Kārlis Bodnieks: Naudai jāpaliek ģimenē – Latvijā
Foto: Privātais arhīvs

Iespējams, kāds mani uzskatīs par protekcionistu un es nonākšu pretrunā ar Eiropas Savienības vienotā tirgus principiem, kas nosaka brīvu preču un pakalpojumu kustību, tostarp vienādas iespējas piedalīties ES iepirkumos ikvienam neatkarīgi no valstiskās piederības, bet, manuprāt, šobrīd ir īstais brīdis publiskā sektora iepirkumos "likt pareizos akcentus" un dot priekšroku tiem piegādātājiem, kas veicina vietējo piegādes ķēžu izveidošanu. Radīt, veicināt un atjaunot tos resursus, kurus būsim zaudējuši, cīnoties ar Covid-19 pandēmiju, – cilvēkresursus, darbvietas un naudu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kvalitatīvas, drošas, pēc iespējas īsākas piegādes ķēdes ir kritiski svarīgas jebkuram biznesam – kā uzņēmumam, kas ražo produkciju eksportam, tā ikvienam, kurš ir aizdomājies par siltumnīcefekta gāzu emisijas, oglekļa dioksīda (CO2) koncentrācijas, samazināšanu. Starptautiskās korporācijas, kas savus ražojumus komplektē no daudzskaitlīgām ģeogrāfiskajām lokācijām, izvēlas izmaksu efektīvākas vietas.

Nav pārsteigums, ka bieži sastāvdaļas tiek ražotas tieši Āzijā, izmantojot darbaspēka zemāko izmaksu priekšrocības. Šādai pieejai ir būtiski riski. Piemēram, pēc Japānas t.s. cunami krīzes 2012. gadā klientiem nebija iespējas pasūtīt sarkanas krāsas "Toyota" auto mēnešiem ilgi, jo rūpnīca, kas bija atbildīga par sarkanās krāsas pigmenta ražošanu, cunami radīto postījumu iespaidā objektīvu iemeslu dēļ tika uz laiku slēgta.1

Mana pieredze, strādājot ar dažādiem profesionālo virtuves un veļas mazgāšanas ražotāju zīmoliem kopš 90. gadiem, liecina par stabilu tendenci vietējiem pārstāvjiem nodot servisa pakalpojumu veikšanu lokāli. Laiks, kad ražotāju pārstāvji spēja realizēt projektus, paši ierodoties un veicot iekārtu uzstādīšanu un pieslēgšanu, ir pagājis. Šobrīd katrā valstī ir ražotāju apmācīti vietējie pārstāvji, kuri spēj salikt kopā lielo ražotāju R&D nodaļās radītās iekārtas ar vietējo piegādātāju papildaprīkojumu, tādējādi samazinot loģistikas izmaksas un pārvietojot piegādātāju klasteri tuvāk gala lietotājam.

Akadēmiskā vide regulāri tiek nodarbināta, analizējot vietējo piegādes ķēžu priekšrocības. Vienā no pētījumiem konstatēts, ka 72% ražotāju vienmēr dod priekšroku veidot piegādes lokāli, iepretim 10,8%, kas vienmēr vai pamatā izvēlas starptautiskos piegādātājus. Pētījums pasaka, ka teju puse (46,7%) ražotāju "reti vai nekad" izvēlas saviem ražojumiem nepieciešamās sastāvdaļas pirkt globāli. Kā galvenās priekšrocības tiek nosauktas iespējas garantēt ātrāku reakciju uz pieprasījumu, lielākas pasūtījuma kontroles iespējas, zemākas piegādes izmaksas, ieguvumi vietējām komūnām, samazināta ietekme uz vidi un ieguvumi savam biznesam kopumā.2

Tāpēc mani kā Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) – dalībnieku īpaši uzrunāja maija svētku kampaņa "Latvijas labuma dienas". Te vietā būtu LTRK valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa citāts: "Mēs, paši to neapzinoties, veicot pirkumus, ikdienā lemjam – atlaist vai neatlaist no darba mūsu tautiešus. Šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi izdarīt pareizās izvēles – pirkt vietējo, lai nauda paliek ģimenē, kuru saucam par Latviju!"

