Foto: LETA
Šad un tad Latvijā notiek lietas, kas vismaz uz brīdi liekas kā pozitīvi soļi pareizā virzienā. Viens tāds bija Eināra Giela lēmums, jūtot žurnālistu aprindu un sabiedrības neizpratni par viņa iecelšanu, tomēr nestāties Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora amatā. Lai arī cik viņš zinātu par ibuprofēna vai citu tablešu tirgus pārdošanas un noieta datu apstrādes niansēm, tam nav nekāda sakara ar sabiedriskā medija (kas arī ir liela organizācija) vadīšanu. Ne medijos, ne lielāku uzņēmumu vadīšanā Gielam nebija pieredzes, pat ja citādi viņš, tā sakot, šķita normāls "džeks".

Par Evas Juhņēvičas atteikšanos strādāt LTV digitālās attīstības un satura vadītājas amatā domas var dalīties. Dziesmu un deju svētku vadīšana liecina par vadītājas spējām. Viņai arī ir pieredze darbā vairākās reklāmas un PR aģentūrās, kur bija saskarsme ar medijiem. Vai ar to pietiktu? Ir versija, ka tieši Juhņēviču vajadzēja virzīt par visas LTV vadītāju, bet arī viņa 100% neatbilstu ideālam kandidātam – ar plašu ētera mediju pieredzi. Tomēr no vadītājas uzdevumu apjoma skatpunkta visi (daži simti) LTV darbinieki pazustu Dziesmu svētku desmitiem tūkstošu koristu masā un pāris tūkstošu darbinieku un brīvprātīgo rindās, kas nodrošināja šo lielo svētku norisi.

Sabiedriskajai televīzijai augsti standarti, bet komerctelevīzijai – tikai balagāns?

Dziedātāji nodziedāja, dejotāji nodejoja, un visi izklīda līdz nākamajiem svētkiem, taču LTV ir jānodrošina darbs personālam un saturs skatītājiem, tā sakot, 24/7 režīmā (cauru diennakti un visas nedēļas garumā). Un LTV, kā zināms, sāksies/jau sākušās grūtības, jo mazināsies finansējums un skatītāju interese pēc simtgades svētkiem un Juhņēvičas vadīto Dziesmu un deju svētku pasākumu rādīšanas. Tās bija lietas, kuras "nevarēja neskatīties", bet tagad sabiedriskajai televīzijai jākonkurē ar vietējām komerctelevīzijām un citu saturu (tostarp "Netflix" un līdzīgām interneta platformām). Turklāt sabiedriskajai televīzijai ir jāievēro zināmi standarti kultūras, izglītojošu, politisku diskusiju un garīgu programmu veidošanā. Komerctelevīzija savukārt var lielā mērā konkurēt pēc principa "kuram lielāks balagāns".

Nav īstais brīdis, kad LTV palikt bez skaidras un lemtspējīgas vadības, – izņemot, ja kādam šāds "pusbardaks" ir izdevīgs. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļus padome (NEPLP) negrasās izsludināt jaunu konkursu uz LTV valdes tukšajām vietām – būtībā televīzijas galvenajiem un svarīgākajiem amatiem. Gaidīšot jaunus likumus un jaunu ētera mediju pārvaldības struktūru, tādējādi arī jaunu padomi vai padomes. Kamēr tas viss izies caur Saeimas likumu ražošanas "līnijas" līkločiem, rudens var jau būt klāt, ja neviens nepasteidzinās šo procesu. Vienīgi NEPLP padomes locekle Gunta Līdaka, negaidot melnās komēdijas ap LTV nākamo cēlienu, nokāpa no skatuves, pārējie gaidīs galu uz vietas.

Kaķi no Rīgas domes aiziet, sivēnmāte vēl jāpadzen

Citā jomā pozitīvs solis bija Nila Ušakova atstādināšana no Rīgas mēra amata. Sakarā ar viņa kaķiem virsraksts par runča padzīšanu no krējuma poda bija vietā. Krējuma pods – Rīgas budžets, kas uz visām debesu pusēm tecējis pāri poda malām dažādu ar Muri un Kuzju nesaistītu ielas kaķu mutēs. Tomēr arī apsvēru virsrakstu "Kuilis padzīts no siles".

Turoties pie kuiļa tēla, jāsaka, ka mēra atstādināšana neko daudz nemainīs, iekams netiks arī likvidēta sivēnmāte ar 40+ pupiem, pie kuriem piesūcās dažādi konsultanti, kora diriģenti un autostāvvietu "apraudzītāji". Un, kā teikts populārā dziesmā, "tas jau arī nav nekas, notiek lietas trakākas" tieši "Rīgas satiksmē" (RS). Cik trakas lietas, varam tikai nojaust no KNAB rīcības, aizturot un/vai veicot kratīšanu pie amatpersonām, kas bijušas saistītas ar iespējamu milzu kukuļdošanu tramvaju, trolejbusu un autobusu iepirkumos.

Katrā ziņā manā skatījumā "milzu" apzīmē 5–7% no kopumā 270 miljonu iepirkumu summas, kas "nofenderēti" kukuļiem. Precīzi cik daudz un kam – to, visticamāk, zina "Ernst &Young" ("E&Y") auditori, kas veikuši visa RS "borģeļa" auditu, bet to negrasās publiskot. Tā ir kliedzoša nejēdzība, jo auditu veica nevis tam, ko auditori izpēta, bet pamatoti ieinteresētai trešajai pusei. Parasti trešā puse ir kāda uzņēmuma akcionāri, kam auditori paziņo, ka viss kārtībā (vai arī retu reizi, ka "kūtsmēsli vagā" – lai nelietotu tautiskāku izteicienu).

RS gadījumā ieinteresētā puse, bez šaubām, ir nodokļu maksātāji, kuru nauda jau gadiem bērta RS caurajā maisā, taču šķietami tādēļ, lai uzturētu dažādus atvieglojumus – pensionāriem, studentiem, skolēniem u. tml. Kā rakstīju pirms mēneša, raidījuma "Nekā personīga" komanda jau bija noskaidrojusi, ka oficiāli slepenajā auditā konstatēti pārkāpumi, kas varētu sagraut ārvalstu finansējumu RS iepirkumiem un "paraut līdzi" visas Rīgas budžetu un finanses.

Audita firma nav dakteris Sniķers

"E&Y", iespējams, ar pasūtītāja RS ziņu, audita slepenošanu izmanto, it kā auditors būtu leģendārais dakteris Pēteris Sniķers un RS šī venerologa pacients, kas bijis ne pie tādām meitām, par ko, vismaz daktera darbības laikā, neveica publiskus paziņojumus (arī mūsdienās pastāv konfidencialitāte). Taču šajā gadījumā kaite, ar kuru, šķiet, labprātīgi metās aplipināties nu jau bijusī un padzītā RS vadība, bija "labākā" gadījumā korupcija kā HIV – ko var apturēt un izārstēt, bet sliktākā gadījumā – kā Ebolas vīruss, kura gadījumā viss beidzas ātrā un šausmīgā nāvē. Iespējams, ka audits satur šādu Ebolas vīrusa diagnozi. Vēl jo vairāk ir pamats to publiskot un likt pat Ušakova lojālākam elektorātam pārdomāt, vai pienākas Nilu sūtīt uz Briseli/Strasbūru aiz nosacītas imunitātes aizsargmūra. Nezinu, vai bijušajam mēram ir kādas muzikālas dotības, bet būtu netaisnīgi, ja viņš varētu savā Eiroparlamenta kantorī čīgāt ermoņikas, kamēr tālumā Rīgas finanses un reputācija sadeg.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!