Foto: LETA
Mazliet uzkāpšu cita publicista jājamzirdziņā un apskatīšu notikumus ASV, kur arī es pavadīju būtisku daļu sava mūža un kuras dubultpilsonību vēl esmu saglabājis. Atstāšu epitetus par oranžiem ādas toņiem un pērtiķiem kolēģim, lai gan runa ir par politiku, kas tiek saasināta tieši Donalda Trampa administrācijas laikā, bet nedaudz citā veidā tika piekopta arī viņa priekšteča demokrāta Baraka Obamas laikā.

Proti, baumo, ka drīzumā ASV sāksies "imigrantu bez dokumentiem" masu aresti un deportācijas, bieži uz vardarbīgām, haosa pārņemtām Centrālamerikas valstīm, kuras vismaz daļa no iespējamiem deportējamiem atstāja kā mazi bērni. Arī spāņu valodu daudzi no viņiem aizmirsuši, diezin vai arī kā jaunieši "bez dokumentiem" publiski lietoja savu dzimto valodu, īpaši, ja dažs labs neizskatījās pēc "tipiska latīņamerikāņa".

ASV mediji, tostarp "The New York Times", atsaucoties uz avotiem, prognozēja, ka nedēļas nogalē (13.–14. jūlijā) notikšot pirmie masveida reidi. Taču laikam tā nebija, galvenokārt tādēļ, ka noslēpuma un pārsteiguma moments imigrācijas un muitas "policijai" (Immigration & Customs Enforcement/ICE) bija zudis. Turklāt "bezdokumentu" imigrantu aprindās jau bija izziņots, ka ICE aģenti nav tiesīgi ielauzties mājokļos un viņus var vienkārši un likumīgi nelaist iekšā. Mediji ziņo, ka dažos gadījumos tā arī noticis – uz zvaniem un klauvēšanu pie durvīm pēc pusnakts nav atbildēts, pat tad, kad vēlāk ap pieciem no rīta ēku ielenkusi ICE brigāde, trokšņojot un spīdinot lukturus.

Ķers noziedzniekus un aizbiedēs migrējošās ģimenes

Masu akcijas, kas var vērsties plašumā, sākoties darba nedēļai un atverot darbavietas ICE reidiem, mērķis esot it kā ķerstīt imigrantus, kas izdarījuši smagus noziegumus, nonākuši deportējamo saraktos, bet aizvien vēl slapstās. Otrs mērķis – savākt un no valsts padzīt samērā nesen ienākušās ģimenes cerībā aizbiedēt citas ģimenes no Centrālamerikas (Gvatemalas, Hondurasas un Nikaragvas), kas iet cauri kaimiņu Meksikai, lai paglābtos no vardarbības vai represijām savās mītnes zemēs. Par to, vai šāda patvēruma meklētāju atraidīšana ir pareiza vai ne, var diskutēt. Tomēr skaidrs ir tas, ka izraidīt no valsts cilvēkus, kas tur gadiem ilgi, daži jau no bērnības dzīvojuši, kuru vecāki strādājuši "nelegālo" ietvaros (pat maksājot sociālos nodokļus) un kuri paši strādā un pilnībā iekļaujas ASV sabiedrībā, liekas netaisnīgi. Šie cilvēki – pretēji vardarbīgiem noziedzniekiem un bandu locekļiem – nevienam neko pāri nav nodarījuši.

Protams, varam uz to skatīties no totālas likuma burta kalpības viedokļa – nav dokumentu, nav tiesību uz patvērumu vai piemirsts tās prasīt (migranti ierodas strādāt pelēkajā tirgū un "aizstrādājas"), nav samaksāts sods par smagāku ceļu satiksmes pārkāpumu – prom uz dzimteni! Tikai ir kāda nianse – Amerika kā dzimtene dzimstot piešķir bērnam pilsonību, tādēļ būs gadījumi, kad mazgadīgiem un nepilngadīgiem ASV pilsoņiem deportēs vecākus. Jau bieži dzirdēts stāsts par ASV varas iestāžu nežēlību, pie robežas atņemot vecākiem bērnus un nosūtot tos uz antisanitāru nometni vienā valsts malā, bet vecākus (kuriem nav attiecīgo dokumentu vai kuriem robežsargi netic) uz citu valsts malu, lai tur cīnās, kā prot, atkal tikt pie sava divgadīgā dēla vai meitiņas. Tagad tas notiks apgriezti – vecākus deportēs uz tālām ārzemēm, no kurām tos gadiem ilgi nelaidīs ASV (kā nekā "nelegālie"), bet ar bērniem būs jātiek galā radiem, gādājot par aprūpes tiesībām vai meklējot palīdzību sociālajās iestādēs. Un tā tas būs valstī, kur daļa Trampa atbalstītāju tik dikti iestājas par "ģimeniskām vērtībām".

