznesā sāk palikt zaudētājos, ir sākuši runāt. Viņi acīmredzot cer, ka skaļie vārdi un paziņojumi liks aizmirst realitāti. Bet pamēģināsim dažos uzvedinošos jautājumos šo realitāti atcerēties. Vismaz – ņemt vērā, lasot kārtējo principiālā sašutuma tekstu.

- Kurš ir visvairāk runājis par "cenu burbuli"? Un kura uzņēmums ir visvairāk darījis, lai nekustamo īpašumu cenas augtu un augtu?

- Kurš neskaitāmas reizes publiski ir šausminājies par milzīgajām nekustamo īpašumu cenām? Un kurš tajā pašā laikā, iegādājies "Parex bankas" vecpilsētas īpašumus, nekavējoties sāka izplatīt baumas par kādu "britu onkuli", kurš teicis, ka patiesībā tie ir daudz dārgāki?

- Kurš ir aizgūtnēm runājis par jaunlaiku būvdarbu slikto kvalitāti? Un kura paša būvētais bēdīgi slavenais ciemats tajā dzīvojošajiem ir licis krist izmisumā tiktāl, lai saņemtos vērsties tiesā?

- Kurš ar uzspēlētām līdzcietības šausmām runā par kredītiem, kurus ņem cilvēki, kas vēlas cilvēka cienīgu dzīvi normālā dzīvoklī un nevis septiņi vienistabas ūķī? Un kura paša uzņēmuma mākleri uz šādiem kredītiem pierunā? (Un kurš pats – ja ticam pērn publicētajā grāmatā par Latvijas miljonāriem atrodamam sarakstam – Jūrmalā vien mīt veselos četros nekustamajos īpašumos?)

- Kurš ar asu nosodījumu runā par "politisko biznesu"? Un kurš tajā pašā laikā, piemēram, nokārtoja aizdomīgos un plašas diskusijas izraisījušos "šķēliskos" darījumus ar "Jūraslīča" īpašumiem?

- Beidzot: kurš tagad nosodoši runā par "milzumu jaunu auto"? Un kurš vēl nesen pats dzeltenajai presei lielījās ar savu un sievas "Porsche"? Un kura uzņēmums ierindojies pirmajās vietās oficiāli nopirkto jauno luksusa auto skaita ziņā?

Ar liekulību un divkosību Latvijā vairs nepārsteigt. Arī, ja Šīna kungs ar augstākminēto sašutumu nevis mēģina risināt savas biznesa problēmas vai maskē pats savas klusās nodarbes, bet gan pamazām taisās iet politikā, jautājumu nav. Var tikai teikt: – jā Šīna kungs, jūs sekmīgi sākat iestaigāt to pašu populisma taciņu, ko pirms jums jau iemēģinājis gan Repšes kungs, gan Kaula kungs, gan Zīgerista kungs. Recepte jau ir labi zināma – mēģināt iespējami lielam cilvēku skaitam iestāstīt, ka nav ko skatīties uz maniem darbiem, jo galvenais ir klausīties uz maniem vārdiem.

Jautājums tikai viens: bet cik ilgi vēl atradīsies tūkstoši muļķu, kas iestāstītajam noticēs, nevis paprasīs: cienījamais, bet kas esi tu pats? Kur ir tavi īstie darbi un īstā seja? Ja tu tik pārliecinoši stāsti, ka Latvijā visienesīgākā ir politika, ar valsts uzņēmumiem saistītie biznesi, valsts un pašvaldību mantas iznomāšana utt., tad kā tu to tik labi zini? Avīzē izlasīji? Jeb savā populistiskajā principialitātē netīšām pats sevi atmaskoji? Un beidzot – vai tā vietā, lai nodarbotos ar pašpopularizāciju Alda Ozola vai Gata Sakniša stilā, nevajadzētu kaut ko arī tiešām DARĪT? Ja jau Latvijas ekonomika neko neražo – pamēģināt kaut ko saražot, vai?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!