Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva: Ienākumu nevienlīdzība un nabadzība Latvijā: kā palīdzēt iedzīvotājiem?
Foto: DELFI

Augsta ienākumu nevienlīdzība un liels nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits ir temats, kam tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība ne tikai uz globālās skatuves, bet arī pie mums. Un nav dūmu bez uguns. Latvijā ienākumu sadalījums ir viens no nevienlīdzīgākajiem Eiropas Savienībā (ES) – 2018. gadā turīgāko 20% ienākumi 6.8 reizes pārsniedza trūcīgāko 20% ienākumus. Tāpat arī nabadzības riskam [1] pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir viens no augstākajiem ES – aptuveni katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs iztiek ar mazāk nekā 330 eiro mēnesī [2].

Ņemot vērā ekonomiska un politiska rakstura sekas, ko rada krasas ienākumu līmeņa atšķirības un liels nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, tas var kļūt par nozīmīgu izaicinājumu tautsaimniecības turpmākai attīstībai. Tādēļ apsveicama ir pieaugošā problēmas apzināšana sabiedrībā un politikas veidotāju centieni meklēt risinājumus – atliek vien atbildēt uz jautājumu par piemērotākajiem instrumentiem. Pēdējo pāris gadu laikā izskanējuši dažādi varianti – no vispārējā pamatienākuma ieviešanas līdz "zemākām cenām" Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Tomēr gadu no gada vispopulārākie risinājumi nemainīgi ir saistīti ar darbaspēka nodokļiem un atvieglojumiem. Tādēļ šajā rakstā centīsimies atšķetināt – vai ar darbaspēka nodokļu atvieglojumu palīdzību var mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu?

Kāpēc neapliekamais minimums un atvieglojumi nav labākais risinājums?

Ik gadu izskan aicinājumi palielināt neapliekamo minimumu jeb daļu no ienākumiem, par kuriem nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Turklāt maksimālais neapliekamā minimuma apmērs tiek palielināts jau ceturto gadu pēc kārtas un 2020. gadā sasniegs 300 eiro mēnesī. Tāpat 2020. gada budžeta ietvaros tiks palielināts arī atvieglojumu apmērs par apgādībā esošu personu (no 230 uz 250 eiro).

Neapliekamā minimuma palielināšana lielai daļai iedzīvotāju neapšaubāmi samazina nodokļu slogu un tādējādi arī ceļ to pēcnodokļu ienākumus. Tomēr, ja mērķis ir ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšana, tas ne vienmēr ir efektīvākais risinājums. Par to liecina arī mūsu aplēses, izmantojot CGE-EUROMOD [3] modeli – tālāka neapliekamā minimuma celšana (piemēram, līdz minimālās algas apmēram) ienākumu nevienlīdzību ietekmēs tikai nedaudz, turklāt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars pat pieaugs (1. tabula, 1. scenārijs) [4]. Neskatoties uz vājiem rezultātiem nevienlīdzības un nabadzības mazināšanā, budžetā radītais caurums ir vērā ņemams – aptuveni 16 miljoni eiro (-68 miljonu eiro tiešā ietekme, ko augstākas ekonomiskās izaugsmes dēļ daļēji kompensē citu nodokļu ieņēmumi 52 miljonu eiro apmērā). Tādējādi secināms, ka neapliekamā minimuma celšana ir dārga un ne tuvu nesniedz vēlamo rezultātu. Kāpēc tā?


  1. tabula. Augstāka neapliekamā minimuma ietekme uz ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā (CGE-EUROMOD simulāciju rezultāti)

Avots: Latvijas Bankas aprēķini

Piezīmes: *2020. gada vērtības aprēķinātas, izmantojot CGE-EUROMOD modeli. Tiešā ietekme uz budžetu atspoguļo IIN ieņēmumus, kas netiek gūti augstāka neapliekamā minimuma dēļ. Netiešā ietekme atspoguļo citu nodokļu ieņēmumu pieaugumu, kas rastos, pieaugot iedzīvotāju pēcnodokļu ieņēmumiem.

Atbilde uz šo jautājumu kļūst skaidrāka, raugoties uz Latvijas iedzīvotāju ienākumu sadalījuma struktūru (1. attēls). Starp 20% trūcīgāko iedzīvotāju tikai 13% ir nodarbinātie, un lielākā daļa ir vai nu pensionāri vai bez darba esošie. Tādējādi pārliecinoši lielākajai daļai iedzīvotāju ar zemākajiem ienākumiem (87%) no neapliekamā minimuma celšanas būs "ne silts, ne auksts".

