Vēl citu reizi, neatceros tieši, kur, nācās redzēt, kā citā krustojumā gandrīz saskrienas e-skrejritenis un divritenis.
Un atkal pa Lāčplēša ielas riteņbraucēju joslu aizjoņo kārtējais brauceklis ar pieaugušo, un tam priekšā, ar pieri pret stūres kātu, bērndārznieka vecuma un izmēra bērns. Un tas nav vienīgais gadījums, kad kaut ko tādu redz Rīgas ielās. Brauc arī jaunieši divatā, draugs ar draudzeni, ar draugu, māsu, mazo brāli, dažādās kombinācijās. E-skrejriteņu vadītāji ar ķiveri ir retums. Turklāt to ātrums var sasniegt 20 vai pat 30 kilometrus stundā.
Iegāju pazīstamas ziņu aģentūras birojā noskaidrot, vai tur uzkrāti dati par dažādiem incidentiem ar šiem braucamrīkiem. Tur kolēģe, kas sēž pie loga kādus četrus metrus no aizvērtām redakcijas durvīm, runājot par drošību, izmet: "Bet viņi taču nepārsniedz 20 kilometrus stundā!" Saku: "Meties skriešus tajās durvīs, diez vai pārsniegsi 20 kilometrus stundā." Žurnāliste saprata melno humoru.
Ko darīt ar skrejriteņu sērgu?
Protams, cilvēkiem, kas Rīgā un citur cietuši no tā, ko daži jau sauc par elektrisko braucamlīdzekļu sērgu, tas diez vai ir joks. Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis zināja teikt, ka līdz septembra sākumam fiksētas 26 avārijas, kurās iesaistīti e-skrejriteņi un pieaicināta policija. Protams, reālais avāriju skaits, visticamāk, ir daudz lielāks – gan tādēļ, ka iesaistītās puses ne vienmēr par to ziņo, gan arī tāpēc, ka gadījumos, kad iesaistīts tikai braucējs – pats apgāzies vai iebraucis stabā, par to nekur netiek ziņots. Šādos gadījumos arī traumas diez vai ir pārāk nopietnas, visticamāk, zilumi un nobrāzumi, kurus var ārstēt mājas apstākļos. Kā ziņo Austrumu slimnīca, tur nav manīti šādu braucamrīku avārijās cietušie (slimnīcā stacionē tikai pacientus ar smagām traumām).
Savukārt Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas pārstāvis stāsta, ka tur esot pamanīti tikai "daži dzērāji", kas cietuši, braucot ar e-skrejriteni. Tomēr par vismaz vienu vidēji smagu traumu, saduroties ar e-skrejriteni Rīgas ielās, sociālajā tīklā "Facebook" ziņoja kāda sieviete, kuru notrieca un kura fotogrāfijā redzama ar īpašu ortopēdisko apkakli, ko uzliek, ja ir aizdomas par kakla skriemeļu traumu. Pēc taksometru izsaukšanas platformas un pēdējā laikā arī e-skrejriteņu nomas uzņēmuma "Bolt" sniegtās informācijas, Baltijas valstīs esot izvietoti 1500 e-skrejriteņi Tallinā un Pērnavā Igaunijā, Viļņā un Kauņā Lietuvā, kā arī Rīgā. Kā e-pasta vēstulē raksta "Bolt" sabiedrisko attiecību pārstāve Tallinā Karina Kase, "ir bijušas dažas nelielas avārijas, bet no mūsu pieredzes nevaram teikt, ka skrejriteņi būtu bīstamāki, piedaloties satiksmē, par divriteņiem vai citiem viegliem braucamrīkiem". Kase arī uzsvēra, ka "Bolt" iesaka visiem e-skrejriteņu lietotājiem valkāt ķiveri un braukt pa velosipēdistu ceļiem vai ietvēm, respektējot gājējus.
