Šis raksts nebūs arī par to divkosīgo sabiedrības daļu, kas lamāšanos un cilvēka cieņu aizskarošu komunikācijas veidu piekopj vai atbalsta likumdevēju namā Saeimā. Teju katru nedēļu internetā varam redzēt kā "suņa" zobos nonāk kārtējais nelietis un turpat "būdā" tiek pamatīgi saplosīts. Ar vārdiem, protams. Taču sabiedriskajā medijā to noteikti nedrīkstot darīt.
Salīdzināt šos gadījumus nav īsti korekti. #PieliecPunktu abi dalībnieki pēc cīņas viens otram draudzīgi paspiež roku un netur ļaunu prātu, jo līdzīgi kā boksā, labi zina spēles noteikumus. Salīdzinājumi drīzāk būtu meklējami mākslas pasaulē, kur daudzi tekstu autori, režisori un mūziķi nereti savos izteikumos ir skarbi un kādam var likties aizskaroši. Taču arī māksla ir jāvērtē mākslas ekspertiem.
Viens no sabiedriskā medija uzdevumiem ir diskusiju platformas veidošana, kas ir dabisks sabiedrības attīstīšanās process. Pieci.lv kā sabiedrisko mediju jaunpienācējs vienmēr centies eksperimentēt ar formām. #PieliecPunktu ir aktualizējis līdz šim nepamanītu jautājumu - kā jauni cilvēki savstarpēji komunicē.
Ja jums šķiet, ka #PieliecPunktu ir izņēmums un jaunieši šādus vārdus ikdienā nelieto, ierakstiet twitera meklētājā tādus vārdus kā "piedirst", "piedrāzt" un pārliecināsieties, ka šī leksika ir ikdiena lielai daļai Latvijas jauniešu. Neredzamā un postošākā šo vārdu lietošanas blakne ir emocionālā vardarbība, kas, kā pierāda pētījumi, Latvijas jauniešu vidū ir aktuāla problēma.
#PieliecPunktu sacensībās izmantotā leksika pārsteidza daudzus. To apstiprina arī šobrīd uzvirmojusī diskusija sabiedrībā. Taču mēs nedrīkstam vienkārši slēgt raidījumu, nosaukt auditoriju par "deģenerātiem" un izlikties, ka problēma neeksistē.
Tā vietā, uzskatām, ka ar dažādām sabiedrības grupām ir jāveido diskusija par to, kādā formā turpināt šo raidījumu, pastiprināti pievēršot uzmanību emocionālajai vardarbībai, kam jau ir postošas sekas. Jo šī ir arī mūsu izdevība parādīt jauniešiem demokrātijas procesus, iesaistot viņus diskusijā, nevis ar varu pastumjot malā, jo neesam bijuši gatavi šādām formām.
Mēs nevaram divkosīgi pasludināt, ka uzbrūkoši, aizskaroši teksti ir tikai kādu jau sākotnēji deklasētu jauniešu izteiksmes forma. Nē, tā ir valoda, kas dzīvo savu dzīvi un tiek izmantot savstarpējā komunikācijā gan skolās, gan augstskolās. Tāpēc, mūsuprāt, svarīgāk par jautājumu "Kas tiek pateikts?" ir jautājums - "Kāpēc?"
Tieši tāpēc otro gada pusi pastiprināti veltīsim emocionālās vardarbības problēmai, kas mūsdienu digitālajā laikmetā jaunieši vidū ir akūta. Šis raidījums ir tikai spēcīgāk izgaismojis plašo tēmu, kuru esam aizsākuši Latvijas Radio - mēs gribam rast atbildes uz virkni jautājumu - kāpēc aizvien biežāk mēs sastopamies ar to, ka sist un aizskart ar vārdu ir normāli, tajā pašā laikā zinot, ka sist pa seju ir slikti?
Mēs darīsim to, kas ir viens no sabiedriskā medija uzdevumiem - ieraudzīt problēmu, diskutēt par to, iesaistot sabiedrību un veikt pozitīvas pārmaiņas.