1. attēls. Iedzīvotāju sadalījums ienākumu grupās, % no visiem iedzīvotājiem

Avots: Mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptaujas 2. vilnis

Turklāt diez vai arī tiem nodarbinātajiem, kas ir trūcīgāko 20% vidū, būs būtisks ieguvums no augstāka neapliekamā minimuma. Zemu algu saņēmēji jau pašreiz IIN nemaksā nemaz vai to maksā ļoti mazā apmērā (2. attēls).

2. attēls. Mēneša vidējo darba ienākumu pirms nodokļu nomaksas struktūra 2019. gadā

Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini

Proti, neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošām personām jau pašreiz ir pietiekami augsti, lai personas ar salīdzinoši zemu algu IIN nemaksātu nemaz. Piemēram, nodarbinātajiem ar vienu apgādībā esošu personu IIN nav jāmaksā, kamēr to ienākumi būs zem 495 eiro mēnesī. Ja apgādībā ir divas personas – 680 eiro mēnesī [5]. Līdz ar to augstāks neapliekamais minimums vai lielāki atvieglojumi par apgādībā esošu personu šiem nodarbinātajiem nepalielinās rīcībā esošos ienākumus. Lūk, šis ir iemesls, kāpēc atvieglojumi un arī citi risinājumi, kas tiešā veidā saistīti ar IIN (piemēram, zemākas likmes), nespēs samazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu.

Kāpēc atvieglojumu aizstāšana ar apgādnieka pabalstu varētu būt labāks risinājums?

Zemu ienākumu saņēmēji nodokļu atvieglojumus nespēj izmantot pilnā apmērā, un to var ilustrēt ar samērā ekstrēmu piemēru. Vientuļai divu bērnu mātei ar mēnešalgu 500 eiro 2020. gadā ik mēnesi būs pieejami atvieglojumi 800 eiro apmērā – 300 eiro neapliekamais minimums un 250 eiro par katru apgādībā esošo personu. Tā kā kopējais atvieglojumu apmērs pārsniedz algu, tie netiks izmantoti pilnībā. Šādā situācijā piemērā minētā persona atvieglojumus pilnā apjomā var izmantot tikai tad, ja mēneša ienākumi ir uz pusi lielāki. Līdz šai summai, lai gan atvieglojumu apmērs ir pietiekams, lai nebūtu jāmaksā IIN, daļa no tiem "aiziet zudībā" (3. attēls).

3. attēls. Neizmantotais atvieglojumu apmērs % no mēneša darba ienākumiem pirms nodokļu nomaksas (2020. gadā)

Avots: Latvijas Bankas aprēķini

Līdz ar to tālāka atvieglojumu celšana zemāko algu saņēmējiem nespēs palīdzēt. Alternatīva, lai nerastos šāda situācija, būtu pārvērst nodokļu atvieglojumus apgādnieka pabalstā. Piemēram, par katru apgādībā esošu personu nodarbinātais saņemtu nevis 250 eiro nodokļu atvieglojumu, bet 50 eiro (250*20%) pabalstu. Personām, kuru ienākumi ir pietiekami augsti, lai nodokļu atvieglojumus izmantotu pilnā apmērā, situācija nemainītos – 250 eiro nodokļu atvieglojums ir tas pats, kas pabalsts 50 eiro apmērā. Savukārt tiem, kam ienākumi nav pietiekami augsti, lai nodokļu atvieglojumus pašlaik izmantotu pilnā apmērā, situācija būtiski uzlabotos. Piemērā minētajai divu bērnu mātei maciņa saturs palielinātos par aptuveni 16% jeb 70 eiro mēnesī (4. attēls).

4. attēls. Pārmaiņas algā pēc nodokļu nomaksas, ja atvieglojumu par apgādībā esošām personām (250 eiro) aizstāj ar apgādnieka pabalstu 50 eiro apmērā

Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini

Viena no šāda risinājuma priekšrocībām ir tā, ka ieguvēji ir tikai tie, kam atbalsts ir patiešām nepieciešams – zemāko ienākumu saņēmēji. Tikmēr vidēju un augstu ienākumu saņēmējiem rīcībā esošais ienākums ne pieaug, ne arī samazinās. Turklāt šāds pabalsts, pretēji vairumam citu pabalstu, nesamazinātu iedzīvotāju vēlmi būt nodarbinātiem.

