1) veidot ilgtermiņā budžeta maksimālo iespējamo ieņēmuma daļu. Tas ir, veidot pareizu nodokļu politiku, samazināt ēnu ekonomiku, bezdarbu, iniciēt investīcijas utt. tas nozīmē palielināt iekšzemes kopproduktu (IKP) un galvenais budžetu vai IKP sadaļu, kas sastāda budžetu;
2) pareizi sadalīt budžetu. Pirmkārt, noteikt principus, kā sadala budžetu, kā noteiktas valsts prioritātes un kā tiek izmantoti valsts attīstības plāni: MK Rīcības plāns, Nacionālais attīstības plāns (NAP) un citi dokumenti.
Daži fakti un komentāri
Valsts parāds procentuāli no IKP:
2007. gads – 8% no IKP;
2010. gads – 45% no IKP;
2014. gads – 40% no IKP;
2015. gads - 35% no IKP.
Valsts parāds salīdzinot ar citām ES valstīm nav liels un atļautā robeža, ja nekļūdos, ir 60% no IKP. Dažās ES valstis šo robežu pārsniedz. No otras puses tas ir vairāk nekā Latvijas gada budžets.
1. Kā mainās budžeta ieņēmumi procentuāli no IKP pa gadiem
2009. gads – ~36% no IKP;
2011. gads - ~32% no IKP;
2015. gads – 28,6% no IKP;
2016. gads – 27,3% no IKP;
2017. gads – 26,3% no IKP.
Igaunijai, ja nemaldos, 2014. gadā valsts budžets sastāda 34% no IKP un ES vidēji tas ir virs 30% no IKP. Tā kā budžetu veido nodokļi, tad tā kritums procentuāli no IKP rada jautājumus:
- Vai Latvijā beidzamos gadus ir samazināti nodokļi?
- Kādus nodokļus ir plānots samazināt tuvākajos gados?
- Kādi un par cik nodokļi Igaunijā ir lielāki nekā Latvijā?
Galvenās problēmas: nespējam nodrošināt nodokļu ieņēmumus samērīgi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam. Nodokļu optimālu iekasēšanu nodrošina pamatā divas lietas – atbilstoša nodokļu politika un efektīvs Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbs.
No loģikas izriet, ka, ja nodokļi netiek iekasēti nemaz vai kopēji nodokļi atņem biznesam visu peļņu, tad tas nevar pastāvēt, un budžetā nebūs naudas. Tātad budžeta ienākumi no kopējiem nodokļiem būs līkne, kas aug, sasniedz maksimumu un tad kritās. Vajadzētu noskaidrot, vai Latvija atrodas uz līknes pirmajā zonā, kas ir augoša, vai sasniegusi maksimumu iespējamo nodokļu iekasēšanā. Tad rodas jautājums, kurā gadā, jo tagad budžets krīt procentuāli no IKP?
Vai mēs atrodamies otrajā zonā, uz krītoša līknes zara, kad, palielinot nodokļus, samazinās ienākumi valsts budžetā? Skatoties uz izdruku par algu, kas ir uz papīra Ls 220 un no tās tiek atvilkts summārais nodoklis Ls 68,60, bet uz rokas cilvēks saņem Ls 151,40, neizskatās, ka varētu vēl palielināt nodokļus, kas dotu pieaugumu budžetā, un tas nozīmē, ka esam uz krītoša līknes zara. Tad jau nav saprotams, kādēļ Finanšu ministrija (FM) neizmanto iespēju samazināt nodokļus, lai palielinātu ieņēmumus budžetā?
Budžeta un nodokļu saistība
Daudzas lietas šeit loģiski neiet kopā. Skaidrojums varētu būt, ka ir neefektīvs VID darbs un pieaug "pelēkās ekonomikas" sadaļa, kas audzē IKP, bet nedod pieaugumu budžetā un samazina budžeta sadaļu procentuāli no IKP.
Secinājums. Vismaz Finanšu vai Ekonomikas ministrijas un banku ekspertiem vajadzētu to paskaidrot Latvijas iedzīvotājiem saprotamā valodā. Kas tad atbildēs, kādēļ līdz šai dienai nekas nav vai nepietiekami ir darīts, lai ieņēmumi budžetā no IKP atbilstu ES vidējam līmenim?
Kur ņemt 2% aizsardzībai? Parasti tiek uzdots jautājums, kā veidot aizsardzības budžeta? Kam atņemt naudu? Latvijai ir divi būtiski līgumi ar ES un NATO. Pirmkārt, ES valstīm ir jāpilda Māstrihtas kritērijs, kad budžetā izdevumi var pārsniegt ieņēmumus ne vairāk par 3% no IKP. Vai visas ES valsts pilda Māstrihtas kritērijus? NĒ.
Vai Latvija to izpilda? JĀ. Plānojam pat veidot bezdeficīta budžetu.
NATO valstīm vajag iedalīt aizsardzībai 2% no IKP. Vai Latvija pilda šīs prasības? NĒ. Tagad aizsardzības jautājumi ir aktuāli un mēs būsim aizsargāti, ja Latvija sakārtos savu aizsardzības sistēmu, pildīs NATO valsts pienākumus un valsts aizsardzībai veltīs 2% no IKP.
Priekšlikums. Iedalīt 2% valsts aizsardzībai un tas nāktu no budžeta deficīta, tad veidot budžetu, sadalot budžetā esošos ienākumus. Piekrītu tam, ka vajag pildīt Māstrihtas kritērijus, tēriņiem jābūt sabalansētiem ar ienākumiem.