Foto: Privātais arhīvs
1878. gadā Parīzē notika kārtējā starptautiskā izstāde, kuru mūsdienās pazīstam ar nosaukumu "Expo", un tajā daudzu jo daudzu apmeklētāju uzmanību piesaistīja neparasts objekts – ASV Brīvības statujas galva, kas šajā izstādē pirmo reizi tika demonstrēta plašākai publikai. Šis eksponāts mazliet aizēnoja kādu jaunu parādību, kas arī tika demonstrēta publikai, – un tā bija elektriskā gaisma.

Par to, ka elektrība tolaik nebūt netika pienācīgi novērtēta, liecina kāda slavena un cienījama britu ārsta, profesora Džeimsa Erasmusa Vilsona, nevērīgi izmestā frāze, kas jau iegājusi vēsturē: "Kad Parīzes izstāde beigsies, elektriskā gaisma pazudīs kopā ar to un neviens par tādu vairs nekad nedzirdēs." Un kā gan citādi, jo ir taču sveces!

Pasaules vēsturē netrūkst piemēru, tai skaitā anekdotisku, tam, ka sākotnēji pienācīgi netiek novērtētas jaunās tehnoloģijas, un dažubrīd lieliem uzņēmumiem tas ir dārgi maksājis, taču Rīga aizvien bijusi starp pašām progresīvākajām pilsētām Eiropā. Starp citu, vien pāris gadu pēc minētās Parīzes izstādes tajā pašā ielā, kur šodien atrodas "Latvenergo" biroja ēka, kādā mašīnbūves rūpnīcā jau sāka izmantot elektrisko gaismu. No šodienas viedokļa raugoties, tā bija neaptverama uzņēmēja tālredzība. Pagāja vien daži gadi, un neviens vairs nešaubījās par to, cik ērti un efektīvi var izmantot elektrisko gaismu. Taču bija jāpaiet kādam laikam.

Savā ziņā līdzīgā situācijā esam šodien – lai arī šobrīd patiešām strauji attīstās autoražotāju piedāvājumi elektromobilitātes jomā un, samazinoties elektrisko automašīnu cenām, vienlaikus aizvien palielinās elektrotransporta autonomija, strauji tiek attīstīts arī uzlādes tīkls, joprojām daļā sabiedrības tieši tāpat valda mīti un aizspriedumi par to, ka "ir taču sveces" – šoreiz domātas tās, kas iekšdedzes dzinējos.

Lai par dažādajiem aizspriedumiem pārliecinātos uz savas ādas, mani kolēģi, "Elektrum" energoefektivitātes centra inženieri, ir veikuši dažādus eksperimentus, lai noskaidrotu, cik ērti Latvijā ekspluatēt elektrisko transportu, – vai tam pietiek jaudas, cik lielu attālumu iespējams nobraukt, kas ar akumulatoru notiek ziemā un, galu galā, vai uzlādes stacijas ir tādā daudzumā, lai, braucot no Liepājas uz Daugavpili, nebūtu jābaidās par palikšanu uz ceļa. Mūsu inženieri par savu pieredzi jau daudzkārt rakstījuši gan sociālajos tīklos, gan "Elektrum" mājaslapā, tādēļ šobrīd pieminēšu tikai būtiskākos aspektus.

Vispirms par autonomiju jeb attālumu, ko iespējams nobraukt. "Latvenergo" pirms daudziem gadiem iegādājās divus elektroauto, "Fiat Fiorino Elettrico", un šie bija pirmie ātrgaitas elektromobiļi, kas Latvijā reģistrēti ceļu satiksmei. Šāda automašīna ar vienu uzlādi, kas ilga 8 h, tolaik varēja nobraukt līdz 100 km. Mūsdienās vidējas klases elektroauto ar pilnu uzlādi var veikt ap 250 km, bet augstākas klases elektroauto – 500 un vēl vairāk kilometru. Turklāt mūsdienās elektriskās automašīnas ir jau daudz lētākas.