Risinājuma pievilcību apstiprina arī CGE-EUROMOD simulāciju rezultāti (2. tabula, 2. scenārijs). Šādas likumdošanas izmaiņas ne tikai padarītu ienākumu sadalījumu vienlīdzīgāku, bet arī būtiski samazinātu nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju un jo īpaši bērnu īpatsvaru. Galu galā liela daļa no apgādībā esošajām personām ir bērni. Turklāt vērts piebilst, ka šādas pārmaiņas kopumā prasītu pat nedaudz mazāk līdzekļu nekā neapliekamā minimuma palielināšana. Tādējādi šie rezultāti liecina, ka ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšanai pastāv efektīvāki risinājumi par neapliekamo minimumu.


  1. tabula. Apgādnieka pabalsta ietekme uz ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā (CGE-EUROMOD simulāciju rezultāti)

Avots: Latvijas Bankas aprēķini

Piezīmes: *2020. gada vērtības aprēķinātas, izmantojot CGE-EUROMOD modeli. Tiešā ietekme uz budžetu atspoguļo pabalstu izmaksas, kas rastos, ieviešot apgādnieku pabalstu. Netiešā ietekme atspoguļo citu nodokļu ieņēmumu pieaugumu, kas rastos, pieaugot iedzīvotāju pēcnodokļu ieņēmumiem.

Secinājumi sekojoši – apgādnieka pabalsts ne tikai lielākā mērā samazina ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru, bet arī budžetam izmaksā nedaudz mazāk.

Kāpēc arī neapliekamo minimumu pensijām varētu aizstāt ar pabalstu/piemaksu?

Šie secinājumi liek uzdot jautājumus par vēl viena atvieglojuma efektivitāti – pensijām piemērojamo neapliekamo minimumu, kas 2020. gadā būs 300 eiro apmērā. Ņemot vērā, ka katrs ceturtais pensionārs saņem pensiju, kas ir zemāka par 300 eiro, trūcīgākos pensionārus tālāka neapliekamā minimuma celšana neskars nemaz.

Līdz ar to nākotnē, meklējot risinājumus, kā uzlabot trūcīgāko pensionāru rocību, alternatīvi risinājumi varētu būt efektīvāki. Piemēram, aizstājot neapliekamo minimumu pensijām (300 eiro) ar piemaksu pensijai 60 eiro apmērā (300*20%), ievērojami samazinātos gan ienākumu nevienlīdzību, gan arī nabadzības risku raksturojošie rādītāji (3. tabula, 3. scenārijs). Turklāt daudz lielākā mērā nekā tad, ja tiktu īstenota tālāka neapliekamā minimuma celšana (4. scenārijs).


  1. tabula. Augstāka neapliekamā minimuma pensijām un pensiju piemaksas ietekme uz ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā (CGE-EUROMOD simulāciju rezultāti)

Avots: Latvijas Bankas aprēķini

Piezīmes: *2020. gada vērtības aprēķinātas, izmantojot CGE-EUROMOD modeli. Tiešā ietekme uz budžetu atspoguļo izmaksas, kas rastos, ieviešot pensiju piemaksu (vai palielinot neapliekamo minimumu). Netiešā ietekme atspoguļo citu nodokļu ieņēmumu pieaugumu, kas rastos, pieaugot iedzīvotāju pēcnodokļu ieņēmumiem.

Vērts piebilst, ka, neskatoties uz labākiem rezultātiem nevienlīdzības un nabadzības mazināšanā, pensiju piemaksas ieviešana valsts budžetam prasītu nedaudz lielāku summu kā augstāka neapliekamā minimuma ieviešana. Tomēr, ņemot vērā, ka cilvēki ar zemākajiem ienākumiem mēdz patērēt lielāku daļu no saviem ienākumiem, šāda risinājuma ieviešana veicinātu arī ekonomiskās aktivitātes pieaugumu.

Secinājumi

Meklējot atbildi uz raksta sākumā izvirzīto jautājumu, jāatzīst, ka lielai sabiedrības daļai ar darbaspēka nodokļu pārmaiņām palīdzēt ir gandrīz neiespējami – tikai neliela daļa no trūcīgākajiem iedzīvotājiem ir nodarbinātie. Turklāt lauvas tiesa no tiem nodarbinātajiem, kas ir trūcīgāko vidū, jau pašreiz IIN nemaksā nemaz, jo pieejamais atvieglojumu apmērs pārsniedz to ienākumus. Tādējādi, turpinot palielināt neapliekamo minimumu vai citus IIN atvieglojumus, netiks palīdzēts tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs.

