Juris Kaža par pandēmiju: Gribas 'durties' un lidot!

Šajās dienās paiet tieši gads, kopš biju ārpus Latvijas, konkrēti – Stokholmā pašā februāra sākumā. Tā izriet no pēdējā "ceļojuma" manā "airBnB" naktsmāju kontā. Stokholmā dzīvo viens dēls ar savu ģimeni. Brālis ar ģimeni dzīvo ASV, pēdējo reizi viņu sastapu, kad viņš ar sievu bija atbraucis uz Rīgu 2019. gada vasaras beigās. Tad arī vecākais dēls ar savu dzīvesbiedri bija iebraucis no Ūmeo Zviedrijā, kur strādā kā avīzes redaktors. ASV pēdējo reizi biju 2018. gada ziemā, kad "aizbraucām pretī" jaunākajam dēlam, kurš, saņēmis finansējumu filmas veidošanai Latvijā, nolēma atgriezties no maģistra studijām Losandželosā. Pirms tam pavasarī bijām Ņujorkā, kur viņš saņēma bakalaura grādu.

Pandēmija man aizvēra pasauli, citiem bija daudz briesmīgāk

Ceļošana un tieši kontakti ar pasaulē izkaisītajiem tuviniekiem ir tas, ko man atņēmis viss pandēmijas ārprāts. Protams, tā visa man pietrūkst, bet savu stāvokli nevaru salīdzināt ar cilvēkiem, kas Covid-19 sērgas dēļ zaudējuši kādu ģimenes locekli vai kam pilnībā izputināts bizness vai zaudēts darbs, pateicoties pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem.