Šodien Latvijā, ja cilvēkam ir peļņa kriptovalūtā, īpaši, ja tā ir liela, to izņemt ar godīgām metodēm ir apgrūtinoši, pastāv pat risks, ka šāda peļņa tiks iesaldēta brīdī, kad to pārvērtīs eiro un ieskaitīs kontā, un šādu peļņu visdrīzāk vismaz īslaicīgi arestēs. Paredzu, ka tas nozīmē, ka rezultātā kriptovalūtas īpašnieks lietos ne tik caurskatāmas metodes, lai to izņemtu. Latvija, neregulējot šo nozari, spiež ārā godīgos kriptovalūtas īpašniekus un uzņēmējus.
Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda gan ir atzinusi, ka virtuālo valūtu regulēšana ir nokavēta, turklāt blokķēžu risinājumus plaši lieto gan bankas, gan tradicionālās finanšu pakalpojumu iestādes, šī nozare nenovēršami attīstās. Virtuālās naudas tirgus iesaldēšana ar spēku ir ilūzija. Viņa atzīst – virtuālās valūtas ir palikušas. Es teiktu, ka legālās virtuālās naudas lietotāji iedalās sekojoši: tie ir daži virtuālās valūtas speciālisti (entuziasti), pieredzējuši vai nepieredzējuši spekulanti (peļņas tīkotāji) un noziedznieki (naudas atmazgātāji). Jā, un tieši noziedzniekiem reizē ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas straujo attīstību pasaulē kriptovalūta ir noderīga alternatīva. Tāpēc Eiropas Savienības valstīm, arī Latvijai, ir jāpadara neiespējama kriptovalūtas izmantošana naudas atmazgāšanas nolūkos, tomēr paredzot veidu, kā likumīgi turpināt darbu "baltajam" biznesam un šo valūtu attīstībai.
Piemēram, Igaunijā, tās "KaPo" (drošības dienests) ieskatā, lielākais netīrās naudas apdraudējums ir tie desmit Igaunijā strādājošie automāti, kur bitkoinus iespējams samainīt pret skaidru naudu. Tajos klienti anonīmi var iemaksāt līdz 10 000 eiro un atkārtot šādas darbības neskaitāmas reizes. Kriptovalūtas automāti ir darbojušies arī Latvijā, arī tika uztverti kā problēma. Viens no tiem vēl nesen atradies Vecrīgā, Audēju ielā.
Oktobrī divus kriptovalūtas automātus Rīgā uzstādīja Polijā reģistrēta firma "ShitCoins.Club", kas darbojas arī Igaunijā. Viens no tiem atradās universālveikalā "Centrs". Veikala vadība tolaik apgalvoja, ka tā ir tikai izīrējusi telpas. Trīs mēnešus arī Rīgā anonīmi varēja iemaksāt līdz 10 000 eiro, lai pirktu bitkoinus. Janvārī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde aizturēja Polijas pilsoni, kas automātus apkalpoja. Iekārtas demontēja. Izņēma 97 000 eiro skaidrā naudā – par to pie mums rakstīja ziņās. Šobrīd vēl notiek izmeklēšana. Tikmēr Igaunija saprot, ka ir jāmeklē jauni ceļi un virzieni, kā valstij attīstīties, un Igaunija ir izvēlējusies tāpēc iet arī šo riskanto kriptovalūtas kontroles ceļu.
Rezultātā Igaunijā vairums kriptovalūtas licenču pretendentu vadības struktūrās vai faktisko īpašnieku ir ārvalstnieki, iespējams, arī Latvijas rezidenti. Viņiem nav uzņēmējdarbības Igaunijā, kur jau ir tikušas izdotas pat 1300 licences darbībām ar kriptovalūtām un iesniegumu skaits turpināja pieaugt, bet tad valdība secināja, ka "sistēmai ir nepilnības". Citiem vārdiem sakot, kamēr licenču saimnieciskā darbība ir reģistrēta Igaunijā, licencētā uzņēmuma darbība un materiāla vadība notiek citās valstīs, tas Igaunijai savu licenču darbības novērošanu krietni apgrūtina, padara to neiespējamu, kā arī ir risks kļūt pat "pelēko valsti ar kārtējo finanšu skandālu", tomēr arī Igaunija daļēji adoptēja Eiropas Savienības piekto Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu.
Prasības finanšu iestādēm tagad attiecas arī uz virtuālo valūtu tirgotājiem. Turklāt 5. direktīva liek palielināt pārredzamību virtuālo valūtu tirgotājiem. Šīs direktīvas dēļ uz darījumiem starp diviem virtuālās valūtas uzņēmumiem tagad attiecas stingrs regulējums. Minimālais juridiskās personas pamatkapitāls Igaunijā tika palielināts līdz 12 000 eiro. Jebkuram uzņēmumam, kas tagad vēlas nodarboties ar kriptovalūtu tirdzniecību, ir jābūt bankas kontam Eiropas Ekonomikas zonas finanšu iestādē, kas oficiāli sniedz pārrobežu pakalpojumus un kuru darbība ir reģistrēta Finanšu uzraudzības iestādē. Uzņēmumam Igaunijā jābūt arī fiziskai klātbūtnei: vai nu vietējai pārstāvniecībai, vai vietējam valdes loceklim.
