Foto: Privātais arhīvs
Šobrīd viens no karstākajiem tematiem transporta nozarē neapšaubāmi ir Eiropas Savienības pieņemtais lēmums no 2035. gada aizliegt tirgot jaunas iekšdedzes dzinēja automašīnas. Vieni raugās uz jaunpieņemtajiem grozījumiem kā cerības staru klimatneitralitātes virzienā, bet citi to uzskata par apdraudējumu Eiropas lielākajiem autoražotājiem. Jaunā regula ietekmēs arī Latvijas transporta nozari un infrastruktūru. Vai mēs esam gatavi Eiropas tempam?

Tirgus ir sakustējies

Kaut gan Eiropas lēmuma faktiskās izmaiņas stāsies spēkā tikai pēc nepilniem 12 gadiem, jau tagad ir novērojama būtiska elektroauto pieprasījuma pieaugums. Kamēr aizvadītajā gadā Eiropā vidēji 12 % no visām iegādātajām automašīnām bija elektroauto1, Latvijā tajā pašā laika posmā tika pārsniegta būtiskā 10 % robeža2, reģistrēto elektroauto skaitam palielinoties par 80 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šādu dinamiku noteikti ir ietekmējis arī valsts atbalsts elektroauto iegādei, kas vairumam jauno elektroauto lietotāju deva papildu stimulu izvēlēties klimatam draudzīgāku transportlīdzekli.

Ņemot vērā aizvadīto gadu augošo tendenci, var prognozēt, ka 2030. gadā elektroauto skaits pieaugs līdz aptuveni 100 000 salīdzinājumā ar šī brīža nepilnajiem četriem tūkstošiem reģistrēto elektroauto Latvijā.

Eiropas lēmums būtiski ietekmēs to autoražotāju darbību, kas nespēs laikus reaģēt uz tirgus izmaiņām. Šo ražotāju nespēja pielāgoties izmaiņām transporta nozarē, "atvērs Eiropas durvis" vairākiem Ķīnas autoražotājiem, tādējādi atņemot būtiskas tirgus daļas līdz šim pieprasītākajiem zīmoliem. Daži autoražotāji jau laikus ir sākuši domāt par turpmāko uzņēmuma darbību, kā, piemēram, Volkswagen, kas ir apsolījies no 2033. gada Eiropā tirgot tikai elektroauto modeļus3, kas pierāda, ka mainīt līdzšinējo autobūves darbību ir iespējams.

Tiem, kas šobrīd vēl ir šaubās par to, kāda dzinēja automašīnu iegādāties, jāņem vērā, ka līdz ar jauno regulu, daudz dārgāki kļūs visi maksājumi un pakalpojumi, kas nepieciešami iekšdedzes dzinēju automašīnu uzturēšanai. Attiecīgi, pat ja benzīna vai dīzeļdzinēja automašīnas būs iespējams iegādāties par salīdzinoši zemāku samaksu, šo transportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksas kļūs nesalīdzināmi augstākas.

Infrastruktūrai ir jāiet līdzi laikam

Jau šobrīd viens no elektroauto attīstības klupšanas akmeņiem Latvijas mērogā ir tieši nepiemēroti infrastruktūras risinājumi. Tas it sevišķi ir novērojams Rīgā, kur ir visvairāk reģistrēto elektroauto, jo nepietiekamais uzlādes staciju skaits, liek autovadītājiem gaidīt rindās, lai uzlādētu savu spēka ratu.

Kaut gan viena no elektroauto privilēģijām ir uzlādēt to arī savas mājas pagalmā, jāņem vērā, ka ļoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzīvokļu namos bez iespējām pieslēgties privātajam lādētājam. Tāpēc šajā virzienā ir jāskatās uz tipisko dzīvojamo bloku iekšpagalmu sakārtošanu, lai ne tikai ceļi būtu bez bedrēm un izbraucami, bet arī būtu pieejama uzlāde nakts laikā, kad biržā tipiski ir zemākās elektrības cenas. Šis būs viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai sagatavotu autovadītājiem ērtu infrastruktūru.

Robi uzlādes infrastruktūrā ietekmē arī mūsdienīgu mobilitātes risinājumu attīstību Latvijā. Jau tagad kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina elektroauto uz īstermiņa un ilgtermiņa īri, norāda, ka Rīgā nav pietiekami daudz staciju, kur ātri un ērti uzlādēt automašīnas. Uzlādes staciju trūkums būtiski ierobežo klimatam draudzīgu mobilitātes pakalpojumu attīstību un kavē arī Latvijas klimata mērķu sasniegšanu.

Arī Baltijas līmenī ar izveidoto uzlādes tīklu nepietiks nākotnes potenciālam. Jau šobrīd izteikti trūkst ātrās un ultra ātrās uzlādes stacijas pie galvenajiem ceļiem, kā arī plašākas iespējas pilsētās un to apkārtnēs, lai uzlāde pietiktu visiem. Ir nepieciešami risinājumi, kas šobrīd nav paredzēti valstu plānos. Tāpēc arī Eleport aktīvi seko līdzi transporta nozares aktualitātēm un šogad plāno uzstādīt vairāk nekā 1000 uzlādes stacijas Baltijā un Polijā.

Vērtējot Latviju iekšdedzes dzinēju aizlieguma kontekstā, ir redzams, ka transporta nozares elektrifikācija un virzība uz klimatneitralitāti pieprasa pārdomātas infrastruktūras izmaiņas, kas atbilst autovadītāju un uzņēmumu vajadzībām. Jāņem vērā, ka iespēja uzlādēt elektroauto brauciena galamērķī nozīmē to, ka uzlādes tīkls būtiski atšķirsies no degvielas uzpildes tīkla. Ir īstais laiks sākt domāt par uzlādes staciju laicīgu ierīkošanu tirdzniecības un biznesa centros, kā arī citās publiski pieejamās vietās, lai attīstītu elektroauto pieprasījumu un spēju sekot līdzi Eiropas tempam.

1 Fuel types of new cars: battery electric 12.1%, hybrid 22.6% and petrol 36.4% market share full-year 2022 https://www.acea.auto/fuel-pc/fuel-types-of-new-cars-battery-electric-12-1-hybrid-22-6-and-petrol-36-4-market-share-full-year-2022/

2 Transportlīdzekļu ikmēneša dati https://www.csdd.lv/transportlidzekli/transportlidzeklu-ikmenesa-dati

3 Volkswagen brand will only produce electric cars in Europe from 2033 https://www.reuters.com/business/autos-transportation/volkswagen-brand-will-be-electric-only-carmaker-europe-2033-brand-chief-2022-10-26/

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!