19. aprīlis bija notikumiem bagāta diena. Latvijas valdība pieņēma lēmumu par divu IKT ("Lattelecom" un LMT) vadošo uzņēmumu nākotni, balstot to nacionāla mēroga apsvērumos. Teju vienlaikus Eiropas Komisija iepazīstināja ar jauno plānu vienotā digitālā tirgus ieviešanas paātrināšanai, uzskatāmi demonstrējot, ka IKT nozarē sen vairs nav nacionālo robežu un ES iedzīvotāju nākotnes labad jādomā vismaz Eiropas, ja ne jau pasaules, apmēros.
Lēmums neapvienot divus uzņēmumus, lai saglabātu sīvu konkurenci tirgū un līdz ar to iespējami zemākas cenas, var šķist pievilcīgs vietējā tirgus kontekstā un īstermiņā. Tomēr paliek neatbildēts jautājums: vai joprojām varam atļauties domāt tikai īstermiņā un tikai Latvijas mērogā laikā, kad pārējā digitālā pasaule jau sen ir pārkāpusi un neatpazīst valstu robežas?
Patērētāju prātus ikdienā (un līdz ar to arī viņu naudas makus nākotnē) jau sen iekaro globālu uzņēmumu pakalpojumi, kas formāli un fiziski Latvijas tirgū nekad tā īsti nemaz nav ienākuši. Meklētājprogramma "Google", sociālo tīklu platformas gigants "Facebook", tērzēšanas aplikācija "WhatsApp", jauniešu vidū tik populārais "Snapchat", kā arī "Youtube", "Twitter" un citi. Turklāt tie jau sen nav tikai interneta mājaslapas, kas sniedz vien meklēšanas vai sociālās saziņas iespējas. Tās ir milzīgas, globālas korporācijas ar nesalīdzināmu investīciju un inovāciju potenciālu. Labi saprotot, ka globālajā konkurencē šie uzņēmumi varēs saglabāt un attīstīt konkurētspēju tikai tad, ja iekaros pēc iespējas lielāku patērētāju ikdienas uzmanības devu, šīs kompānijas ik dienu attīsta un veido jaunus un jaunus pakalpojumus, pārpērk arvien jaunus satura un interneta infrastruktūras uzņēmumus, lai kļūtu vēl lielāki, spēcīgāki, varenāki – tātad globālajā pasaulē konkurētspējīgāki. Grūti iedomāties, kā nelieli Latvijas uzņēmumi spētu sekmīgi ar tiem konkurēt.
Eiropas Savienība ir sapratusi, ka tās IKT uzņēmumu attīstību kavē tirgus sadrumstalotība un līdz ar to nākotnē potenciāli vāja konkurētspēja, kas līdz ar to bremzēs arī sabiedrības un ekonomikas izaugsmi, tādēļ mērķtiecīgi un lielā ātrumā virza vienotā digitālā tirgus izveidi. Patērētājs, protams, no tā būs ieguvējs, piemēram, jau tuvākajā laikā baudot viesabonēšanas tarifu atcelšanu un iespēju izmantot mobilo sakaru pakalpojumus par vienādu cenu gan Latvijā, gan jebkur citur Eiropā. Taču ko tas pa īstam nozīmē šo pakalpojumu sniedzējam Latvijā? To, ka tam būs jābūt spējīgam konkurēt ar jebkuru citu mobilo pakalpojumu sniedzēju Eiropā, tai skaitā nesalīdzināmi lielākiem operatoriem. Tieši konkurētspēja būs izšķiroša uzņēmumu attīstībai.
Apsvērumu "jo lielāks, jo vieglāk konkurēt" sapratuši arī Latvijas tirgū esošie fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji. Jau tuvāko gadu laikā varam gaidīt vairākus paziņojumus no Latvijas tirgū esošajām kompānijām par apvienošanos, lai spētu patērētājiem piedāvāt integrētus fiksētos un mobilos sakaru pakalpojumus un bagātīgu saturu, ko skatīties mobilās ierīces, datora un TV ekrānā.
Visbeidzot, gan privātpersonas, gan uzņēmumi ikdienā patērē arvien lielāku datu apjomu – skatoties un pārraidot TV saturu un filmas tiešraidē un ierakstā, glabājot milzu datus "mākoņos", lietojot viedās ierīces un tamlīdzīgi. Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem būs jāiegulda arvien vairāk līdzekļu arvien jaudīgākas sakaru infrastruktūras izbūvē, pie tam investīciju nepieciešamība nebeigsies, bet tikai augs. Piemēram, mēs vēl salīdzinoši nesen esam apguvuši 4G tehnoloģijas lietošanu, bet pasaulē jau gatavojas tuvākajā laikā apgūt nākamās paaudzes 5G. Nepieciešamās infrastruktūras izbūve prasīs no uzņēmumiem ļoti "dziļas kabatas". Jau atkal jautājums – kam tad šīs "kabatas" un iespējas infrastruktūras izbūvei būs lielākas – mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vai starptautiskajiem milžiem? Un kas tādā gadījumā nākotnē sniegs pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem?
Pieņemot lēmumu par "Lattelecom" un LMT darbības turpināšanu kā līdz šim, valdība arī publiski solīja, ka jau šī gada laikā neatkarīgs konsultants izstrādās valsts IKT nozares attīstības stratēģiju. Patiesi ceru, ka šī stratēģija sniegs atbildes uz izaicinājumiem, kas mūs visus sagaida. Gribu ticēt, ka Latvijas uzņēmumi arī nākotnē būs konkurētspēji iepretim globālajiem izaicinājumiem un ka Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt kvalitatīvākos, jaudīgākos un inovatīvākos pakalpojumus no mūsu pašu, Latvijas, uzņēmumiem.