Tomēr ar darbaspēka nodokļu palīdzību var mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu. Turklāt risinājums ir salīdzinoši vienkāršs un neprasa nodokļu sistēmas kapitālo remontu. Proti, aizstājot atvieglojumus par apgādībā esošu personu ar apgādnieka pabalstu, maciņa saturs papildinās tiem, kuru ienākumi bijuši par mazu, lai atvieglojumus līdz šim izmantotu pilnā apmērā. Tikmēr pārējiem rīcībā esošais ienākums ne pieaug, ne arī samazinās. Ar līdzīgu risinājumu, proti, aizstājot pensijām piemērojamo neapliekamo minimumu ar piemaksu, var uzlabot arī zemo pensiju saņēmēju rocību, vienlaikus to nepasliktinot augstāku pensiju saņēmējiem. Turklāt šādi soļi ir draudzīgi valsts ekonomikai un budžetam.

Pētījumā izmantots CGE-EUROMOD modelis, kas ir īpaši piemērots nodokļu un pabalstu politikas pārmaiņu analīzei, jo ļauj izpētīt ne tikai pārmaiņu tiešo ietekmi (un sadalījuma efektus), bet arī netiešo ietekmi, ņemot vērā pārmaiņas patēriņā, nodarbinātībā, cenās un eksportā. Tādējādi CGE-EUROMOD modeļa mikrosimulācijas ļauj izanalizēt gan tiešo, gan netiešo ietekmi uz ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā.

Pateicamies Konstantīnam Beņkovskim (Latvijas Banka), Annai Zasovai (BICEPS) un Annai Pļutai (BICEPS) par palīdzību rakstā pieminēto scenāriju iestrādē CGE-EUROMOD modelī.

* Pirmdien, 9. decembrī, plkst. 14.00-16.00 Latvijas Bankā notiks ekspertu saruna "Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību". Ekspertu sarunas tiešraide – vietnē makroekonomika.lv. Ekspertu sarunā ar nozares speciālistiem, Eiropas un Latvijas līmeņa politikas lēmējiem tiks meklēti efektīvākie politikas instrumenti, kā risināt Latvijā aktuālu problēmu – augsto nabadzības līmeni un būtisko nevienlīdzību sabiedrībā.

[1] Nabadzības riska indekss – iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru rīcībā esošie ienākumi ir zem nabadzība riska sliekšņa, kas ir 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas.

[2] 2018. gadā nabadzības riska slieksnis bija 367 eiro viena cilvēka mājsaimniecībām un 770 eiro ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem.

[3] CGE-EUROMOD ir Latvijas Bankas un BICEPS izveidots modelis, kas apvieno vispārēja līdzsvara makro modeli (CGE), kam pamatā ir Latvijas izmaksu un izlaides datubāze, ar nodokļu-pabalstu mikrosimulācijas modeli (EUROMOD), kas ir balstīts uz EU-SILC aptaujas mikrodatiem.

Beņkovskis, K., Goluzins, E., Tkačevs, O. (2016) Vispārējā līdzsvara aprēķina modelis ar fiskālā sektora datiem: Latvijas tautsaimniecības novērtējums, Latvijas Bankas pētījumu sērija 1/2016, Latvijas Banka https://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/publikacijas/petijumi/p_1_2016.pdf

EUROMOD ir Eiropas nodokļu-pabalstu mikrosimulācijas modelis, kas veidots un tiek uzturēts Sociālo un ekonomikas pētījumu institūtā (Institute for Social & Economic Research (ISER, University of Essex)) sadarbībā ar nacionālām ekspertu grupām. Latvijas nacionālā ekspertu grupa ir BICEPS. https://www.euromod.ac.uk/about/country-by-country/latvia

Tabulās atspoguļoto mainīgo skaidrojums:

Džini indekss - raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 1. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t. i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 1, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

Ienākumu attiecību indekss (S80/S20) – attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem.

[4] To nosaka mediānas ienākumu pieaugums (pret ko izteikts nabadzības riska slieksnis).

[5] Ņemot vērā, ka 2020. gadā neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs tiks palielināts, pieaugs arī algu intervāls, pie kuras atvieglojumus nevar izmantot pilnā apmērā.

Comment Form