Juris Pūce: Covid-19 krīzē valsts nedrīkst taupīt uz strādājošo rēķina
Foto: DELFI

Sociālajos tīklos dažādas reakcijas izraisīja "Delfi.lv" raksts*, kurā bija uzdots jautājums par to, vai būtu lietderīgi apsvērt iespēju samazināt atalgojumu valsts sektora darbiniekiem saistībā ar Covid-19 krīzes izraisītajiem ekonomiskajiem satricinājumiem. Var piekrist tam, ka krīzes laikā publiskie tēriņi ir jāvērtē ar divkāršu un trīskāršu rūpību – ja kaut kur var ietaupīt, lai naudu novirzītu svarīgākām programmām, tad tas ir jādara. Vienlaikus uzskatu, ka šajā brīdī mēģināt ietaupīt uz publiskā sektora darbinieku atalgojuma rēķina būtu nesaprātīgi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas ekonomika samazinās. To drīz redzēsim arī oficiālajā statistikā, bet jau tagad par to liecina netieši dati, piemēram, strauji sarūkošais elektroenerģijas patēriņš. Valsts ekonomikas motors sāk stāties. Tas nenotiek saistībā ar tirgus apstākļiem, bet tāpēc, ka Latvijas valdība un citu valstu valdības ir izvērsušas intensīvu cīņu pret Covid-19 infekciju. Ir noteikti pārvietošanās, strādāšanas, pulcēšanās, preču un pakalpojumu aprites ierobežojumi.

Vienlaikus grūtībās nonākušajiem darbiniekiem privātajā sektorā piešķirti dīkstāves pabalsti, uzņēmumiem – nodokļu brīvdienas un kredītu garantijas. Notiek ekonomikas "ieziemošana" līdz brīdim, kad ierobežojumus pakāpeniski atcels.

Publiskajā – valsts un pašvaldību – sektorā ir nodarbināti aptuveni 300 tūkstoši cilvēku jeb trešdaļa no visiem strādājošajiem. Šeit runa ir par ārstniecības personām, skolotājiem, glābējiem, policistiem, robežsargiem, karavīriem, valsts un pašvaldību pārvaldē un kapitālsabiedrībās strādājošajiem. Ir svarīgi saglabāt publiskajā sektorā strādājošo cilvēku darbvietas līdz ierobežojošo pasākumu mīkstināšanai. Turklāt, par spīti ekonomikas recesijai, ir svarīgi arī tas, ka publiskajā sektorā nodarbināto cilvēku darba samaksa nesamazinās. Tas ne tikai ir sociāli atbildīgi, tas ir loģiski arī no ekonomikas pamatprincipu perspektīvas.

Pašlaik ekonomikā strauji samazinās patēriņš – iedzīvotāji neapmeklē izklaides vietas, mazāk lej degvielu, mazāk pērk nepārtikas preces, neiet pie friziera. Tāpēc uzņēmumu apgrozījums samazinās, tie bankrotē. No valsts politikas viedokļa šajā situācijā būtu nesaprātīgi samazināt publiskajā sektorā nodarbināto atalgojumu, jo tas nozīmētu, ka patēriņš mazinātos vēl vairāk. Ir jāļauj iedzīvotājiem tērēt naudu – veikt komunālos maksājumus, apmaksāt kredītus, pirkt pārtiku.

Jo mazāk cilvēki tērēs, jo sliktāk ekonomikai. Ja valsts un pašvaldību sektorā strādājošo algas samazinātos, tad mēs riskētu radīt lejupejošu pieprasījuma spirāli – patēriņš sabremzētos vēl vairāk un pieprasījums reālajā ekonomikā kļūtu vēl mazāks. Biznesi bankrotētu vēl vairāk, un naudas, ko tērēt, būtu vēl mazāk. Tā izskatītos lejupejošā spirāle – zaudētāji būtu visi.

Salīdzinājumi ar 2008.–2009. gada krīzi un "iekšējo konsolidāciju" jeb algu mazināšanu pašlaik ir lietderīgi tikai tik tālu, lai mēs saprastu, kāpēc šodienas situācija ir atšķirīga. Toreiz Latvijas stratēģija izejai no krīzes bija izaugsmes atjaunošana caur ārējo pieprasījumu – eksportu. Pašlaik valdību noteikto ierobežojumu dēļ piekļuve ārējiem tirgiem ir ierobežota vai pat pilnībā apstājusies. Tāpēc lietot 2008.–2009. gada krīzes risinājumus nemaz nevar. Stratēģijai jābūt citai. Lai ekonomikas motors neapstātos pilnībā, mums ir jāstimulē iekšējais patēriņš. Un tāpēc šajā situācijā nepieciešams saglabāt publiskā sektora darba samaksas līmeni.

Un, visbeidzot, mēs vēl nezinām, kad tas notiks, bet Covid-19 izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi beigsies. Tajā brīdī uzdevums būs pēc iespējas ātrāk nodrošināt ekonomikas atjaunošanos, lai ražošana un patēriņš atgrieztos iepriekšējā līmenī. Lai tas notiktu, svarīga būs privātā sektora aktivitāte un radošums – tas mums ir! Vienlaikus būs nepieciešami arī gudri, pārdomāti un trāpīgi ekonomikas stimulēšanas pasākumi – to var nodrošināt valsts pārvalde.

Publiskā sektora devumu mēs reizēm mēdzam noniecināt. Tomēr tādās situācijās kā šī atklājas tas, cik ļoti ir nepieciešama spēcīga valsts, kas spēj piedāvāt kompetentus risinājumus krīzes brīžos. Krīze ir valsts stresa tests. Tāpēc arī krīzes laikā ir svarīgi noturēt atalgojuma līmeni publiskajā sektorā, lai valsts un mēs kā sabiedrība neriskētu zaudēt kvalificētus un kompetentus cilvēkus.

* Top pulcēšanās ierobežojumi brīvā dabā; gatavi apsvērt atalgojuma samazināšanu valsts pārvaldē. https://www.delfi.lv/news/national/politics/top-pulcesanas-ierobezojumi-briva-daba-gatavi-apsvert-atalgojuma-samazinasanu-valsts-parvalde-1935.d?id=52003577.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Juris Pūce
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form