Vai latvieši aizmirsuši bēgļu un migrantu gaitas?

Cilvēki Latvijā bieži aizmirst vai apzināti aizmirst, ka daļa mūsu tautas dalīja līdzīgu likteni – ne tikai pēc Otrā pasaules kara bēgot no okupācijas, bet arī pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un citu ceļošanas un strādāšanas noteikumu sakārtošanas atrodot veidus, kā uzturēties un pastrādāt ārzemēs. Es nebūtu pārsteigts, ja starp "bezdokumentu" migrantiem ASV atrastos arī viens otrs Latvijas pilsonis, kas tur (ne 100% legāli) "aizstrādājies" vai "aizstudējies". Tātad pārkāpējs, noziedznieks.

Cits piemērs, kā daži latviešu pēckara bēgļi cieta no burta kalpības, – tie, kas nepieteiktās laivās, turklāt svešās, karu zaudējušās varas formas tērpos un bez vīzām 1945. gadā ieradās Zviedrijā, – tātad nelegālie migranti, kurus prasīja atgriezt dzimtenē jeb izdot PSRS. Zviedrija bija atzinusi Latvijas inkorporāciju Padomu Savienībā, tātad – kur problēma? Protams, izdotos leģionārus sagaidīja represijas un dažiem pat izpildīja nāves sodu, pret viņu likteni protestēja plašas zviedru sabiedrības aprindas, taču pirms ANO Konvencijas par bēgļa statusu pieņemšanas šī amorālā rīcība tā īsti nelikumīga nebija.

Interesanti, ka Zviedrijas, kura izdeva baltiešu leģionārus, pamatotos nosodījumos PSRS vērtēta kā bandītiska, slepkavnieciska valsts, kas lielā mērā pareizi raksturo Padomju Savienību Staļina terora laikā. Bet kas sagaida tos, kurus no ASV deportēs uz nedemokrātiskām, vardarbības cauraustām Centrālamerikas valstīm? Ne jau kāds latīņamerikāņu Staļins, bet katrā ziņā nežēlīgas bandas un noziedznieki, tiesa gan, bez Valsts drošības komitejas (VDK) apliecībām, bet nereti ar bandas "MS-13" tetovējumiem – vai īpaša starpība, kurp ved uz mežu nošaut, Sibīriju vai džungļiem?

Pirms 100 gadiem ASV arī tramdīja "nevēlamus" latviešus

Vēl tālākā pagātnē, teju pirms 100 gadiem, ASV mediji vēstīja par masveida reidiem pret anarhistiem, kreisiem elementiem un ārzemju salašņām, tostarp arī pret latviešu radikāļiem (Lettish radicals). Tā sauktos Palmera reidus (Palmer raids) 1919. gada nogalē un pēc 1920. gada gadumijas organizēja ASV ģenerālprokurors (Attorney General) Aleksandrs Mičels Palmers (Alexander Mitchell Palmer) apstākļos, kad sabiedrība bija nobiedēta pēc vairākiem teroristu bumbu sprādzieniem (viena eksplodēja pie paša Palmera mājas) un satraukusies, ka valstī uzdarbojas kreisas partijas un arodbiedrības, kurās darbojas tā laika migranti no Austrumeiropas, tostarp latvieši, kuriem vairākās ASV pilsētās bija stipras kreisās organizācijas. Neesmu pārbaudījis samērā grūti pieejamos to laiku avīžu arhīvus (gribi 1919. gada rakstu, abonē visu avīzi), bet varu iedomāties, ka Bostonā, kur uzaugu, Palmera vīri ieradās kreiso Bostonas latviešu klubā, kas vēlāk nonāca nacionāli noskaņoto "Daugavas Vanagu" organizācijas īpašumā. Ne jau visi sociālistiski noskaņotie latvieši perināja plānus gāzt ASV valdību, bet viņus visus Palmers, tāpat kā pēc Trampa pavēles pret neseniem migrantiem rīkojas ASV ICE, meta pār vienu kārti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!