Kārlis Krēsliņš
Foto: LETA

Ierastā kārtība daudzās valstīs un pasaulē kopumā būtiski mainās. Lai loģiski un pamatoti atbildētu uz jautājumu, kādai ir jābūt 21.gadsimta valsts aizsardzības sistēmai, vajag ievērot sekojošo secību. Pirmkārt, veikt draudu, risku un izaicinājumu analīzi.

Otrkārt, pamatojoties uz šo analīzi, izstrādāt Nacionālo drošības koncepciju (NDK). Militāro vai fiziskās drošības draudu, risku un izaicinājumu analīze ļauj izstrādāt Valsts aizsardzības koncepciju (VAK), kas ir daļa no NDK. Parasti NATO valstīs šos dokumentus sauc par stratēģijām.

Treškārt, NDK un VAK ir konceptuālā bāze atbilstošo likumu izstrādei, pārstrādei vai pilnveidošanai. Ceturtkārt, likumi ļauj izstrādāt atbilstošus plānus, piemēram, Krīzes pārvaldes un Civilās aizsardzības plānus: valsts, reģionu un novadu, iespējams, Valsts aizsardzības operatīvo plānu (VAOP) un citus. Piektkārt, var izvērtēt un uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti šo normatīvo aktu un plānu izpildei.

1. Draudi, riski un izaicinājumi

Pasaules kompleksā nākotne. Prognozēt nākotnes notikumus var tikai varbūtības jēdzienos. Parasti valsts vai valstu kopums nosaka stratēģiskos mērķus un tad izvērtē militāro līdzekļu iespēju izmantošanu šo mērķu sasniegšanai.

Pirmkārt, kodolkara iespējamība. Maza, jo neviena valsts reāli nevar sasniegt plānotos mērķus, kas dotu šai valstij vai tās iedzīvotājiem ieguvumu.

Otrkārt, konvencionāls karš – iebrukums NATO valstu teritorijā. Nevienai valstij, ne valstu kopumam praktiski nav iespēju uzvarēt NATO (ASV) parastajā konvencionālajā karā. Ir cilvēki pašnāvnieki, bet pašnāvniece valsts? Tas ir maz iespējams.

Treškārt, hibrīdkarš. Tas ir reāls scenārijs Baltijas reģionā un Latvijā. Vajag precizēt formulējumu hibrīdkarš. Tāda kara tipisks piemērs - notikumi Austrumu Ukrainā. Tas ir karš informatīvajā laukā ar konvencionālā kara elementiem.

2. Valsts aizsardzības koncepcija

Kāda ir valsts aizsardzības politika? NATO valstīs tā ir kolektīvā aizsardzība, kas balstās uz viedās (gudrās) aizsardzības principiem. NATO valstis iedala 2% no IKP valsts aizsardzības budžetā. Tad valsts saskaņo ar NATO savus NBS attīstības mērķus. Tas tiek darīts, lai veidotu viedo (gudro) NATO kolektīvo aizsardzības sistēmu (sk. http://www.kreslins.lv/article/lv/br-gen-atv-karlis-kreslins-obligatais-militarais-dienests ).

Hibrīdapdraudējuma samazināšana. Neaizmirsīsim katram cilvēkam svarīgus vārdus: ticība vai uzticība savas valsts vadībai, labklājība un drošība. Mēs bieži izmantojām scenārijus ar "zaļajiem cilvēciņiem", kad plānojām, domājām par Latvijas fiziskās drošības jautājumiem. Domāju, ka tādās valstīs kā Somija vai Šveice "zaļo cilvēciņu" variants nav iespējams. Latvijai šajā jomā ir daudz darāmā.

Kas jādara aizsardzības jomā? Pirmkārt, vajag iedalīt vismaz 2% no IKP valsts aizsardzībai. Pamatoti plānot aizsardzības sistēmas pilnveidošanu un attīstību. Prioritāte ir pieņemto NATO attīstības mērķu (FG) izpilde, kā arī jāpiedalās NATO plānotajās mācībās un starptautiskajās operācijās.

