Aicinām pievērst uzmanību pierobežā strādājošajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuru radītās darba vietas vislielāko labumu (piemēram, nomaksātā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa formā) dod tieši vietējām pašvaldībām. Nav noslēpums, ka daļa Latvijas pierobežas iedzīvotāju līdz šim izmantoja iespēju legāli ievest lētākas akcīzes preces no kaimiņvalstīm, lai par izdevīgāku cenu tās nelegāli pārdotu tālāk un izdevīgu cenu šajā gadījuma nodrošināja tieši nodokļu nemaksāšana.
Saprotot, ka pašreizējās ekonomiskās realitātes apstākļos Latgalē izdzīvot nav viegli, tomēr jājautā, kā turpmāka šādas kārtības pieļaušana situāciju Latgalē uzlabos? Vai mūsu pašu pierobežas mazumtirdzniecības uzņēmumu nomaksātajiem nodokļiem un radītajām darba vietām Latgalē un tās pašvaldībās nav nekādas vērtības?
Labi, ka nesenās protesta akcijas ir pievērsušas visas sabiedrības un ministriju uzmanību ne tikai šaurajam "legālās kontrabandas" jautājumam, bet arī daudz plašākām Latgales reģiona ekonomiskās attīstības problēmām, kas ir tiešie cēloņi cilvēku mēģinājumiem ar dažādiem (arī nelikumīgiem) paņēmieniem tomēr nodrošināt ģimenes iztiku. Uzskatām par pilnīgi atbalstāmu šādu aktīvu un likumīgu sava viedokļa paušanu gadījumos, kad šķiet, ka tiek aizskartas vai nepienācīgi izvērtētas vitāli svarīgas Latgales vai visu Latvijas iedzīvotāju intereses.
Aicinām Latgales iedzīvotājus arī turpmāk tikpat aktīvi iesaistīties dažādu reģionam svarīgu jautājumu apspriešanā. Ja šāda Latgales iedzīvotāju aktivitāte būtu vērojama, piemēram, arī jautājumā par nesen notikušo pašvaldību apvienošanu, par novadu attīstībai domāto Eiropas Savienības līdzekļu godīgu sadali starp Latvijas reģioniem, par aktīvāku pierobežas iedzīvotāju iesaisti lemšanā par dažādām pārrobežu sadarbības programmām un par daudziem citiem patiešām būtiskiem jautājumiem, tad iespējams mūs Rīgā būtu daudz vieglāk sadzirdēt un rezultātā šādu jautājumu risinājums būtu daudz labvēlīgāks pierobežas iedzīvotājiem. Šobrīd labs sākums šādai viedokļa paušanai būtu pieprasīt konkrētus soļus Latgales ekonomiskās attīstības veicināšanai. Pie šādu instrumentu izstrādes ir ķēries arī Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (ZRP), kas š.g. 20.janvārī savā pirmajā reģionālajā vizītē Latgalē aicināja uz sadarbību un konkrētu priekšlikumu izstrādāšanu reģiona pašvaldības, uzņēmējus, plānošanas reģiona administrācijas un augstskolu pārstāvjus, kā arī vietējos iedzīvotājus (tai skaitā arī dažviet presē pieminētās protesta vēstules autorus un parakstītājus).
Nobeigumā gribētu aicināt Latgales iedzīvotājus daudz kritiskāk izvērtēt sabiedriskajā telpā pieejamo informāciju par grozījumu būtību un to ietekmi uz pierobežas iedzīvotājiem. Nevienam arī šobrīd nav aizliegts doties uz kaimiņvalstīm un savām vajadzībām reizi nedēļā iegādāties arī akcīzes preces. Tāpat lūdzam atturēties atsevišķus opozīcijas partiju pārstāvjus no lētas popularitātes meklēšanas lemjot par šādiem pierobežas iedzīvotājiem sāpīgiem jautājumiem. Nenopietniem un nerealizējamiem priekšlikumiem par kontrabandas un nodokļu nemaksāšanas faktisku legalizēšanu, šādi politiķi tikpat labi varētu pievienot ierosinājumus atļaut policistu kukuļņemšanu piektdienās vai cietumnieku izlaišanu no ieslodzījuma vietām reizi nedēļā utml. - tādējādi ļaujot viņiem pašiem parūpēties par savu dienas iztiku.
Kā absurds un pilnīgi nepieņemams jāsauc dažu iedzīvotāju izteiktais viedoklis, ka protestējot pret šiem likuma grozījumiem un visām līdzšinējo valdību neizdarībām gaidāmajā 18.februāra referendumā balsos "par" atbalstu krievu valodai. Šos jautājums nedrīkst (un ir bīstami) jaukt kopā. Vēl vairāk - jāatzīmē, ka gaidāmā valodas referenduma rīkošanas izmaksas ir samērojamas ar paredzēto budžeta ieguvumu no veiktajām akcīzes nodokļa likuma izmaiņām, tāpēc varētu pat teikt, ka tieši Latgales pierobežas aktīvie, lai arī līdz šim nelegālu uzņēmējdarbību veikušie, ļaudis apmaksās atbildes saņemšanu uz jautājumu diezgan bezjēdzīgi ierosinātajā, nu jau visiem labi zināmajā, referendumā, ko atbalstījuši vairāki "Saskaņas Centra" pārstāvji.
Ar plašāku situācijas apskatu var iepazīties interneta mājaslapā.