ASV e-skrejriteņu dēļ vismaz 1500 traumas
Ārzemes, kur e-skrejriteņu izplatība sākusies agrāk nekā Baltijā, krasi dalās domas par to drošību un braucamrīku lietotāju atbildību, neskatoties uz iznomātāju vai pārdevēju norādēm par drošu lietošanu. ASV žurnāls "Consumer Reports", kas recenzē un pēta dažādas preces un pakalpojumus, apzvanot slimnīcas vairākās ASV pilsētās, konstatējis, ka kopš 2017. gada (kad e-skrejriteņi lielākā skaitā parādījās tirgū) bijis vairāk nekā 1500 gadījumu, kad ārstētas ar šādiem braucamrīkiem gūtas traumas (raksts publicēts šī gada februārī). Žurnāls raksta, atsaucoties tikai uz vienas pilsētas, nelielās Blūmingtonas Indiānas štatā, universitātes medicīnas centru, ka kopš pērnā septembra "bijuši vairāki smadzeņu satricinājumi, deguna lūzumi, divpusēji apakšdelma lūzumi un dažos gadījumos bijušas nepieciešamas operācijas". Tomēr 1500 traumas 320 miljonu iedzīvotāju valstī diez vai ko nozīmē un nobāl pret 40 000 upuriem, kurus ASV nogalina ar viegli pieejamiem šaujamieročiem.
Citur ir bijuši nāves gadījumi – Parīzē nobraukts kāds 81 gadu vecs vīrietis un Lielbritānijā, e-skrejritenim saduroties ar kravas mašīnu, bojā gājusi kāda 35 gadus veca populāra "YouTube" kanāla personība.
Tāpat kā "Bolt", e-skrejriteņu nomas kompānijas ASV un citur atsaucas uz stingriem ieteikumiem visiem lietotājiem valkāt ķiveri un braukt saprātīgā ātrumā, taču vienlaikus medijos redzamas fotogrāfijas, kur saulainajā Kalifornijā vīrieši brauc ar skrejriteni ne tikai bez ķiveres, bet šortos un bez krekla. Turklāt viena no nomas kompānijām, "Bird", esot sekmīgi lobējusi izmaiņas Kalifornijas likumdošanā, atceļot prasību e-skrejriteņu lietotājiem obligāti valkāt ķiveri.
Parīzē e-skrejriteņus savāc pašvaldība, iedzīvotāji met upē
Vēl sašutumu vairākās valstīs ir radījusi nomas e-skrejriteņu lietošana pēc principa "brauc un atstāj, kur pagadās, un to savāks nākamais nomnieks". Parīzē, kur parādījušies ap 20 000 e-skrejriteņu, ko piedāvā 11 dažādas nomas firmas, pašvaldība sākusi vienkārši savākt izmētātos braucamrīkus. Ir ziņas, ka iedzīvotāji, sašutuši par skrejriteņu kaudzēm, kas aizsprosto ietves, tos sākuši vienkārši mest Sēnā. Londonu e-skrejriteņu sērga vēl nav piemeklējusi, jo tur tie ir jāreģistrē kā parasti motorizētie braucamrīki. Arī liberālā Sanfrancisko ASV noteikusi stingrus ierobežojumus e-skrejriteņu lietošanai.
Latvijā līdz nākamajai "braukšanas sezonai", vasarai, visticamāk, būs konkrēts regulējums e-skrejriteņu lietošanai. Patlaban tos uzskata par "sporta aprīkojumu" – tāpat kā tenisa bumbu, ar kuru var nejauši trāpīt kādam pa galvu? Kā ziņo mediji, Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca 9. septembrī ierosināja regulējumu, ka ar e-skrejriteņiem drīkstēs pārvietoties no 14 gadu vecuma, braucamajam obligāti būs jābūt aprīkotam ar lukturiem, ar to tiks aizliegts vest pasažierus vai kravu. Tika nolemts, ka vēl jādiskutē par prasību noteikt obligāto civiltiesisko apdrošināšanu šiem transportlīdzekļiem. Savukārt sodi tiks noteikti tādi paši kā velosipēdistiem. Jācer, ka Saeimai, skatot valsts budžetu un visu pārējo likumprojektu gūzmu, atliks laika arī pievērsties šai problēmai, lai nākamvasar man kā parastam Rīgas centra iedzīvotājam būtu mazāk jāredz biedējoši incidenti ar šiem elektriskajiem braucamrīkiem.