Kas notiek Latvijā: 'Parex' un 'Citadeles' pārdošana – vai nebūs 'kuģniecība Nr.2'?
Foto: LETA

Valdība šonedēļ atbalstīja "Citadele bankas" un "Parex bankas" pārdošanas stratēģijas – paredzot, ka attiecībā uz pirmo tiks rīkota izsole, iepriekš organizējot pretendentu atlasi divos posmos, bet attiecībā uz otro tiks piemērota kombinēta pārdošanas stratēģija, banku kopumā pašlaik nepārdodot. Tomēr publiskas informācijas par plāniem ir maz, tāpēc "Kas notiek Latvijā?" 18.maijā centās iet soli tālāk, skaidrojot, vai ir noteikta minimālā "Citadele bankas" pārdošanas cena, vai "Parex bankas" aktīvus labāk iztirgot strauji vai ilgākā termiņā un vai šai procesā ir novērsta korupcija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce skaidroja, ka "Citadele bankas" izsoles rezultātus apstiprinās valdība un tas būs valdības lēmums, vai piekrist par konkrētu cenu banku pārdot. Viņš pieļāva, ka "zināmā mirklī valdība var izlemt pārdot arī par nominālvērtību", ko viņš personīgi nerekomendētu. Finanšu ministrs Andris Vilks pauda viedokli, ka valstij ir jāmēģina ne pārāk ilgu laiku "ņemties" ar bankām un meklēt risinājumus, taču attiecībā uz "Citadele bankas" aptuvenu cenu nekādu skaitli nepateica, bet atsaucās uz konsultantu. Ieguldījumu brokeru sabiedrības "SEB Enskilda" direktors Mārtiņš Krūtainis lēmumus par banku tūlītēju vai vēlāku pārdošanu saistīja gan ar ticību spējai realizēt biznesa plānu, gan investoru piedāvāto summu.

Attiecībā uz "Parex bankas" aktīvu pārdošanas tempu investīciju baņķieru sabiedrības "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš norādīja, ka Latvijas valstij "nav pārāk pozitīva pieredze", kā akcionāram pārvaldot bankas, tomēr viņš iezīmēja izšķiršanos – ja pārdošanu veic ilgākā laikā, tad kopā ar ekonomikas augšupeju var samazināt zaudējumus, bet vienlaikus ilgāk iesaldēta ir nauda. Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte savukārt sacīja, ka parādiem laiks mazina to vērtību. A.Vilks pārdošanas tempu saistīja ar to, vai šogad un nākamgad būs redzamas indikācijas, ka banku turēt mums visiem iznāk pārāk dārgi.

Tiesa gan, neatkarīgi no aktīvu pārdošanas tempa ļoti būtisks ir jautājums par šī procesa kvalitāti – kā nodrošināt, lai aktīvus atkal nepārdotu par neadekvāti zemu cenu un koruptīva veidā. J.Pūce raidījumā uzskaitīja, ko paredz procedūra, kādā notiek aktīvu pārdošana "Parex bankā", taču iespējas par vārdiem pārliecināties sabiedrībai šobrīd nav.

Citus būtiskākos un spilgtākos debašu fragmentus par to, vai pie zaudējumiem vainīga krīze vai jāsoda atbildīgie cilvēki, un par to, ko mums maksās "politisko draugu" kredīti Hipotēku bankā, varat noskatīties www.knl.lv.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form