Mani ļoti pārsteidz un rūp "Lattelecom" privatizācijas process. Neesmu lasījis nevienu nopietnu un kritisku analīzi par šo valdības pieņemto lēmumu. Vai tiešām viss ir tik pats par sevi saprotams? Kāpēc nav izvērstas nopietnas debates par privatizāciju bez konkursa?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Vai nevienam nerūp, ka "Lattelecom" darbiniekiem tiks piedāvāta iespēja atpirkt 49.9% no firmas pajām, bet ASV finanšu grupai "Blackstone Group" paliks 50.1% kontrole? Kāpēc vispār bija šī labi strādājošā firma jāprivatizē un jāatdod vadība ārzemniekiem? Ne ASV ne citas lielvalstis nekad nepieļautu ārzemnieku kontroli par tik jūtīgu un svarīgu infrastruktūras daļu. Bez tam jāatceras, ka "TeliaSonera" vēl arvien ir zem Zviedrijas un Somijas valstu kontroles, un viņiem neviens nespiež privatizēt vienkārši, lai apmierinātu kaut kādas tirgus fundamentālisma ideoloģijas priekšrakstus. Vispirms piedāvāt akcijas tikai "Lattelecom" strādniekiem un vadītājiem ir pilnībā neētiski. Kāpēc tikai viņiem, ņemot vērā, ka "Lattelecom" vērtību sarūpējusi visa tauta? Vai skolotājiem, ārstiem, žurnālistiem un citiem Latvijas iedzīvotājiem ir mazāks svars un vērtība? Vai skolotājiem būtu tiesības nopirkt savas skolas un paturēt akcijas tikai sev? Kā ar ārstiem un slimnīcām? Interesanti būs uzzināt, kur parastais "Lattelecom" strādnieks sarūpēs naudu, lai nopirktu sev piedāvātas akcijas neskaitāmu miljonu eiro vērtībā Vai te jau nav sastiķēta finansēšanas "bodīte", kur finansisti sola atpirkt akcijas no "Lattelecom" personāla tūlīt pēc to iegādes? Kādā veidā tiks sadalītas iespējas uzpirkt akcijas? Vai firmas vadībai būs lielākas paketes pirkšanas iespējas; citos vārdos, vai Nils Melngailis varēs pieteikties pirkt vairāk nekā parastais darbinieks, un tādu ir ap 3000? Tādā gadījumā atkal rodas ne tikai ētikas jautājums, bet arī interešu konflikta jautajums. Ja privatizāciju stumj Melngailis un citi menedžeri, kā tas liekas pašlaik, tad jāprasa, vai sabiedrībai vispār zināms, cik liels būs viņu "loms" vai atdeve no šī privatizācijas procesa? Vēl interesantāk zināt, vai šie firmas vadītāji jau tagad nav saņēmuši "kabatas naudu" no iesaistītām pusēm. ASV "Blackstone" ieguldījumu grupai tiks dotas 50.1% balsstiesības, tātad kontrolpakete. Toties viņi ieguldīs tikai mazu daļu no finansējuma. Izrādās, ka 200 miljoni latu būs kredīts no četru banku konsorcija, ieskaitot "Parex", bet pārējos 100 miljonu ieguldījumu sadalīs starp "Blackstone" un uzņēmuma vadību un darbiniekiem. Pagājušā gada "Lattelecom" peļņa bijusi 39 miljonu latu – tā norādīts uzņēmuma mājas lapā, darbības rentabilitāte 20%. Ieņēmumi 2006.gadā bija144 miljonu latu, un samaksātie nodokļi 32 miljonu latu. Tātad izskatās, ka "Blackstone" grupa dažos gados atgūs savu ieguldījumu un paturēs kontrolpaketi. Ļoti burvīgs ieguldījums "Blackstone" īpašniekiem! Tas sevišķi jāsaka par "Blackstone" grupas dibinātāju un galveno īpašnieku, miljardieri Steve Schwarzman, kuram pieder 23% šīs firmas akciju.