Vienlaikus nevar aizmirst dažādus iespējamos hibrīdkara attīstības variantus. Viens no piemēriem bija parādīts BBC filmā par Latviju. Aktuāli ir jautājumi par robežas nekontrolētu šķērsošanu. Robežapsardzības spēki var netikt galā ar robežas kontroli.

Pirmskara Latvijā aizsargi ļoti efektīvi sadarbojās ar policiju un patiešām kontrolēja situāciju valstī. Mūsdienu policija nespēj kontrolēt situāciju valstī. Domāju, Zemessardzei vajadzētu vairāk palīdzēt policijai, bet necensties pildīt "neiespējamo misiju" - Sauszemes spēku uzdevumus. Zemessargi, piedaloties misijās, ir profesionāli karavīri.

Stratēģiskajā līmenī NATO un ES ir jāizstrādā sadarbības modelis. Piemēram, ja NATO nākotnē kļūst par ANO spēka struktūru, tad ES varētu veidot savus Bruņotos spēkus (BS), kas līdzīgi ASV varētu savas vienības iedalīt NATO starptautiskajās miera ieviešanas un uzturēšanas operācijās.

Nedrīkst aizmirst NATO Stratēģiskajā konceptā noteikto draudu, risku un izaicinājumu neitralizāciju. 21.gadsimtā kiberlauks kļūst par ļoti atbildīgu, resursietilpīgu "kaujas" lauku. Tas iedalās kibernoziegumos, kiberspiegošanā (militārā un ekonomiskā) un kiberkarā. Kā teica NATO ģenerālsekretārs, beidzamo gadu zaudējumi kiberjomā ir vairāk nekā triljons (miljons miljonu) dolāru.

Kas jādara Latvijai? Vajag pārstrādāt Valsts militāro stratēģiju (VMS). Latvijā šo dokumentu sauc - VAK. Latvijā bija Aizsardzības spēki (AS) un kara laikā tika paredzēti NBS, kuru sastāvā tika plānots izmantot gan AS, ieskaitot Robežapsardzes spēkus (RAS), gan policiju, gan Drošības spēkus, gan Zemessardzi, kas toreiz nebija Aizsardzības ministrijas pakļautībā.

Latvijā ir profesionālie bruņotie spēki. Var atgriezties pie nosaukuma Aizsardzības spēki. Iespējamais agresors, kas mēģinās organizēt Ukrainas hibrīdkara scenāriju Latvijā, ļoti nopietni analizēs NATO 5.panta iedarbināšanas procedūras. Dabīgi, ka tiks veidots scenārijs, lai 5.pants netiktu iedarbināts. Šajā sakarā vajadzētu precizēt ZS vietu un uzdevumus valsts aizsardzības sistēmā.

Pirmkārt, ZS ir jānoņem AS ierobežojumi. AS izmantošanai pret saviem iedzīvotājiem, kā tas bija Igaunijā, pārvietojot bronzas pieminekli, vai 2009.gada janvāra nekārtības Rīgā, kad NBS, ieskaitot ZS, nevarēja izmantot nekārtību slāpēšanai.

Otrkārt, Latvijai ir pieredze Aizsargu organizācijas izveidē, kuras sastāvā pirms II pasaules kara bija ap 40 000 cilvēku un kas veiksmīgi sadarbojās ar policiju un nodrošināja labu kārtību Latvijā. Tās veiksmīgas darbības organizēšanā piedalījās tikai 100 profesionālie karavīri.

Treškārt, 21.gadsimtā ir plaši izplatītas dažādas bruņotas apsardzes struktūras. Ir arī dažādas nevalstiskās rezerves karavīru organizācijas. Kā tiek uzskaitīti un iesaistīti rezerves karavīri valsts aizsardzības sistēmā?

Ceturtkārt, ZS būtu galvenā loma valsts totālās un teritoriālās aizsardzības politikas realizācijai. AS galvenais uzdevums būtu īstenot NATO kolektīvās aizsardzības politiku, kur galvenais ir kvalitāte, bet ne kvantitāte.

