Tieši šādu jautājumu uzdod šķiet katrs augstākās izglītības jomā iesaistītais lietpratējs. Ilgstoši – vairākus gadus pēc kārtas – valsts, kā ņirgājoties, pieliek dažus grašus augstākās izglītības valsts budžetam (kā citādi var saukt palielinājumu, kas retu reizi ir lielāks kā tā gada inflācija).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šajā situācijā augstskolas ir spiestas pastāvēt pat ne izdzīvošanas, bet “nemiršanas” režīmā.

Šķiet, ka valsts apzināti vēro kā sagrūst augstskolu ēkas, laboratoriju korpusi bezcerīgi noveco, pasniedzēji izmirst. Augstskolas “nemiršanas” apstākļos cenšas dzīvot kā māk – pakāpeniski palielina studiju maksas, izvērš intensīvu saimniecisku darbību, klīst runas par tirdzniecību ar augstskolu diplomiem. Taču augstskolām te nav ko pārmest – izglītība, kas Valdības deklarācijā ir minēta kā viena no trim galvenajām prioritātēm, praksē ir krietni garas prioritāšu rindas galā.

Augstākās izglītības sistēma nav sakārtota – nav neviena pieņemta un pieņemama plāna, kas norādītu sāpošo jomu sakārtošanas perspektīvu un nepieciešamo finansējuma līmeni. Izglītības un zinātnes ministrijas kapacitāte administratīvo reformu veikšanā, plānošanā un stratēģiskajā domāšanā ir kritiski zema. Tomēr nevar šādā situācijā vainot vienu ministriju – valdība ir viens organisms, kas kopīgi uzņemas atbildību par notiekošo valstī. Pie tam jāpiezīmē, ka atsaukties uz nepieciešamību sakārtot sistēmu pirms tajā tiek ieguldīti papildus līdzekļi, no valdības locekļu puses ir vairāk kā nekorekti – jau dažus gadus pēc kārtas fantastiski tiek palielināts aizsardzības finansējums, bet vai kāds var apgalvot, ka šī sistēma ir sakārtota.

Šajā situācijā Latvijas Studentu apvienība, kas ir gandrīz septiņus gadus pastāvoša, studentu intereses aizstāvoša organizācija, uzskatīja par nepieciešamu būt par katalizatoru visām tām reformām, kurām jānotiek augstākās izglītības jomā. Mēs aicinām valdības locekļus sekmēt augstākās izglītības konceptuālo dokumentu pieņemšanu iespējami īsākā laikā (mūsu piedāvātais termiņš ir šī gada 1.jūlijs), vienlaikus paredzot visu nepieciešamo finansējumu augstākās izglītības attīstības nodrošināšanai. Tikšanās ar ministriem bija dažādas – atšķīrās gan ministru informētības, gan spējas stratēģiski domāt līmenis. Taču Latvijas Studentu apvienība turpina cerēt, ka ministru valstsvīru domāšanas laiks ir pienācis.

Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka augstākās izglītības sistēmai papildus nepieciešamos 45 – 50 miljonus latu nav iespējams atrast studentu maciņos – tam ir jābūt valsts makam, kas spētu beidzot stratēģiski parūpēties par valsts un tautsaimniecības attīstību. Mēs esam pārliecināti, ka valstij būtu absurdi prasīt studentiem mācību maksas, kuru augstākā robeža bakalaura studijās varētu būt pat 3500 latu gadā. Tāpēc mēs prasām valstij politiski izšķirties – atbalstīt vai neatbalstīt augstākās izglītības sistēmu, atbalstīt vai neatbalstīt valsts ekonomisko uzplaukumu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form