Lai izprastu Internetā atrodamo informāciju, ir jāsaprot, ka tā iedalās divos atšķirīgos tipos. Pirmkārt, Internetā informāciju ievieto tradicionālie izdevēji, kuru uzņēmējdarbības modelis ir atkarīgs no tā, vai viņi gūst peļņu, pārdodot savu informāciju. Šie ienākumi tiek gūti no reklāmām, abonēšanas maksām vai abām.
Otrais informācijas tips ir informācija, kas palīdz kādai organizācijai pārdot vairāk produktu, reklamē kādas organizācijas firmas zīmi vai pilda abas šīs funkcijas. Šī tipa informācija Internetā ir visizplatītākā. Ienākumi, ko dod šāda informācija, ir netieši, tāpēc šīs informācijas ievietošanu Internetā neietekmē cilvēku nevēlēšanās maksāt.
Taču dominējošā attieksme, ka "informācijai jābūt bezmaksas", var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz pašu informāciju. Tā kā informācija pastāvīgi tiek uzskatīta par bezmaksas, nozarē un sabiedrībā pieaug sajūta, ka šīs informācijas publicēšana ir tik lēta, tāpēc tai ir maza vērtība.
Interneta mūzikas ierakstu maiņas firmas "Napster" epopeja kļuvusi par spilgtu piemēru tam, kā tiek sagrauts priekšstats par to, ka informācijai ir kāda vērtība. Cilvēki, kas savā starpā nelegāli mainīja mūzikas failus, drīz vien sāka apgalvot, ka viņiem ir tiesības tā rīkoties. Viņi apgalvoja, ka mūzikas industrija ir korumpēta, tāpēc to apzagt nav nekāds grēks.
Mūzikas kompānijas, kas centās novērst to īpašumā esošās mūzikas zagšanu, tika nodēvētas par alkatīgām un mūzikas faniem naidīgām. Pēkšņi bija radies priekšstats, ka mūzikai jābūt bezmaksas.
Taču, kā tas labi zināms tiem, kas bijuši saistīti ar Interneta informācijas nozari, zina, ka kvalitatīvas informācijas radīšana ir ļoti dārgs un laikietilpīgs process. Informācijas radīšana un publicēšana nekad nav notikusi par velti. Iemesli, kāpēc līdz šim Internetā tik daudz kas bijis pieejams bez maksas, ir šādi:
* Informācija tikusi izmantota, lai pārdotu produktus vai reklamētu organizāciju firmas zīmes.
* Interneta informācijas publicētāji izmantojuši nederīgu biznesa modeli, kas nosaka, ka reklāmai vienai pašai jāatpelna informācijas bizness. Šis trūkums biznesa modelī kļuva redzams tikai tad, kad izbeidzās riska kapitāla nauda.
* Daudzi Interneta informācijas uzņēmumi tika spēcīgi subsidēti, un informācija un citi resursi tām bija pieejami no tradicionālajiem medijiem ārpus Interneta.
* Interneta abonentu modeļus ir grūti ieviest.
Produkts vai pakalpojums ir vērts tikai tik, cik kāds ir gatavs par to maksāt. Šobrīd cilvēki ir pieķērušies domai, ka Internetam jābūt bezmaksas. Tādējādi mēs esam iekļuvuši apburtajā lokā. Kamēr cilvēki nav gatavi maksāt, tikmēr Internetā atrodamās informācijas vispārējā kvalitāte turpinās kristies. Pienāks brīdis, varbūt tas būs pēc kādiem diviem gadiem, kad tiks sasniegts zemākais punkts. Arvien vairāk kvalitatīvās informācijas sniedzēju būs vai nu beiguši savu darbību Internetā, vai pārgājuši pie abonentu maksas modeļa. Kad cilvēkiem būs apnicis šķiest laiku, sērfojot pa nekvalitatīvās bezmaksas informācijas okeāniem un nesekmīgi meklējot tur vajadzīgo informāciju, cilvēki beidzot kļūs gatavi par informāciju maksāt. Taču tam vēl ir jānotiek. Kvalitāte paliek kvalitāte, un kvalitāte maksā naudu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
