Celtniecība ir milzīgs CO2 emisiju avots: tā izmanto pusi no pasaulē patērētajiem resursiem un ir atbildīga par 30% no CO2 izmešiem. Liela daļa no tā nāk no būvniecības materiālu ražošanas. Piemēram, cements, kas ir svarīga betona sastāvdaļa, rada 8% no CO2 izmešiem, kas ir daudzkārt reizes vairāk, kā rada aviācijas degviela. Ja cementa ražošana būtu valsts, tā būtu trešā lielākā emitētāja pasaulē pēc Ķīnas un ASV.
Savukārt kamēr koks aug mežā, tas sevī uzņem oglekli un to saglabā arī kļūstot par daļu no ēkas. Audzējot un atbildīgi apsaimniekojot mežus, "ieslēdzot" oglekli ēkās, mēs varam globāli CO2 izmešus samazināt par 30%, savukārt fosilā kurināmā izmantošanu par 20%. Tas noteikti ir vērā ņemams arguments "zaļi" domājošajiem cilvēkiem, lai apsvērtu iespēju celtniecībā izmantot vairāk koksnes. Bet kā ar biznesa domāšanu? Kā izrādās, koks var būt arī resursu ziņā ļoti efektīva un dzīvotspējīga alternatīva betonam vai metālam.
Viegls un izturīgs
Salīdzinot ar citiem materiāliem, koks ir izturīgs un ļoti viegls. Faktiski tā izturības un svara attiecība ir iespaidīga. Koka vieglums padara tā pārvadāšanu lētāku, turklāt ar to ir vieglāk darboties būvlaukumā, īpaši, ja būvniecībā tiek izmantoti iepriekš izgatavoti elementi. Tas dod iespēju ietaupīt laiku un naudu gan loģistikas jautājumu risināšanā, gan darbaspēka resursos būvlaukumā. Iespēja būvēt dažādas struktūras, pateicoties tā izturības/smaguma rādītājam, sola dot risinājumu mūsu jau tā pārapdzīvotajām pilsētām, kuras pieprasa jaunu mājvietu risinājumus, ļaujot piebūvēt papildus stāvus jau esošām mājām. Patiesībā, apmēram 20% no esošajām mājām varētu piebūvēt klāt vienu vai divus stāvus, ja būvniecībā izmantotu koku.
Gandrīz nekādi atkritumi
Atkritumi ir kaut kas, ar ko mums parasti asociējas celtniecība. Bet tam tā nav jābūt. Izmantojot koksni būvniecībā, to var gandrīz pilnībā izmantot, neradot atkritumu kaudzes – īpaši izmantojot iepriekš sagatavotus materiālus, no kuriem pāri palikušie materiāli var tikt izmantoti celulozes ražošanā vai apkurē. Piemēram "Metsä Wood" Somijā, Lohja rūpnīcā ražošanas atkritumi tiek izmantoti, lai apsildītu rūpnīcu, kā arī pilsētu, kurā tā atrodas. Tātad, galu galā, neveidojas nekādi ražošanas atkritumi.
Latvijā koka ēku būvniecība nav izplatīta, taču esam ceļā uz to
Saskaņā ar pēdējiem "Latvijas valsts meži" datiem, Latvijai ir iemesls lepoties ar saviem mežiem – tie ir sasnieguši 52% no kopējās valsts teritorijas platības. Ir svarīgi turpināt par tiem rūpēties, lai tas tā arī paliktu. Vairāk novērtējot mežus, mēs varam uzlabot planētas veselību un paši dzīvot veselīgākā vidē. Somijā, jau šobrīd 95% no privātmājām tiek būvētas no koka. Kaimiņvalsts Igaunija ir ceļā, lai sasniegtu tādus rezultātus.
Latvijā koka ēku būvniecība nav izplatīta, taču arvien biežāk par šo jautājumu runā, dažādu koka priekšrocību dēļ – mazākas izmaksas un vieglāka pārvietošana ir tikai pāris no tām. Nemaz nerunājot par CO2 emisiju samazināšanu kā arī to, ka koks regulē mikroklimatu arī telpās – tā pozitīvās īpašības nepazūd, ienesot to telpā. Varam tikai cerēt, ka ar laiku arī Latvijas būvniecības nozarē arvien vairāk par to runās un ieviesīs ikdienā. Jo kā jau zināms – ieradumam ir liels spēks un bieži vien tieši tas ir galvenais virzītājspēks materiālu izvēlē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
