ASV prezidenta, visa Kongresa "apakšnama", Pārstāvju palātas, un trešās daļas Senāta vēlēšanas 3. novembrī ir teju klāt. Abi kandidāti, esošais prezidents, republikānis Donalds Tramps (Donald Trump) un demokrāts, bijušais prezidenta Baraka Obamas viceprezidents Džo Baidens (Joe Biden), veic pēdējās vēlēšanu kampaņas tūres t.s. "kaujas lauka" (battleground) štatos, kur jāiegūst izšķirošs t.s. elektoru skaits. Maza piezīme – amerikāņi patiesībā neievēlē prezidentu, bet sava štata pārstāvjus t.s. elektoru koledžas (Electoral College) locekļus, kas decembrī formāli ievēlēs prezidentu balstoties uz savu štatu vēlēšanu rezultātiem.
Neskatoties uz brīžiem iekarsušām diskusijām Latvijas sociālos tīklos par un pret Baidena un Trampa atšķirīgām rīcības programmām, uzstāšanās stilu u.tml., pats galvenais Latvijas un Baltijas valstu iedzīvotājiem šajās vēlēšanas ir tas, kā iespējamas pārmaiņas vai līdzšinējā turpinājums Baltajā namā varētu ietekmēt mūsu valstis. Jāuzsver, ka ASV nav bijusi atsevišķa "Latvijas" ārpolitika, bet plašos vilcienos kopēja politika visām trim valstīm – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.
No šī skatpunkta varētu pirmšķietami teikt, ka kopš Trampa nākšanas pie varas 2016. gada prezidenta vēlēšanās, ASV politikā pret Baltijas valstīm maz kas ir mainījies. Prezidenta Obamas laikā iesāktā NATO (tajā skaitā amerikāņu) karaspēka kontingenta Baltijā rotācija turpinājās, tāpat arī gaisa telpas patrulēšana. Gan Baidens kā viceprezidents, gan Trampa viceprezidents Maiks Penss (Mike Pence) ir iegriezušies kādā no Baltijas valstīm (Penss Igaunijā, Baidens Latvijā) un izteikuši savā ziņā "standartfrāzes" par atbalstu Baltijas valstu drošībai un NATO. Tātad it kā no drošības viedokļa viss izskatās labi.
