Juris Grīnvalds: Kā neuzkāpt uz grābekļa, ar būvniecību sildot ekonomiku?
Foto: LETA

Visā pasaulē investīcijas būvniecībā ir drošs un laika gaitā pārbaudīts līdzeklis, kas ekonomikai palīdz atgūties no krīzes. Valstij ieguldot līdzekļus jaunu objektu būvniecībā, tiek gan radītas jaunas darbavietas, kas palielina nodokļu ieņēmumus budžetā, gan iegūtas jaunas būves par izmaksām, kas citā laikā būtu krietni augstākas. Latvijas līdzšinējo praksi šādā nozīmē par īsti veiksmīgu saukt nevar. Tāpēc, pirms spert soli šajā virzienā, ir vērts palūkoties vēsturē, lai atkārtoti neuzkāptu uz vecā grābekļa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts un pašvaldību būvniecības iepirkumu aktivizēšanās parasti ir sakritusi ar privātā tirgus aktivitātēm, kā rezultātā būvniecības apjomu dinamika grafiski pa gadiem ir salīdzināma ar
amerikāņu kalniņiem. Ko tas nozīmē nozares uzņēmējiem, lai paliek citai reizei. Katrā gadījumā stāsts ir gana dramatisks.

Nenokavēt īsto brīdi

Jā, šis ir īstais laiks, lai sildītu tautsaimniecību ar valsts un pašvaldību iepirkumiem būvniecībā, jo tas stimulēs ekonomisko aktivitāti. Turklāt, kā jau minēts, cenu piedāvājumi iepirkumos būs krietni izdevīgāki nekā līdz ārkārtas stāvoklim. Bet velns (kā vienmēr) slēpjas detaļās. Svarīgi ir nenokavēt īsto brīdi valsts intervencei būvniecībā, kas ir tieši TAGAD. Pašlaik no ārvalstīm ir atgriezušies daudzi celtnieki, bez darba ir daudzu citu profesiju pārstāvji, bet aizbraukšana peļņā uz citām valstīm ir būtiski apgrūtināta. Svarīga ir enerģiska rīcība, nevis lēmums par to, ka mēs piešķirsim finansējumu, tad izsludināsim projektēšanas konkursu, tad projektēsim, tad konkursā izraudzīsimies būvniekus un vēl pēc tam, kad pa starpu būsim apstrīdējuši visus konkursus, pēc diviem vai trim gadiem sāksim būvniecību. Tas tā nestrādā.

2007. gads var atkārtoties

Nelaime tā, ka tajā laikposmā no krīzes būs atguvies arī privātais sektors, būvniecība sitīs augstu vilni arī citās valstīs. Pārfrāzējot klasiku – vēl nāks septītais gads. Tas, kurš ir bijis saistīts ar būvniecību 2007. gadā, atminēsies, cik smags šis gads bija nozarei. Tolaik katastrofāli trūka visa – materiālu, strādnieku, mehānismu un diemžēl arī godaprāta. Būvniecības uzrāviens būs panaceja valsts ekonomikai, ja tas notiks jau šovasar. Tieši pašlaik Latvijas būvniecībā varam atgriezt tos profesionāļus, kas ir atceļojuši, bet vēl nav aizbraukuši atpakaļ peļņā uz Zviedriju, Angliju vai Vāciju. Ļoti iespējams, ka tieši šovasar varam atgriezt arī tos, kas vēl aizvien būvē citās valstīs. Un tādu nav mazums.

Jābūvē tas, kas jau ir uz papīra

Lai sasniegtu rezultātu, jādod priekšroka tām būvēm, kas jau ir uzprojektētas vai neprasa ilgu laiku projektēšanai un saskaņošanai. Tāda, piemēram, ir ēku siltināšana. Ir arī vērts ieguldīt valstij nozīmīgās un arhitektoniski vērtīgās būvēs. Tāpat ir jāpārskata iepirkumu procedūra. Līdz šim esam daudz pārmaksājuši tieši tāpēc, ka tik ļoti baidījāmies pārmaksāt. Šī brīža situācijā ļoti rūpīgs un objektīvs, bet ilgs konkurss, meklējot lētāko būvnieku, ir ļaunāks par vienkāršotu, bet ātru darbu veicēju izvēli. Tāpat liela nozīme būvniecībā ir sezonalitātei. Gana bieži ir redzēta situācija, ka daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs pavasarī izsludina konkursu uz siltināšanas darbiem, tad seko konkurss, tā rezultātu apstrīdēšana un, rau, laimīgais konkursa uzvarētājs var ķerties pie darba tikai septembra beigās. Pat ja ir vēls un silts rudens, daļu no darbiem nereti nākas atlikt uz nākamo pavasari. Sākotnējās tāmes irst pa šuvēm, un būvniekam nākas domāt, uz kā rēķina objektu pabeigt – "optimizēt" veicamos darbus, samazināt algas, nemaksāt nodokļus vai nenorēķināties ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem.

Jākoordinē būvniecības apjomi valstī

Treškārt, ir jākoordinē būvniecības apjomi valstī. Ja ticam, ka jau tuvākajos gados varētu sākties intensīva "Rail Baltic" būvniecība, tad valsts un pašvaldību ceļu un tiltu pasūtījumi jāaktivizē tieši tagad, lai pēc pāris gadiem intensitāti varētu samazināt, atbrīvojot jaudas dzelzceļa būvei. Valdībai būtu jāapzina gaidāmā būvniecība gan publiskajā, gan privātajā sektorā un jāregulē tirgus ar valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Vajadzības ir milzīgas. Mūsu dzīvojamais fonds šajā gadsimtā vēl nevienu gadu nav būvēts tādā apjomā, lai kompensētu tā amortizāciju. Rīgā un Pierīgā katastrofāli trūkst bērnudārzu. Par mūsu ceļiem un tiltiem komentāri ir lieki. Šis ir īstais brīdis to visu būvēt, darot to nekavējoties un pārdomāti. Tikai tā mēs visi neuzkāpsim uz tā paša vecā grābekļa, no kura izvairīties nav nemaz tik vienkārši.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form