Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadība ir pieņēmusi ambiciozu stratēģisko lēmumu līdz 2030. gadam sasniegt klimata neitralitāti jeb oglekļneitralitāti. Mērķis ir panākt, ka 2030. gadā universitātes darbība radīs ļoti nedaudz vai neradīs nemaz oglekļa emisiju.
Lai sekmētu šo virzību, RTU ir pievienojusies ANO klimata pārmaiņu iniciatīvai "Race to Zero" un "Klimata ambīciju aliansei", kurā jau ietilpst 624 universitātes pasaulē. Šīs starptautiskās iniciatīvas mērķis ir pirms gaidāmās ANO klimata konferences (COP26) uzņemties līderību, ar piemēru rādot, kā var dekarbonizēt savu darbību. RTU lēmums tiekties uz CO2 neitralitāti apliecina izpratni, ka ikviena organizācija un patērētājs, pat ja ikdienā to tieši nejūt, dod savu negatīvo pienesumu klimata pārmaiņām. Tāpēc, jo ātrāk katra organizācija un patērētājs apzināsies savu ietekmi uz vidi, jo mērķtiecīgāk mēs spēsim mainīties. Tas nenozīmē kaut ko aizliegt, bet gan gudri sekmēt pārmaiņas, lai sasniegtu ar vidi saistītos mērķus.
Darbība pakārtota vides prioritātēm
Pasaule un īpaši Eiropa, izvēloties "Zaļo kursu", ir uzstādījusi ļoti ambiciozus mērķus, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti un sekmētu biznesa līderību zaļajās tehnoloģijās. Patlaban Eiropa mērķtiecīgāk nekā jebkad virzās ilgtspējas virzienā, un struktūrfondu finansējums būs ciešā sazobē ar ilgtspējīgu attīstību un ar to saistītiem risinājumiem. Lielās pārmaiņas, ko liek ieviest aizvien pieaugošais politiskais spiediens, straujā digitalizācija, pārmaiņas, ko veic auto industrija, kā arī citas aktivitātes jau ir mainījušas mūsu ikdienu un mainīs vēl vairāk. Ikvienai organizācijai Eiropā nopietni nāksies pielāgot savu darbību, lai atbilstu vides prioritātēm.
Tāpēc RTU klimatneitralitātes vīzija skar visu trīs emisiju līmeņus:
Tiešās emisijas, kas rodas no fosilās enerģijas sadedzināšanas, vietējā transporta u. c.;
Netiešās emisijas, kas saistītas ar elektroapgādi, siltumapgādi;
Visas pārējās netiešās emisijas, kas radušās saistībā ar aktivitātēm un darbību attiecīgajā teritorijā (celtniecības, transporta u. c. preču dzīves ciklā radītās emisijas).
Ņemot vērā, ka RTU gandrīz nerada pirmā līmeņa tiešās emisijas, tad praksē rīcības plānā iezīmēts otrā un trešā līmeņa emisiju samazinājums.
RTU ir apņēmusies, piemēram, pilnībā atteikties no degvielas automobiļu lietošanas, iegādāties zaļo enerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, palielināt energoefektivitāti, pilnveidot viedā apgaismojuma sistēmas. Šīs aktivitātes ietekmēs pirmā un otrā līmeņa emisijas.
Savukārt trešā līmeņa emisiju samazinājums ir visgrūtākais, jo šīs pārmaiņas skar darbiniekus, studējošos, piegādātājus, tātad ir saistīts ar personīgajām izvēlēm. Tas nozīmē, ka nepietiek tikai ar jaunu sensoru uzlikšanu, lai ietaupītu enerģiju, bet nepieciešams radīt apstākļus, lai studējošie un darbinieki varētu izmantot videi pēc iespējas draudzīgākus mobilitātes rīkus, lai viņus motivētu šķirot atkritumus un savā ikdienā ieviest paradumus, kas mazina kaitīgo izmešu daudzumu. Tāpat nepieciešams arī darbs ar piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, lai arī uzņēmēji ievērotu visaugstākās prasības un standartu attiecībā pret klimatu, sniedzot pakalpojumus RTU.
Gatavojoties "Race to Zero" iniciatīvai, RTU veiktajā ilgtspējas analīzē ir noteiktas prioritārās jomas, kur tai ir jāsāk pilnveidoties klimata neitralitātes virzienā, kā arī izvēlētas trīs veidi mērķa realizācijai:
Studējošie kā ziņneši;
Darbinieki kā paraugs;
Zaļo tehnoloģiju izmantošana un attīstība.
Patlaban tiek izstrādāta arī Ķīpsalas studentu pilsētiņas monitoringa sistēma, lai varētu sekot līdzi rīcības plāna aktivitāšu efektivitātei un tam, kā tās sekmē nulles emisiju mērķi.
Šis pārmaiņu process ietvers Ķīpsalas noteikšanu par pilotteritoriju, un pie šī jautājuma patlaban RTU aktīvi strādā kopā ar Rīgas domi. Cerams, jau drīzumā Ķīpsalā tiks izmēģinātas jaunākās zaļās tehnoloģijas reālā pilsētvidē.
RTU Zaļā Ķīpsala
RTU jau kopš 2015. gada aktīvi darbojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi. Pirms trim gadiem spēkā stājusies koncepcija "Zaļā Ķīpsala", kas paredz RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā īstenot ilgtspējīgu resursu pārvaldību, paplašinot RTU darbinieku un studentu izpratni par vides jautājumiem un sekmējot videi draudzīgu tehnoloģiju radīšanu un izmantošanu.
