Elektriskajai spuldzei šodien jābūt marķētai ar CE atbilstības marķējumu, jābūt zināmam tās ražotājam vai importētājam. Jābūt atbilstības deklarācijai, jābūt lietošanas instrukcijai, tai jāatbilst elektrodrošuma prasībām, elektromagnētiskās saderības prasībām, ekodizaina prasībām un ķīmiskajiem ierobežojumiem kopumā, atsevišķām precēm jāievēro pat 4 direktīvu prasības vienlaikus.
Skaidrs, ka šādas prasības ievērojami ceļ attiecīgā gaismekļa cenu. Tāpēc ik pa brīdim rodas kāds uzņēmējs, kas ir atradis lētākus gaismekļus, piemēram, Ķīnā, un, parasti nelasot dokumentus, tos jau ir pasūtījis un nopircis. Visbiežāk šādi "gaismekļi" apstājas Latvijas muitā, jo neiztur jau pirmo – dokumentāro – pārbaudi. Ar šādu preci ir diezgan grūti tālāk rīkoties, jo to ES legāli realizēt vairs nevar. Kā risinājumu konsultanti parasti iesaka – mēģināt pārvest šādas lampas uz Ukrainu vai Krieviju un realizēt tur, jo, pat ja tur būs aizliegts ievest, varbūt izdosies "korumpēt" svešās zemes muitu.
Tomēr citās valstīs, piemēram, Nīderlandē, Itālijā, Polijā vai Vācijā, nereti izrādās, ka, masveidā muitojot kuģi ar kādiem 5000 konteineriem reizē, nereti trūkumi dokumentos netiek pamanīti un lētie gaismekļi lielos daudzumos tomēr nokļūst kopējā Eiropas tirgū. Šādas preces atkal nereti pamana mūsu uzņēmēji un steidzas tās pa lēto iegādāties, lai ar tām piedalītos vietējos konkursos par lētāko cenu. Šādus uzņēmējus noķert jau ir mazliet grūtāk, turklāt konkursa komisijai parasti ir vēl mazāk zināšanu par prasībām attiecīgajai elektroprecei nekā ārvalstu muitai. Tikmēr Latvijas veikalos neatbilstošu produkciju tomēr atklāj salīdzinoši bieži.
Iedomājieties kādu pašvaldības vadītāju, kurš ir lepni pārgriezis "sarkano lentīti" jaunatklātam ielas apgaismojumam, bet nākamajās nedēļās sāk saņemt vēstules no iedzīvotājiem par to, ka visā ielā nestrādā televizori, turklāt vēl šādu lampu gaismā sāpot acis, gaisma raustoties utt. Ir arī citi piemēri, bet šādas sūdzības nereti izrādās pamatotas, jo gaismekļi neatbilst kādai no ES noteiktajām prasībām un CE zīme uz tiem tātad ir viltota, tāpat kā pavaddokumenti.
Saprotams, ka iedzīvotāju sūdzības par ielu gaismekļu kvalitāti uz ilgu laiku un pamatīgi sabojā prieku, ko tumšajā laikā pilsētai dod apgaismotas ielas. Tāpēc nav brīnums, ja apzinīgas pašvaldības cenšas izskaust blēžus no konkursiem, apkopojot un daloties tajās konkursu prasībās, kas ir nodrošinājušas kvalitatīvu rezultātu. Nesen televīzijā redzēju, ka Daugavpils firma "Derex" izmantos SIA "Vizulo" gaismekļus un esot uzvarējusi Daugavpils rīkotajā Vides investīciju fonda konkursā. Jāatzīmē, ka Latvijā šajā nozarē nav daudz vietējo ražotāju, tāpēc zināmā mērā ir loģiski, ka vietējais ražotājs piedalās izsludinātajos konkursos un uzvar, citādi konkursa nauda "aiziet uz Ķīnu".
Raugoties uz sacelto kņadu, kur vietējo ražotāju centās dažādi pazemot, man sāka likties, ka atkal kāds ir "iegrābies nederīgās lampās" no, piemēram, Itālijā nepareizi muitota kuģa un, iespējams, ir neapmierināts, ka viņam neizdevās "lētticīgajā Daugavpilī izslēgt televizorus". Šādas un līdzīgas situācijas parāda, ka kvalitātes kritēriji ir ļoti svarīgi un to ignorēšana var radīt iedzīvotājiem gan elektroierīču bojājumus, gan kaitējumu veselībai. Ja pašvaldībām nav pieredzes specifisku prasību izvirzīšanā, nav slikti, ja tās ir konsultējušās par minimālajām prasībām, kas tomēr izslēdz iespējamos krāpniekus. Reizēm tehniskās prasības ir ļoti svarīgas.
*Šeit tiek lietots vārds "gaismekļi", taču tehniski vienas prasības ir gaismekļiem, bet mazliet citas atsevišķām spuldzēm.