Kalvis Vītoliņš: Jauns nodoklis vidējam slānim
Foto: LETA

Laba loģistikas speciālista alga Maskavā ir no 3000 eiro, Vācijā – no 4000 eiro (bruto), tāpēc daudzi mūsu speciālisti, kad par tādiem kļūst, aizbrauc peļņā. Ņemot vērā šo aspektu, ir neparasti dzirdēt, ka tik plaši tiek diskutēts par progresīvo nodokli, jo tikai augsti atalgoti speciālisti var atnest valstij nepieciešamās nozares zināšanas un palīdzēt radīt pievienoto vērtību.

Attiecīgi mums tādus labus speciālistus it kā vajag. Tad rodas jautājums – kāpēc šiem speciālistiem šobrīd ir jāpiemēro lielāks nodoklis nekā mazāk kvalificētiem darbiniekiem? Tikai labi atalgoti speciālisti palīdzēs izveidot "Rail Baltica" tik nepieciešamo kravu plūsmu un īstenos citus būtiskus projektus, kas vajadzīgi tautsaimniecībai.

Par šo jautājumu ļoti bažīgi ir izteikušies gan dažādi informācijas tehnoloģiju (IT) nozares speciālisti, gan "Lattelecom" vadītājs Juris Gulbis, gan SIA "CPM Trading" valdes loceklis Rolands Pētersons, kuri savos rakstos skāruši arī citu nozaru speciālistu trūkumu. Tomēr prakse šogad ir apstājusies pie vēl sliktāka rezultāta – ne tikai privātais sektors, bet arī daudzi ministriju darbinieki un vidējais menedžments ar algām virs 1700 eiro uzņēmumos šogad realitātē saņēma daudz mazāku algu! Labs nodoms ir novedis pie nepatīkamām sekām – cīnoties ar nevienlīdzību, esam apkrāvuši ar papildu nodokļiem vidējo slāni. Un tas ir noticis tāpēc, ka mums nav pietiekami daudz augsti apmaksātu speciālistu, no kuriem "ievākt" progresīvo nodokli, tāpēc tas "progresīvi tiek ievākts no vidējā slāņa".

Bēdīgi, ka tas nekādi neskar pašus "nevienlīdzīgākos", jo nav jau problēmu trūkstošo ienākumu daļu izņemt dividendēs – samazinot apliekamo algu daļu, bet vēl labāk ir ienākumus atstāt kapitāla sabiedrībās – nauda tur vispār netiks aplikta ar nodokļiem, bet neattiecināmie izdevumi – "dāvanas un restorāni" – izmaksās "tikai 20% no firmas". Progresīvā nodokļa solis noteikti atturēs labu speciālistu iebraukšanu Latvijā, kas mums ir ārkārtīgi nepieciešami. Tāpēc realitātē būtu jādara tieši pretējais – ar nodokļu atbalstu jāstimulē profesionālu un augsti kvalificētu ekspertu ieplūšana Latvijas darba tirgū. Taču, piemēram, IT nozares ekspertiem algu var maksāt arī prom no Latvijas – uz viņu mītnes zemēm. Jebkurā gadījumā – tā tiks maksāta tur, kur ir zemākas izmaksas.

Nākamais satraucošais un darbaspēku ietekmējošais aspekts šobrīd ir ļoti neprofesionālā vārda "nerezidents" lietošana saistībā ar bankām un to kontiem. Faktiski tiek radīts iespaids, ka šādam speciālistam atvērt kontu Latvijā ir nevēlami! Vēl vairāk – mūsu pašu aizceļojušie 200 000 iedzīvotāju, tiklīdz nodzīvo 183 dienas ārzemēs, faktiski jau ir nerezidenti. Vai tiešām mēs vēlamies aizvērt arī šo cilvēku kontus?

Daudzi gan jau ir aizvērti, bet varbūt tieši tā bija viņu pēdējā saikne ar Latviju? Bankas konts taču ir arī personas identifikators Latvijas datubāzēs, valsts nodevu un nodokļu samaksai utt. Tikmēr TV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" saka, ka katram "kebabu meistaram" bankas šobrīd atver savu firmas kontu, turklāt firmas vada nerezidents, tas viņiem palīdzot izvairīties no nodokļiem un nodevām. Veidojas dziļa pretruna, jo ārvalstu speciālistam atvērt kontu ir grūtāk nekā kebabnīcas īpašniekam!

Arī es divus gadus biju nerezidents, jo tobrīd dzīvoju Igaunijā, mans draugs šobrīd dzīvo un strādā Maskavā un ir labs speciālists, bet arī viņš ir Latvijas nerezidents. Tādu piemēru ir daudz, bet šie nerezidenti ir lietderīgi Latvijai un mūsu ekonomikai, turklāt tagad būtu jādomā, kā lai piesaista tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus.

Source

Tags

Juris Gulbis Kalvis Vītoliņš Lattelecom Rail Baltica
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form