Pirmā doma bija – uzradies vēl viens citplanētietis, kurš laikam taču nezin, ka tie cilvēki, kuri Latvijā bieži vien strādā 12 – 14 stundas un kuru nav mazums, nevar atļauties darba laikā iepirkties. Nav jau visiem tik elastīgs darba grafiks kā dažam labam tautas kalpam. Tie cilvēki iepērkas tieši Zaķa kungam nepieņemamā laikā - sestdienās un svētdienās. Pērk gan apģērbu un sadzīves tehniku, gan pārtiku visai nedēļai. Tagad laikam to vairs nedrīkstēs darīt.
Zaķa kungs skaidro, ka viņš lobējot mazos veikalus, kuri tikai tad varēšot atsperties, kad lielie būšot ciet. Piedodiet, bet es nebalsoju par kreisajiem, un neesmu devis tiesības viņam noteikt, kur un kad man būs jāiet iepirkties. Turklāt – iepirkties dārgāk. Nesen biju liecinieks, kā pārdevēja mazā veikaliņā uz Avotu ielas pensionārei pateica atklāti - ja svarīgas zemākas cenas, tad ejiet uz lielveikalu. Man nav nekas pret mazajiem veikaliņiem, un ne jau tos patiesībā lobē deputāts, taču mani uztrauc, ka kāda cita problēmas tiek risinātas uz mana rēķina, radot man kā patērētājam sliktākas iespējas nekā līdz šim iegādāties pārtiku. Un ja jau Saeimā sākas runas par šādiem absurdiem gājieniem, tad atliek vien nobālēt, domājot kādas kam izdevīgas lietas ir ierakstītas citos Konkurences likuma labojumos. Protams, mazie veikaliņi vienmēr būs un pastāvēs – ja cilvēkam mājās aptrūcies piens un nekā cita nevajag, tad kāpēc gan nepiestāt pie piena veikala un neiegādāties vajadzīgo produktu. Neko daudz nevajag pirkt, bet ātri jānopērk piena paka. Taču cenas ziņā tam nebūs lielveikalu iespēju, tāpēc Zaķa vārdi par monopolistiem skan kā izsmiekls – iznāk, ka monopols jāiegrožo, lai preces paliktu dārgākas.
Stop! Cik atceros, nekāds dārdzības pieaugums gan nav solīts. Tieši pretēji, viss notiekot pircēju interesēs. Nu pieņemsim, ka lobēšanas izdarību rezultātā tiks ierobežotas dažas tirgotāju peļņas iespējas, pārdalot kādu viņu peļņas daļu par labu ražotājiem. Vai kāds tic, ka pēc tam preces paliks lētākas? Ja nu Konkurences likuma autori varētu tautai pie Bībeles apzvērēt, ka, piemēram, olas paliks lētākas, varbūt es varētu nomierināties. Laikam taču, pat Zaķa kungs nav tāds nekauņa, lai riskētu kaut ko tādu apsolīt?
Un vēl kāds satraucošs fakts. Pārtikas preču ražotāji ir paziņojuši par ievērojamu viņu produkcijas cenu kāpumu – līdz pat 50 procentiem. Saprotam jau, ka ir objektīvi apstākļi, aug gāzes, izejvielu cenas. Taču vai kāds ir kaut mēģinājis pārbaudīt, vai tieši tik liels cenu pieaugums ir bijis vajadzīgs, vai arī cenu cēlēji vienkārši izmanto vispārējo haosu, neaizmirsdami par sevi. Mums taču ir institūcijas, kam tas būtu jākontrolē, diemžēl viņu prāts strādā pavisam citā virzienā, kā man radīt šķēršļus normāli iepirkties.
Un vēl Zaķa kunga zināšanai – Polijā vismaz tas lielveikals "Tesco", kurā iebraucu atceļā no Vācijas, strādāja 24 stundas diennaktī, un tas bija krietni ērtāk nekā Vācijā, kur svētdienās pēc vecām tradīcijām veikali nestrādā. Tikai nesaprotu, kāpēc pārmērīgi cenšoties līdzināties "vecajai" Eiropai, jāpārņem arī neveiksmīgā pieredze pat tad, ja neviens to neprasa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
