Juris Kaža: Telekomunikācijas – līdz vēlēšanām nešūposim laivas
Foto: LETA

Pēc ilgāka stinguma un spriedzes valsts un zviedru "Telia Company" ("Telia") starpā jautājumā, ko darīt ar "Lattelecom" un "Latvijas Mobilo telefonu" (LMT), abas puses parakstījušas nodomu memorandu, kas paredz turpināt abu uzņēmumu darbības koordinēšanu un sarunas par to nākotnes stratēģiju. Citiem vārdiem – turpināsim "oficiāli", bet ne abpusēji saistoši to, kas dažādos veidos jau darīts diez cik gadu, – vismaz kopš strīdus par "Lattelecom" monopola atcelšanas izlīgšanu.

Nianse ir tā, ka puses ar memorandu ir atkal ievilkušas nagus ķepās. Kādu laiku jau likās, ka "Telia", pērn nesaņēmusi valdības piekrišanu "Lattelecom" un LMT apvienošanai, caur samērā noplukušām puķēm draud ar investīciju badu vai pat pārdot savas daļas abās kompānijās (jautājums tikai – kas gulsies blakus "neizlēmīgajai" Latvijas valdībai 51%–49% dalītā gultā?).

Savukārt Latvijas puse pieņēma likumus par stratēģiskas nozīmes uzņēmumiem, kas pakļautu jebkādus pēkšņus "zviedru" gājienus ar abām kompānijām stingrai kontrolei ar iespēju lietas ilgi un mokoši novilcināt. "Telia" saprata, ka "Lattelecom" un LMT var kļūt par krastā izskalotām investīcijām (stranded investments) un šo uzņēmumu, kuros investēti simtiem miljonu, ignorēšana vai mērdēšana badā diezin vai ko atrisinās un drīzāk pasliktinās "Telia" koncerna kopējos rādītājus.

Dārgo ekspertu padomus noraidīja

Abu kompāniju apvienošanu ieteica par dārgu naudu salīgti eksperti – "KPMG Baltics". Arī starptautiskā praksē ir tendence apvienot mobilos un fiksētos sakarus, kā arī pakalpojumus un saturu, kas tiek piedāvāts abu veidu tīklos. KPMG teica, ka sinerģijas jeb dublētu funkciju likvidēšanas un/vai apvienošanas rezultātā apvienotais uzņēmums ietaupītu ap 100 miljoniem eiro. Tagadējā Latvijas valdība no šīs iespējas atteicās, un tā Latvijas pusei nebija pirmā reize, kad, tā sakot, šķīvi uz galda tā atstāja neaiztiktu.

Tūliņ pēc tā sauktā mierizlīguma arbitrāžas tiesvedībā par "Lattelecom" monopola "priekšlaicīgu" izbeigšanu "Telia" piedāvāja 9 miljonu latu (12,78 miljoni eiro) samaksu tikai par to, ka valsts piekristu sarunām par "Lattelecom" pilnīgu privatizāciju. Tāpat pāris gadu pēc tam tika noraidīts piedāvājums abus uzņēmumus privatizēt par kopējo summu aptuveni viens miljards ASV dolāru. Un tā daudzus gadus ir turpinājies nebeidzamais stāsts.

Nevarētu teikt, ka abiem uzņēmumiem ietu slikti, atrodoties savrup. "Lattelecom" pat sevi deklarējis par "tehnoloģiju un izklaides" kompāniju, kamēr LMT gatavojas jau nākamgad ieviest jaunāko 5G mobilo datu pārraides tehnoloģiju. Mobilo sakaru operators arī piedāvā ātru bezvadu mājas internetu un "viedtelevīziju", kas konkurē ar "Lattelecom" un citiem ("Baltcom", "Telenet"), kas piedāvā televīzijas un video pakalpojumus pa optiskajiem un kabeļu tīkliem. LMT operatoru brigādes rosās visdažādākajos pasākumos, arī nesenajos Dziesmu svētkos, un to materiālus var skatīties arhīvā. Arī "Lattelecom" šķietami "rullē" pašam savs TV satura bizness, bet uzņēmumam arī jācīnās pret lamām, ka tas retranslē Krievijas kanālus.

Pie industrijas apvāršņa – jauns globālais gigants

Tomēr pāri visam rēgojas tādi pēkšņi uzradušies satura giganti kā "Netflix", kas vēl pirms dažiem gadiem bija vien DVD disku nomas uzņēmums ASV, kas diskus piegādāja pa pastu. Tagad uzņēmums izpelnījies žurnāla "The Economist" vāka rakstu kā pilnīgi jauna veida globāls izklaides un informācijas kanāls/gigants, kur skatītājs pilnīgi brīvi izvēlas skatāmo vielu un secību. Tiešraides "Netflix" pagaidām, cik zinu, nepiedāvā, bet tādas ir iespējamas gan "YouTube" platformā, gan izmantojot "Facebook". Vienīgais trumpis Latvijā strādājošiem ētera medijiem un to partneriem (tādiem kā "Lattelecom" un LMT) ir vietējais saturs latviešu valodā, kas maksā naudu un resursus, vienalga, vai tas ir plašu auditoriju piesaistošs balagāns vai nopietns augstas kvalitātes vēsturisks vai mūsdienīgs seriāls vai filma. Tas vien jau būtu arguments abiem uzņēmumiem sākt kopdzīvi, ja ne apvienoties.

Memorandu starp Latvijas pusi un "Telia" varētu tulkot kā mājienu šajā virzienā, bet drīzāk tas ir solis, lai kārtējo reizi kaut ko pateiktu, mierinātu puses un nogaidītu ļoti svarīgu notikumu – Saeimas vēlēšanas oktobrī. Citiem vārdiem, līdz tam nešūposim un neapgāzīsim savas laivas.

Nekomentējot iespējamos politiskos plusus vai mīnusus saistībā ar faktu, ka spēcīgākās partijas vēlētāju aptaujās ir "Saskaņa" (S) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), izskatās, ka Latvijā varētu būt jauna S/ZZS valdība ar spēcīgu parlamentāru vairākumu. Tīri tehniski raugoties, tai nebūtu jāžonglē ar trīs bumbām (no kurām vienai – "Vienotībai" – izplūdis gaiss) kā pašreizējai koalīcijai.

Opozīcijā būtu 5% slieksni pārvarējušo pundurpartiju salikums, kuras nevarētu bloķēt izlēmīgus soļus "Lattelecom" un LMT apvienošanas/biržā kotēšanas vai citā jaunā kopīgā virzienā. Tā laikam arī ir "zviedru" taktika, parakstot samērā nekonkrēto "nodomu memorandu" (nodomi taču vienmēr ir labi, pat klājot ceļu uz elli), – nogaidīt, līdz Latvijā parādīsies "Telia" svarīgos jautājumos lemtspējīga valdība, nevis līdzšinējās ("Telia" redzējumā) dažādu "muļļu" koalīcijas. Tas, ka S/ZZS valdība daudzu latviešu acīs pārspētu pat "Lattelecom Shortcut" filmu krājumos skatāmās "šausmenes", "Telia" neinteresē, jo tai beidzot uzlabosies izredzes tikt pie vēlamā iznākuma, kuru tā gaida jau teju otro gadu desmitu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Tet Latvijas Mobilais telefons
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form