Secinājums. Valsts aizsardzībai ir divas sadaļas, jo NATO kolektīvajai aizsardzībai ir atturoša funkcija un aizsardzība pret valsti pašnāvnieci, kas nolems uzbrukt NATO valstij, bet totālā aizsardzība pret iespējām attīstīt hibrīdkaru Latvijā.

3. Normatīvo aktu pilnveidošana

Vajadzēs pārstrādāt Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes likumus, kā arī citus normatīvos aktus, kas atbilstoši jaunajai valsts aizsardzības politikai noteiks katras spēka struktūras vietu un uzdevumus valsts aizsardzības sistēmā.

4. Aizsardzības sistēmas darbības plāni

Latvijai ir jābūt dažādiem plāniem. Likumi ļauj izstrādāt atbilstošus plānus, piemēram, Krīzes pārvaldes un Civilās aizsardzības plānus: valsts, reģionu un novadu, iespējams, Valsts aizsardzības operatīvo plānu (VAOP), Mobilizācijas plānu un citus. Plāni palīdzēs tālāk minētajos gadījumos.

Pirmkārt, kontrolēt un pārvaldīt drošības situāciju valstī. Nacionālajā drošības koncepcijā ir vārda drošība skaidrojums. Viss valsts budžets ir drošības budžets, jo drošība skar valsts politiku, ekonomiku, sociālo jomu, bet fiziskā drošība ir tikai viena no drošības jomām. Ukraina ir pamācošs piemērs tam, ka, slikti kontrolējot drošības situāciju, valstī rodas daudz un dažādu problēmu.

Otrkārt, sabiedrībai vajag trenēties dažādu krīžu pārvarēšanai. NATO katru gadu organizē Krīzes pārvaldes mācības. Parasti NATO valstīs izpildvaras vadītājs, Latvijā premjerministrs, ir krīzes pārvaldības vadītājs.

Saeimā ir izskatīts un apstiprināts Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums. Tas paredz izstrādāt valsts, reģionālos un pašvaldību civilās aizsardzības plānus. Līdzīgs dalījums ir krīzes pārvaldības plāniem.

Plāni ir dažādi, un to ir daudz, bet vai Latvijas iedzīvotāji – nodokļu maksātāji – zina par to eksistenci un nozīmi valsts drošības sistēmā, par savu vietu tajos un vai ir trenēti to izpildei?

Var pieminēt dažādu valstu bēdīgos piemērus, kad valstī sākās dabas vai cilvēku radīta krīze un bieži atsevišķi cilvēki un dažreiz arī valsts nespēja to racionāli pārvarēt. Ne velti NATO organizē tādas mācības, bet vai mēs pilnībā izmantojām dotās iespējas mācīties un trenēties krīžu pārvaldībā?

Treškārt, Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt informētiem. Ir zināms teiciens, ja CNN pateiks jebkurā pasaules punktā, ka tur ir krīze, tad tā tur arī būs. Ne velti demokrātiskajās valstīs ir četras neatkarīgas varas: likumdošanas, izpildvara, tiesu vara un plašsaziņas līdzekļi. Kam ir resursi, tie var ietekmēt, pirmkārt, atsevišķu plašsaziņas līdzekļu darbu.

5. Aizsardzības sistēmas optimizācija

Pašlaik aktualizējas jautājums par AM un IeM apvienošanu. Manā grāmatā "Gods kalpot Latvijai" ir izteikti argumenti par un pret (345.lpp.) https://docs.google.com/file/d/0B70PE5KmRl9CTUQ3VlVLb0lkc1k/edit .

Kad ZS kopā ar IeM vienībām organizēs cīņu ar "zaļajiem" cilvēciņiem vai realizēs valsts totālās aizsardzības politiku, tad ir būtiski nelielās valstīs šo darbu veikt vienas ministrijas ietvaros.

Būs daudz risināmo jautājumu. Jā, būs, bet laiks no runāšanas pāriet uz darbību. Par šīm lietām personīgi rakstīju jau 2008./2009. gadā. Tur ir jautājums arī par kopējo izglītības iestādes izveidi visām valsts fiziskās drošības struktūrām.

Source

Tags

Aizsardzības ministrija Kārlis Krēsliņš NATO Zemessardze
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form