Jo lielāks un vienlaikus pārdomātāks reklāmas spēks tiek izmantots, jo labāki rezultāti vēlēšanās – šīs aksiomas patiesumu pierādījušas kārtējās Saeimas vēlēšanās, kur augstākos rezultātus ieguvušas tās partijas, kuru pārstāvji – partiju oficiāli pirktos reklāmas laikos vai pozitīvu domāšanu veicinošu sabiedrisko organizāciju apmaksātos reklāmas laukumos – ar pārdomātiem risinājumiem un spilgtiem tēliem visvairāk parādījušies sabiedrības acu priekšā.
Kad kādā valstī notiek vēlēšanas, reklāma ir neatņemama priekšvēlēšanu cīņas sastāvdaļa. Tas, kādas reklāmas metodes tiek izmantotas, atkarīgs no katras valsts demokrātiskās pieredzes bagāžas, taču vēsturiski viennozīmīgi pierādījies – ja reklāmā nekas netiek ieguldīts, tas atspoguļojas vēlēšanu rezultātos. Mediji ir un būs pats efektīvākais veids, kā politiskajiem spēkiem aiznest savu ideoloģiju, potenciālo kandidātu sarakstu un savu programmu līdz elektorātam, līdz ar to nav īsti saprotama dažu publisko organizāciju vēlme ierobežot reklāmas apjomus, jo fiziski nav iespējams, ka katrs vēlētājs spēs profesionāli izvērtēt 19. partiju programmas! Protams, var saprast viņu bažas, ka vēlētāju balsis tiek pastarpināti ar reklāmas palīdzību nopirktas, taču pašlaik netiek piedāvāts konstruktīvs risinājums, kas rada jautājumu - kā tad, lai partijas izklāsta savu viedokli elektorātam!?

Bēdīgs ir arī fakts, ka visi pārmetumi tiek partijām, taču netiek izvērtēts dažu masu mediju diezgan subjektīvais viedoklis, kurš arī stipri ietekmē vēlētāju viedokli, pat daudz spēcīgāk nekā reklāma!

9.Latvijas Saeimas vēlēšanu rezultāti apliecina, ka partijas, kuras neieguldīja reklāmā vai arī publicitātes mērķiem tērēja salīdzinoši nelielas summas, palikušas aiz strīpas vai arī nav ieguvušas iespējamo kāroto mandātu skaitu Saeimā, jo principā partija ir produkts, kuram ir iepakojums, saturs, ideja. Šis produkts ir jāpārdod, un pats efektīvākais veids, kā to izdarīt, ir izmantot labu mārketinga stratēģiju, kura sevī, protams, ietver reklāmu, PR un vēl daudzus citus elementus, tāpēc ir nesaprotams sašutums un vēlme ierobežot partiju tēriņus mārketingā – mēs taču dzīvojam tirgus ekonomikā!

Tā nu vēsturiski attīstījies, ka Latvijā liela daļa elektorāta par labu partijai, kam atdot savu balsi, izlemj pie urnas, un tajā brīdī vissvarīgākais ir emocionālais iespaids, ko atstājusi priekšvēlēšanu kampaņa. Ļoti maza ir tā sabiedrības daļa, kas objektīvi izvērtē partiju veikumu aizvadīto četru darba gadu laikā, turklāt pat tad, ja šādu analīzi veic, pārsvarā atminas politiķu pieļautās kļūdas un skandālus. Tādēļ – jo emocionāli spēcīgāka bijusi kampaņa un jo tiešāk tā sasniegusi vēlētāju, jo labāki attiecīgā politiskā spēka rezultāti vēlēšanās.

Līdzīgi kā iepriekšējās vēlēšanās, galvenais reklāmas kanāls, uz kuru likts uzsvars, ir televīzija, kam seko vides reklāmas un tikai tad radio un prese. No televīzijām priekšvēlēšanu kampaņās visvairāk izmantota Latvijas Neatkarīgā televīzija. Tam ir arī racionāls pamatojums – šīs televīzijas auditorija ir ļoti plaša, ir stipri spēcīgāki ziņu raidījumi, līdz ar to šo kanālu skatās lielāks īpatsvars cilvēku vecuma grupā pēc 35 gadiem, kas ir arī aktīvākie vēlēšanu dalībnieki.

Tieši tādēļ priekšvēlēšanu reklāmas mazāk bija redzamas TV3 ēterā, jo šīs televīzijas biežākais skatītājs ir vecumā no 15 līdz 49 gadiem, un šie ekonomiski aktīvie iedzīvotāji acīmredzot ir tik aizņemti ar savas dzīves veidošanu, ka ļoti daudzi kārtējās Saeimas vēlēšanās nemaz nepiedalās. Neapšaubāmi Latvijas televīzija, kurai ir spēcīga ietekme vecākā gadagājuma auditorijā, arī plaši tika izmantota priekšvēlēšanu kampaņās, kur populārākie raidījumi reklāmas izvietošanai viennozīmīgi bija ziņu raidījums "Panorāma", kā arī diskusiju raidījumi "Milžu cīņas" un "Kas notiek Latvijā".

Televīzija kā galvenais priekšvēlēšanu kanāls tiek izmantots arī pasaules demokrātijas šūpuļvalstīs. Taču šajās valstīs, un labākais piemērs tam ir ASV, balotējošies spēki vairāk pievēršas tiešajam kontaktam ar vēlētājiem. Arī Latvijā deputātu kandidāti tiekas ar vēlētājiem, taču gan partiju pārstāvju interese, gan vēlētāju atsaucība šeit ir būtiski zemāka. Protams, tiešo kontaktu popularitāti kavē arī lielais partiju skaits.

Pilnīgi iespējams, ka nākotnē arī Latvijā priekšvēlēšanu cīņās plašāk tiks izmantoti interneta resursi. Latvijā gan tas varētu īstenoties ne ātrāk kā pēc gadiem 15 – 20. Taču citu, netradicionālo reklāmas kanālu izmantošanu kavē lielās izmaksas, proti, kampaņas izveidošanai iztērētie līdzekļi uz vienu sasniegto iedzīvotāju rezultātā sanāk daudz augstāki nekā televīzijas reklāmai.

Vērtējot reālo priekšvēlēšanu kampaņu efektivitāti, nedrīkst neievērot, ka reklāmas īpatsvars iepriekšējās un šajās vēlēšanās nav būtiski atšķirīgs, un politiķu pieminēšanas biežums bijis stipri līdzīgs. Politiskās partijas un viņu domubiedri ir atraduši iespējas visdažādākajos veidos pieminēt politiķu vārdus – no citiem avotiem finansētos reklāmas laukumos vai it kā neitrālās preses slejās.

Piesātinājums ar politiķiem (un ne tikai reklāmās) nemazināsies arī nākamās Saeimas priekšvēlēšanu laikā – pat ja partiju finanses ierobežos vēl vairāk, tās atradīs iespējas par sevi pirms vēlēšanām pastāstīt. Tādēļ sabiedriskajām organizācijām, kas apņēmušās stāvēt sabiedrības interešu sardzē, līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām arvien vairāk būtu jāiegulda sabiedrības izglītošanai un pašai sabiedrībai būtu jāiemācās nebalstīties uz pēdējos mēnešos pirms vēlēšanām tapušos emocionālos tēlos, bet reāli izvērtēt partiju veikumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!