Pēdējam jābūt Igaunijas iedzīvotājam. Katram kriptovalūtas uzņēmumam Igaunijā tagad ir jānozīmē atbildīgais darbinieks, lai novērstu naudas atmazgāšanu, kuram fiziski jāatrodas Igaunijā. Turklāt ir palielinātas padziļinātas pārbaudes prasības valdes loceklim un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas darbiniekam. Viņiem jābūt atbilstošai izglītībai un darba pieredzei, un viņiem jābūt ar labu reputāciju. Kriptovalūtas tirgotājiem izvirzītās prasības "zināt savu klientu" tagad ir līdzvērtīgas finanšu institūciju un banku prasībām. Prasību pastiprinājumu dēļ dažas licences jau ir atsauktas. Pieaug administratīvais slogs Igaunijas uzraugiem, bet viņi to dara, Igaunija domā arī par savu kriptovalūtu lobiju Briselē, komunicē. Un, ja tas izdosies, tā Igaunijai būs liela izaugsme, ja ne, tad vismaz visas ES noteiktās kontroles prasības būs bijušas nodrošinātas un pilnībā ievērotas.
Atgādinu, ka "Tesla" martā paziņoja, ka pieņems bitkoinus kā maksāšanas līdzekli, bet divus mēnešus vēlāk pārdomāja. Uzņēmums to publiski neteica, bet domāju, ka pēc šāda sākotnējā paziņojuma pār uzņēmumu "vēlās tāds mega kapitālais remonts" kopā ar tiešām noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, ka kriptovalūtas radītās problēmas pārsniedza paša uzņēmuma riska apetīti. Arī atsevišķas kriptovalūtu tirdzniecības platformas ir tikušas slēgtas, jo tās apsūdzētas krāpniecībā un desmitiem miljardu dolāru vērtā naudas atmazgāšanā, nereti tie ir bijuši jauni cilvēki, patiesi nozares entuziasti, kas atrodas biznesa sākumā un neapzinās naudas atmazgāšanas riskus, bet, saskaroties ar tiem, bieži jau ir par vēlu. Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības ir liegušas tirgošanos ar kriptovalūtām, turklāt – arī uzņēmumi sāk aktīvāk domāt, vai ir vērts pieņemt šīs valūtas kā pilntiesīgu maksāšanas līdzekli.
Latvijā liela daļa banku savam klientam, ja tas pērk kriptovalūtu, no sava konta pārskaitot naudu uz kādu kriptovalūtas platformu, tūlīt un pilnīgā panikā atsūta brīdinājumu, ka tad, ja šādas darbības atkārtosies, konts tiks slēgts. Citas, pat neko nesakot, kontu slēdz. Kamēr mājaslapā ir Latvijas Bankas rekomendācija nepirkt, iespējams, tā arī ir vienīgā pareizā rīcība katrai Latvijas bankai. Jāsaka gan – ja banka savu klientu ir pārbaudījusi, ja naudas izcelsme tam ir legāla, tad kriptovalūtas pirkšana šādos caurskatāmos, bankas kontrolētos apstākļos ir pati drošākā darbība visā procesā. Neizsekojams bankai un kontrolējošajām iestādēm ir viss pārējais, tas, kas notiek pēc tam. Nevar atbildēt uz jautājumu – kas ar šo valūtu pēc tam tiek pirkts, kā rodas peļņa? Un šādas peļņas saņemšana atpakaļ kontā jau ir pilnīgi neizskaidrojams darījums, varbūt izņemot, ja ir bijis tikai viens vienas valūtas pirkums un peļņa pilnībā atbilst publiski pieejamajām valūtas svārstībām.
Tomēr: vai tas ir tik neizsekojami, ja tikko ASV hakeri izspieda naudu kriptovalūtā un sarīkoja līdz šim iespaidīgāko kiberuzbrukumu ASV infrastruktūrai – lielākajam degvielas cauruļvadam "Colonial Pipeline"? Tā rezultātā kiberuzbrucēju grupa "DarkSide" nozaga 100 GB vērtīgu datu, vairākas dienas cauruļvada darbība bija traucēta, radot sarežģījumus transporta jomā, hakeri saņēma prasīto maksājumu kriptovalūtā, bet jau šobrīd parādās arī ziņas, ka jau puse no samaksātā izpirkuma esot atgūta! Nedomāju, ka neizsekos, – izsekos!
Tikmēr, kamēr Latvijā nebūs likuma, kaut vai tāda, kāds tas ir Igaunijā, ne jau tikai Latvijas Banka ieteiks kriptovalūtu nepirkt un komercbankas sūtīs klientiem vēstules, brīdinot par kontu slēgšanu, bet, pērkot kriptovalūtu, cilvēks tiks ierauts tādā karuselī, ka peļņas saņemšana būs iespējama tikai ārpus Latvijas, iespējams, ļoti nedrošos veidos. Latvijā likums būtu vajadzīgs arī tāpēc, lai Latvija pati varētu kontrolēt savu cilvēku kriptovalūtas darījumus un pamazām gatavoties blokķēžu uzvaras gājienam pasaulē, kurā, iespējams, kriptovalūtas nav tas galvenais un labākais produkts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