Kopš tā laika ir notikušas ļoti nopietnas pārmaiņas un veiktas investīcijas infrastruktūrā, nodrošinot zemākus energoresursu patēriņus. Ir izveidoti studējošajiem un darbiniekiem brīvi pieejami dzeramā ūdens punkti, tiek mērķtiecīgi sekmēta plastmasas izmantošanas samazināšana studentu pilsētiņā, notiek pakāpeniska parēja uz elektroauto izmantošanu RTU vajadzībām, tiek attīstīta elektroauto uzlādes infrastruktūra, koplietošanas pakalpojumu attīstība, tiek iesaistīti studējošie, organizējot seminārus, hakatonus, notiek vieglās mobilitātes infrastruktūras pilnveide. Tāpat RTU mērķtiecīgs inovāciju ekosistēmas atbalsts, tajā skaitā finansējums zinātniskajām iekārtām, kā arī granti, ir plānots tieši jaunuzņēmumiem, kas dod ieguldījumu ilgtspējas mērķos.
Zaļais aspekts un ANO Ilgtspējas mērķi ir iekļauti arī 2020. gadā apstiprinātajā RTU Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, daudz plašāk aplūkojot ilgtspējas integrāciju RTU un nosakot nākotnes ambīcijas, jo nākotnes inženieriem būs jāveido zaļās tehnoloģijas un inovācijas. Atbilstoši stratēģijai RTU plāno pārorientēt pētniecības rezultātus, lai līdz 2027. gadam vairāk nekā puse no RTU zinātnes snieguma, t. sk. zinātniskās publikācijas būtu saistītas ar ANO ilgtspējas mērķiem.
RTU zinātnieku ieguldījums zaļajās tehnoloģijās
Jau patlaban vairākas RTU fakultātes, it īpaši Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte (EVIF), piesaista projektu finansējumu un rada tehnoloģijas ar ilgtspēju saistītās jomās, to atspoguļojot savās zinātniskajās publikācijās. Minēšu tikai dažus piemērus.
Būtisks pētniecības lauks ir zaļā mobilitāte, un EVIF zinātnieki pēta, kā elektroauto varētu kļūt par enerģijas uzkrāšanas "staciju", ietaupot gan izdevumus par elektrību, gan arī nodrošinot enerģijas izkliedēto ražošanu, kad arī patērētāji var paši sevi nodrošināt ar elektrību, jo elektromobilis var būt kā "spainītis", kurā elektrību "iepumpē", kad tā ir lēta, un tirgo, kad tā ir dārga.
Savukārt EVIF Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieki rada risinājumus alternatīvās enerģijas izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, piemēram, pētot, kā ēkas padarīt klimatam draudzīgas un panākt, ka tās pašas sevi sasilda vēsā laikā un dzesē vasaras karstumā.
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) zinātnieki meklē alternatīvas fosilajai degvielai, pētot gan to, kā biodegvielas ražošanu padarīt lētāku un efektīvāku, gan to, kā klimatu graujošo CO2 pārvērst degvielas izejvielās vai kā iegūt ogļūdeņražu jeb sintētisko naftu degvielas ražošanai. Bet Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) pētnieki izstrādā inovatīvu recepti ceļa segumam, kurā varētu iestrādāt nolietotās auto riepas.
Tāpat RTU klimata, kā arī citās jomās, aktīvi sadarbojas ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT). Piemēram, EIT klimata zināšanu un inovāciju kopiena "EIT Climate-KIC", kuras partnere RTU ir jau kopš 2016. gada, ir Eiropas lielākā publiskā un privātā sektora partnerība, kuras mērķis ir veicināt pāreju uz klimatneitralitāti, izmantojot inovācijas un rosinot sistēmiskās pārmaiņas. Ar dažādu programmu un atbalsta instrumentu palīdzību Latvijas studenti, zinātnieki, jaunuzņēmumi un dažādu jomu profesionāļi izmanto tās piedāvātos resursus, lai attīstītu uzņēmējdarbības prasmes, vienlaikus radot risinājumus klimata izmaiņu samazināšanai. Kopš 2017. gada "EIT Climate-KIC" grantus ir saņēmuši vairāk nekā 80 jaunuzņēmumi, bet vairāk nekā 400 dalībnieku iesaistīti izglītības programmās. Kopējās investīcijas jaunuzņēmumos šajā laikā sasniegušas 1,5 miljonus eiro.
Augsts starptautiskais novērtējums
RTU ceļš uz klimata neitralitāti ir jau novērtēts starptautiski. RTU ir atzīta par "zaļāko" augstākās izglītības institūciju Latvijā, starptautiskajā reitingā "Green Metric" RTU ierindojot 56. vietā pasaulē.
Savukārt "Times Higher Education Impact" reitingā, kas vērtē universitāšu ieguldījumu ilgtspējas mērķos, RTU ieņem 201.–300. vietu pasaulē, un visaugstāk ir novērtēti RTU centieni sasniegt 13. mērķi – veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi, un šajā pozīcijā RTU ierindojas 64. vietā pasaulē.
Digitalizācijas jomā RTU ir ieguvusi trešo vietu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra "eParaksta čempions 2020" apbalvojumā, kas iezīmē ilgtspējas un pakalpojumu ciešo sasaisti ar digitalizāciju. Savukārt Ilgtspējas indeksā pēdējos četrus gadus RTU ir saņēmusi augstāko – platīna – kategoriju, kā arī RTU ir atzīta par ģimenei draudzīgu darbavietu.
Kaut arī izdarīts ir gana daudz, tomēr tuvākajos gados ceļam uz klimata neitralitāti tiks pievērsta ļoti liela uzmanība, un tas aktuāli būs gan RTU, gan kopumā mums visiem Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
