Atsaucoties uz savu marta publikāciju "Delfi" par to, vai Latvija ir gatava nākamai ekonomiskajai krīzei, vēlējos papildināt iepriekšminēto ar finanšu krīzes aspektu. Pēdējie notikumi ap "PNB bankas" darbības apturēšanu liek paraudzīties uz šo problēmu vēl dziļāk.
FKTK paziņoja, ka "PNB bankas" klientiem no Noguldījumu garantiju fonda (NGF) izmaksās apmēram 279 miljonus eiro garantētās atlīdzībās. Aplūkojot NGF mājaslapā datus par 2019. gada 31. martu, nākas secināt, ka visi fonda aktīvi tiks izlietoti šai vajadzībai. Fonda aktīvu bilance rāda, ka tam ir naudas līdzekļi 243 miljonu eiro apmērā, ilgtermiņa ieguldījumi 33 miljonu apmērā, kā arī prasības pret dalībniekiem – 4 miljoni.
Tas nozīmē, ka pēc "PNB bankas" garantēto atlīdzību izmaksām NGF būs izsmelts un jaunu izmaksu gadījumā nauda tiks ņemta no valsts budžeta. Vai valsts tam ir gatava, un vai tas ir paredzēts, gatavojoties 2020. gada valsts budžeta apstiprināšanai? Kā zināms, ideja par Eiropas kopējo Noguldījumu garantiju fondu pagaidām ir iesaldēta Vācijas iebildumu dēļ.
Kāpēc par to būtu jāpadomā? Skaidrāk nekā pavasarī iezīmējas globālās ekonomiskās izaugsmes problēmas (piemēram, ASV centrālā banka sāka samazināt procentu likmes, ekonomiskie rādītāji būtiski pasliktinās, ASV/Ķīnas tirdzniecības un valūtu kari).
Latvijas publiskajā telpā ir izskanējušas diskusijas, ka bankām, kas līdz šim orientējās uz nerezidentu biznesa apkalpošanu, jaunajos apstākļos būs jāpārskata savi biznesa modeļi. Iespējams, šo modeļu, pie kuriem tiek strādāts jau vairāk nekā gadu, pārskatīšanas rezultātā kādai citai bankai var rasties kapitāla pietiekamības problēmas.
Jo īpaši situācijā, kad dažām Latvijas bankām ir starptautiskas tiesvedības ar iespaidīgām piedziņas summām (vairāki desmiti miljonu, kas nav segti ar adekvātām rezervēm). Ja problēmas rodas mazai bankai, tad uz valsts budžetu tas neatstās būtisku iespaidu. Pavisam citādi ir tad, ja runa ir par nopietnu tirgus spēlētāju.
Ko darīt? Pirmkārt, domāt uz priekšu, nevis tēlot strausu un cerēt, ka nekas slikts nenotiks. Otrkārt, iespējams palielināt obligātās iemaksas NGF.
Tas būtu darāms galvenokārt uz to banku rēķina, kas operē ar augsta riska biznesa modeļiem (nerezidentu depozīti, "high leverage" produkti). Protams, šis solis nedos tūlītēju līdzekļu pieaugumu fondā, bet tomēr godīgāk sabalansēs iemaksas fondā, jo bankām ar augstāka riska modeļiem būtu jāmaksā vairāk. Tas stimulētu bankas pārdomāt, vai augsta riska bizness attaisnojas.
Treškārt, paredzēt vairāk līdzekļu neparedzētiem gadījumiem valsts budžetā nākamajiem gadiem.