Būtiska tiesu sistēmas sastāvdaļa ir ne tikai vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesneši, bet vēsturiski arī zemesgrāmatu nodaļu tiesneši. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem saskaņā ar likumu ir noteikta kompetence - zemesgrāmatās ierakstīt nekustamos īpašumus un nostiprināt ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem nav mantijas, bet ir zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata zīme, ko piešķir, tiesnesim stājoties amatā. Tādēļ, lai arī zemesgrāmatu tiesneši saskaņā ar likumu ir uzskatāmi par tiesnešiem, pastāv zināmas atšķirības no vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnešiem.
Tieslietu ministrijas ieskatā, šādām atšķirībām nav objektīva pamata, jo zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, tāpat kā vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneši, ir apstiprināti amatā uz mūžu, ir augsti kvalificēti juristi, ar pieredzi dažādu lēmumu pieņemšanā. Turklāt visas zemesgrāmatu nodaļas ir nodrošinātas gan ar kvalificētiem tiesnešu palīgiem, gan tehnisko personālu. Tas ir tiesu sistēmas resurss, kuru saprātīgi izmantojot iespējams nodrošināt lielāku tiesu pieejamību.
Lai minētos mērķus realizētu, 2011. gada martā Tieslietu ministrija uzrunāja Saeimas Tiesu politikas apakškomisiju jautājumā par zemesgrāmatu tiesnešiem. Ņemot vērā Tiesu politikas apakškomisijas un arī Juridiskās komisijas atbalstu, Tieslietu ministrija izstrādāja grozījumus likumā "Par tiesu varu". Vienlaikus ar šīs idejas virzīšanu Saeimā Tieslietu ministrija konsultējās gan ar vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnešiem, gan pašiem zemesgrāmatu tiesnešiem.
Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī, zemesgrāmatu nodaļas tiks iekļautas vispārējās jurisdikcijas tiesu (rajona (pilsētas) tiesu) sastāvā kā pilnvērtīgas vispārējās jurisdikcijas tiesu sastāvdaļas. Tas nozīmē, ka tiek izlīdzinātas atšķirības starp zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi un vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesi, ieskaitot to, ka zemesgrāmatu tiesnešiem arī būs mantijas un amata zīmes. Sākotnēji grozījumi paredzēja īpašu kvalifikācijas eksāmenu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, taču pēc diskusijām Saeimas Juridiskajā komisijā šī prasība tika atcelta.
Būtiski bija arī paplašināt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu izskatāmās lietas. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem papildus nekustamo īpašumu lietām pagaidām plānots papildus nodot skatīt rakstveida lietas, tādas kā saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā, pieteikumu izskatīšana par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, pieteikumu par izsoles aktu apstiprināšanu. Jānorāda, ka ir vēl vairāku kategoriju lietas, kuras skatāmas rakstveida procesā un kuru izskatīšanu varētu nodot zemesgrāmatu nodaļām. Taču, Tieslietu ministrijas ieskatā, šim procesam ir jānotiek pakāpeniski, tādēļ no nākamā gada 1. janvāra zemesgrāmatu nodaļu kompetencē būs triju kategoriju lietas.
Izvērtējot ieguvumus pēc šiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu", pirmām kārtām jānorāda, ka tādējādi tiek izlīdzinātas slodzes tiesu varas ietvaros, kas veicinās tiesu pieejamību un nodrošinās savlaicīgu lietu izskatīšanu. Tiek arī vairāk nodalīts rakstveida un mutiskais process tiesā. Būtisks apstāklis ir tas, ka netiek grozīti lietu izskatīšanas termiņi ne zemesgrāmatu lietām, ne lietām, kuras tiks nodotas skatīt zemesgrāmatu nodaļām. Netiek grozīts arī pārsūdzības process zemesgrāmatu tiesnešu pieņemtajiem lēmumiem. Tādēļ, neraugoties uz pieņemtajiem grozījumiem, tiek nodrošināta tiesu iekārtas stabilitāte.
Iespējams, ka līdz ar minētajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" kaut kādā mērā tiks zaudēta zemesgrāmatu nodaļu neatkarība, taču būtiski ir nodrošināt tiesu varas kā tādas neatkarību, kompetenci un pieejamību. Turklāt, veicot šo reformu, tiks pilnvērtīgi izmantotas zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu uzkrātās zināšanas un pieredze.