Juris Pūce: Atdodiet ģimenēm bērnudārzus!
Foto: LETA

Vairāk nekā desmit gadu viena no nozīmīgākajām problēmām izglītības sistēmā bija vietu trūkums bērnu dārzos, kas atsevišķās pašvaldībās bija pat katastrofāls. Piemēram, Rīgā rindā uz vietu pašvaldības bērnu dārzā brīžiem gaidīja pat vairāk nekā desmit tūkstoši bērnu. Solījumi celt plašas un skaistas ēkas, kur cienīgi rūpēties par Latvijas jauno paaudzi, bija starp katras partijas priekšvēlēšanu kampaņas skaļākajiem lozungiem. Diemžēl politiķu šķietamā apņēmība virzību rindās īsti nepaātrināja, un dekrētā esošie vecāki bija spiesti atlikt atgriešanos darbā vai krietni patukšot ģimenes budžetu, izvēloties privātu pirmsskolas apmācības iestādi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valdība sniedz palīdzīgu roku pašvaldībām

Ledus sakustējās 2013. gada budžeta sastādīšanas laikā, valdībai beidzot attopoties, ka demogrāfiskie rādītāji valstī tā vienkārši paši no sevis pēkšņi debesīs neuzkāps. Strīdu karstumā politiķi viens otra virzienā raidīja "demogrāfijas ultimātus", kuru rezultātā vairāki miljoni latu tika novirzīti rindu likvidēšanai bērnu dārzos.

Vides un reģionālās attīstības ministrija nāca klājā ar priekšlikumu ieviest jaunu modeli, valstij līdzfinansējot to bērnu izmaksas, kuri ir sasnieguši pusotra gada vecumu un palikuši bez vietas pašvaldības dārziņā. Šim pagaidu risinājumam tika atvēlēti seši miljoni eiro gadā, paredzot, ka 2015. gadā pašvaldības būs atradušas veidu, kā tālāk tikt galā saviem spēkiem. Valdība no savas puses apņēmās aptuveni pusgada laikā sagatavot metodiku, nosakot finansējuma grozu viena bērna izmaksām dārziņā. Tas nozīmētu aprēķinātās summas apmērā pašvaldībām segt bērna dārziņa izmaksas. Ja bērns apmeklē privāto dārziņu, starpība starp tā izmaksām un pašvaldības dotāciju būtu jāsedz vecākiem.

Pašvaldības gan nelabprāt iesaistījās metodikas izstrādes procesā, likumsakarīgi nevēloties uzņemties lielākas finansiālas saistības. Līdz ar to metodika tā arī netika izstrādāta, un izvēle, cik lielā mērā atbalstīt bērnus, kuri spiesti izvēlēties privāto dārziņu, ir katras pašvaldības ziņā.

Viens nulle birokrātijas labā

Pateicoties jaunajam modelim, valstij papildus pašvaldības dotācijai nodrošinot vēl līdz 142 eiro lielu līdzfinansējumu privātā dārziņa izmaksu segšanai, vairāk nekā deviņi tūkstoši bērni ieguva iespēju saņemt kvalitatīvu pirmskolas izglītību. Īpaši liels atvieglojums tas bija vecākiem ar bērniem vecumā līdz trim gadiem - tieši šo grupiņu pašvaldību dārziņos trūkst visvairāk.

Neskatoties uz to, ka alternatīvs risinājums joprojām nav atrasts, un vietu dārziņos trūkst, koalīcija ("Vienotība", ZZS un "Nacionālā apvienība") nāca klajā ar nepatīkamu pārsteigumu daudzām Latvijas ģimenēm, vienojoties privāto bērnu dārzu dotēšanu neturpināt. Lēmums tika pieņemts bez liekām diskusijām, to pamatojot ar neiedomājami cinisku iemeslu - dotācija neļauj pašvaldībām aplēst patieso pieprasījumu pēc vietām dārziņos. Proti, tā kā nosacījums līdzfinansējuma saņemšanai ir atrašanās rindā kādā no pašvaldības dārziņiem, tajās stāv arī bērni, kuri vecāki izvēlētos privāto bērnu dārzu arī bez valsts dotācijas. Faktiski tas apliecina, ka valdība ir pārtraukusi finansēt daudzu tūkstošu bērnu pirmsskolas izglītību, jo pati nav spējīga tikt galā ar vienkārša sabiedriska pakalpojuma pārvaldību.

Izdevīgāk par būvniecību

Tika arī uzsvērts, ka finansējuma neturpināšana stimulēs pašvaldību amatpersonas veidot jaunus dārziņus. Ja šāda sistēma īsti nefunkcionēja un neko daudz nestimulēja pirms pāris gadiem, kāpēc ir pamats domāt, ka tagad notiks pretējais? Pat, ja pašvaldības pa galvu, pa kaklu metīsies būvēt jaunus dārziņus, tie būs gatavi tikai pēc vairākiem gadiem, kad vairums šī brīža bērnudārznieku jau būs uzsākuši skolas gaitas. Drīzāk atsevišķām pašvaldībām būtu jādomā, kā ciešāk sadarboties ar privātajiem dārziņiem, kuri jau ar daudz mazāku finansējumu apmierina bērnu vajadzības. Citādi tas atgādina nevis rūpes par mazākajiem sabiedrības locekļiem, bet gan valdības un Rīgas koalīcijas partiju kāri bezgalīgi būvēt. Pat vietās, kur atbilstoša infrastruktūra jau eksistē.

Demogrāfijas politikas patiesā seja

Valdības ciniskā un nepamatotā lēmuma sekas būs vairāki tūkstoši ģimeņu, kuras vairs nevarēs atļauties sūtīt bērnu dārziņā. Tie būs vairāki tūkstoši bērni, kuri tiks "izrauti" no sava pašreizējā dārziņa, lai pašvaldību birokrāti varētu, cepuri kuldami, veiksmīgi organizēt sev tik tīkamās rindas. Tās būs neskaitāmas ģimenes, kas izvēlēsies atlikt vēl viena bērna ienākšanu ģimenē.

Lūk, kāda tad izrādījusies Laimdotas Straujumas valdības postulētā demogrāfijas politika! Arī lielākie ģimeņu aizstāvji valdībā - Nacionālā apvienība (NA) - vairāk rūpējas par to, lai pie bērniem skolās nonāktu tikai cenzūras caurskatītas grāmatas, nevis vienlīdzīgām iespējām visiem bērniem apmeklēt dārziņu.

Vai varbūt NA uzskata, ka sievietēm nav jāiesaistās darba tirgū, tāpēc vajadzība pēc dārziņa vispār ir lieka? Šis ir spilgts brīdis, kad cēlā retorika sašķīst gabalos, sastopoties ar realitāti, kurā bērnu vajadzības izrādās mazāk svarīgas nekā pašvaldību ērtības.

Straujuma vēl var mainīt šo lēmumu un atdot visiem bērniem viņu dārziņus. Parakstīsim aicinājumu Straujumai to izdarīt portālā manabalss.lv

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form