Kādā veidā tika "izvēlēta" "Blackstone" grupa kā vienīgā, kurai dotas tiesības piedalīties privatizācijā un iegūt kontrolpaketi? Protams, bez jebkāda konkursa. Izrādās, ka ASV "Lazard" finanšu kompānija, kura jau sen sadarbojas ar šo pašu "Blackstone" grupu neskaitāmos darījumos, bija tā, kas ieteica "Lattelecom" piesaistīt taisni Švarcmana firmu. Bez tam interesanti, ka "Lazard" viceprezidents Jeffrey Rosen un Švarcmans bijuši kopā vasaras nometnēs un bija istabas biedri, kad abi mācījās Harvarda Biznesa skolā. Vēl ir daudzas saites starp cilvēkiem abu firmu padomēs. Atkal te jājautā, vai nav klajš interešu konflikts taisni "Lazard" izvēlē? Kāpēc viņus un ne citus? Kāpēc nevarēja izsludināt konkursu un tad pārbaudīt visus, kas pieteikušies, vai tie būtu spējīgi "Lattelecom" vislabāk attīstīt? "Blackstone" grupai (BG) sāk rasties problēmas, par kurām Latvijas avīzes nav daudz interesējušās. ASV senāts tagad apsver grupas nodokļus paaugstināt no 15% uz normāliem 35%, ko maksā parastas biznesa firmas. Pats Švarcmans nopelnījis daudz uzmanību ar savu "ekstravaganto" dzīves stilu. Vienas nedēļas nogales ēdienu iepirkšana diviem cilvēkiem viņu šefpavāram izmaksājusi 3000 ASV dolāru. Šāda publicitāte vien rada amerikāņu tautas neapmierinātību un tam var būt negatīvas konsekvences. BG no privātfirmas statusa pārvērtās par publisku firmu šī gada jūnijā. Ķīnas valdības ieguldījumu firma uzpirka trīs miljardu ASV dolāru vērtībā "Blackstone" akcijas, bet sešas nedēļas vēlāk zaudēja 500 miljonu dolāru. Protams, ka Ķīna negrib šādu lietu ziņot savos masu medijos. BG galvenais īpašumu veids ir biznesa ēkas. Visi, kas seko ASV "real estate" tirgum, labi zina, ka pašlaik notiek ārkārtīgi straujš kritiens visu nekustamo īpašumu tirgū šajā valstī. Sāku šaubīties, vai "Lattelecom" pārdošana nelīdzināsies Lietuvas "Mažeiķu Naftas" piemēram, kur milzīga valsts vērtība tika pilnīgi izsaimniekota. Tagad šī Lietuvas lielfirma slēgta uz sešām nedēļām un tās nākotnes darbība apdraudēta. Vispirms to pārdeva bez izsoles ASV firmai "Williams" par lētu naudu un tad šī firma visā drīzumā to pārdeva par daudz lielāku naudu bez gandrīz nekādas naftas firmas attīstības. Runājot par "Lattelecom", visticamākais scenārijs būs tāds, ka Švarcmans atdalīs "Lattelecom" pašreizējās vienības. Viņš pārdos ejošākās no tām, lai segtu savus zaudējumus citās pasaules malās un, lai atgūtu savu oriģinālo ieguldījumu. Ņemot vērā "Lattelecom" svarīgumu Latvijas infrastruktūras uzturēšanai, ir skaidrs, ka Latvijas valsts nekad nevarētu pieļaut "Lattelecom" bankrotu, kuru varētu izraisīt "Blackstone" grupas finanšu žonglēšana. Valsts būtu spiesta firmu "atveseļot" ar lieliem ieguldījumiem. Vispār jau "Lattelecom" dibināšanas vēsture ir ļoti tumša, kur vienai advokātu firmai samaksāja 15 miljonu latu, lai "sameklētu" divas firmas, kas bija ar mieru iesaistīties šajā "Lattelecom" iniciatīvā. Arī turpmākais bija vienpusīgi bēdīgs stāsts, kur Latvija bija tikai zaudētāja. Atceramies, ka lielie solījumi par it kā digitālo līniju pieslēgšanu visā Latvijā tā arī nerealizējās. Protams, šajā spēlē "Telia Sonera" arī būs galvenā uzvarētāja. Tā par savam "Lattelecom" daļām dabūs "Latvijas Mobila Telefona" kontrolpaketi. Šī Zviedrijas un Somijas valstij piederošā firma, protams, neprasa "Blackstone" finansiālo palīdzību savas firmas attīstībai un nekādā gadījumā nepārdotu firmas kontrolpaketi kaut kādiem ārzemniekiem. Nez kāpēc? Katrā ziņā būtu beidzamais laiks izvērst nopietnas debates par "Lattelecom" privatizāciju, lai nenotiktu jau tik bieži agrākos laikos piedzīvota "prihvatizācija".

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form