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda, ka aizsardzības resors mērķtiecīgi domā, kā nodrošināt Nacionālos bruņotos spēkus ar resursiem, lai tie būtu saražoti vai pieejami Latvijā.3 Piegāžu ķēdes garums un pieejamība ir arī valsts drošības jautājums, tāpēc tas ir sevišķi svarīgi aizsardzības nozarei. Diemžēl Covid-19 ir pierādījis, ka kritiskās situācijās varam paļauties tikai paši uz sevi, kad, pandēmijai sākoties, vairākas valstis sākotnēji paziņoja par dezinfekcijas līdzekļu izejvielu eksporta aizliegumu. Aizsardzības nozare jau ir demonstrējusi apsveicamu piemēru, uzsākot kopīgu Latvijas, Igaunijas un Somijas projektu par vienotu bruņutransportieru platformu izstrādi un piegādi visu trīs valstu bruņotajiem spēkiem.4 Ir sagaidāms, ka vietējās piegādes ķēdes būs svarīga šī projekta sastāvdaļa, un, vēl jo vairāk, šādai sadarbībai var būt arī eksporta potenciāls.

Līdzīgi ir ar pakalpojumu un, konkrēti, tehniskā servisa jomu. Esmu pārliecināts, ka Latvijā, līdzīgi kā manis vadītajā uzņēmumā, ir ļoti talantīgi inženieri un modernās tehnikas apkopes speciālisti, kas ir spējuši strauji mācīties un apgūt jaunākās tehnoloģijas, ar saviem darbiem pierādījuši savas prasmes gan ražot, gan apkalpojot ierīces, kas izmantojamas gan profesionālām, gan ikdienas vajadzībām. Šie profesionāļi reti mēdz gozēties publisko prožektoru gaismās. Arī man nesen bija atklājums, ka kāds uzņēmums, kas darbojas Ventspils brīvostas teritorijā, cita starpā ražo detaļas tādiem zīmoliem kā "Volvo", "Renault" un "Scania".5

Neapšaubāmi, Eiropas vienotais tirgus nodrošina neatsveramas priekšrocības uzņēmējdarbībai. Tomēr, kā rakstīja "The Economist", pēc pašas Eiropas Savienības aplēsēm, pastāv aptuveni 5000 dažādu nacionālo regulējumu, kas aizsargā pakalpojumu sniedzējus savā valstī, kā piemēru minot Dāniju, kur noteikts, ka advokātu birojam 90% īpašumtiesību jāpieder juristiem, kas ir sertificēti Dānijā. Tādējādi Gēteborgas advokātam, kurš vēlas sniegt juridiskos padomus pāri Ēresunda jūras šaurumam, to izdarīt nav nemaz tik vienkārši.6

Mūsu mediķi un veselības aprūpes profesionāļi ir parūpējušies, lai Latvija neiekristu dziļā Covid-19 bedrē, par ko viņiem sirsnīgs paldies. Tagad ir īstais laiks, lai Latvijas valdība palīdzētu saviem ražotājiem un servisa sniedzējiem būt noderīgiem savai valstij, radīt pievienoto vērtību, dot darbu, ienest mieru satraukto cilvēku prātos un ļaut naudai palikt šeit – Latvijā.

1 The Modern Supply Chain Is Snapping. The Atlantic, Marchs 2020, https://www.theatlantic.com/ideas/archive/2020/03/supply-chains-and-coronavirus/608329/

2 Benefits of Local Sourcing. Raja I., https://www.academia.edu/30695247/Benefits_of_Local_Sourcing

3 Artis Pabriks. Ragavas jātaisa vasarā jeb COVID-19 pandēmijas mācība. Latvijas Avīze, 27.04.2020., https://www.la.lv/artis-pabriks-ragavas-jataisa-vasara-jeb-covid-19-pandemijas-maciba

4 Latvijas un Somijas bruņu transporta izveides projektam pievienojas arī Igaunija. Tēvijas Sargs, 06.04.2020., https://www.sargs.lv/lv/tehnika-un-ekipejums/2020-04-06/latvijas-un-somijas-brunu-transporta-izveides-projektam-pievienojas

5 https://www.ventspils.lv/lat/ekonomika/188012-ventspili-razo-durvju-rokturus-virusa-izplatibas-ierobezosanai

6 The Economic Policy at the heart of Europe is creaking. The Economist, September 2019, https://www.economist.com/briefing/2019/09/12/the-economic-policy-at-the-heart-of-europe-is-creaking

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form