Protams, ir taisnība, ka šodien jauni elektroauto pērkot ir dārgāki par iekšdedzes dzinēja auto. Taču aina ir cita, ja mēs vērtējam pilnu automašīnas dzīves ciklu – degvielas izmaksas salīdzinājumā ar elektrības izmaksām, elektromotora augstāku efektivitāti, remontu un rezerves daļu izmaksas automašīnas ekspluatācijas gaitā, dažādus atvieglojumus, tādēļ aprēķini rāda, ka aktīvi lietotiem auto kopējās izmaksas jau tagad nosliecas par labu elektroauto. Turklāt elektroauto baterijas joprojām ar katru gadu kļūst lētākas, tādēļ daudzi analītiķi drosmīgi apgalvo, ka jau tuvākajos gados, pērkot jaunu automašīnu, to iegādes cena būs zemāka par iekšdedzes auto. Arī mūsu dzīves pieredze rāda, ka jaunās tehnoloģijas sākumā patiesi izmaksā dārgāk, taču ar laiku tās kļūst sasniedzamas ikvienam, un viss liecina, ka elektriskajām automašīnām šis laiks ir pienācis – par to liecina arī elektromobiļu skaits, kas acīmredzami palielinās Rīgas (un ne tikai) ielās. Tikai pagājušajā gadā elektroauto skaits Latvijā ir gandrīz dubultojies no 672 uz 1240 (CSDD statistikas dati, skaitot pilnībā elektriskus vieglos auto un komerctransportu līdz 3,5 tonnām).

Pašus pirmos elektroauto bija nepieciešams uzlādēt visai ilgu laiku – jau pieminētais "Fiat Fiorino Elettrico" ik nakti "Latvenergo" biroja ēkas pagalmā tika uzlādēts astoņas stundas. Taču pa šo laiku tehnoloģijas ir attīstījušās, un pašlaik ar ātro 50 kW uzlādi, kas ikvienam "Elektrum" un CSDD klientam pieejama daudzās vietās Latvijā, uzlādē 270 km braucienam vienas stundas laikā (jeb 90 km 20 minūtēs), un šobrīd mēs aktīvi strādājam, lai Latvijā būtu arī daudzkārt ātrākas uzlādes stacijas. Savukārt elektrouzlādē pavadītās minūtes varam izmantot lietderīgi, pārskatot tālrunī e-pastu vai kaut kur tuvumā iegādājoties tasi kafijas – laiks paies nemanot. Ja lietotājs apvieno auto uzlādi ar veikala, sporta laukuma vai lietišķas tikšanās apmeklējumu, tad lieliski atbilstoša ir lētāka vidēja ātruma uzlāde (līdz 22 kW maiņstrāvas), kura ļauj uzlādēt auto brīžos, kad auto novietots stāvēšanai. Lai padarītu ērtāku un ātrāku elektroauto uzlādi privātmāju lietotājiem, ir vērts uzstādīt "Elektrum" internetveikalā piedāvāto "Wallbox" ierīci, kas ļaus efektīvāk izmantot mājas pieslēguma pieejamo jaudu.

Vairāki komersanti šobrīd aktīvi strādā, lai esošajiem un nākamajiem elektrotransporta lietotājiem būtu pieejams plašs un ērts elektrouzlādes tīkls. AS "Latvenergo", VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un koplietošanas pakalpojumu uzņēmumi "Fiqsy", "Carguru", "CityBee" aizvadītajā gadā kopīgā memorandā vienojās par elektromobilitātes veicināšanu Latvijā, lai veiksmīgāk attīstītu datos balstītu infrastruktūru.

Šobrīd valstī ir plašas elektroauto uzlādes iespējas un ar elektroauto var droši pārvietoties pa visu Latviju. Lai pierādītu dažādu mītu un aizspriedumu aplamību, aizvadītajā gadā entuziasti devās 1000 km izaicinājumos, braucot ar dažādiem Latvijā nopērkamiem elektromobiļiem. Tādēļ ir jāsper nākamais solis, uzlādes tīklam augot viedi un atbilstoši lietotāju interesēm. Pašlaik mūsu valstī pieejamas aptuveni 150 publiskās elektroauto uzlādes pieslēgvietas, savukārt jau šogad to skaits pārsniegs 250. Rūpējoties par "zaļi" domājošiem klientiem, aizvadīto gadu "Latvenergo" noslēdza ar izbūvētām 36 publiskās uzlādes pieslēgvietām.

Starp jaunākajām, kas atklātas klientiem, jāmin uzlādes vietas Duntes ielā 191 "Sky&More" lielveikala stāvvietā, pie DUS "Kool" Jūrmalas šosejā, kā arī Vesetas ielā 27 Rīgā un Liepājā – Rīgas ielā 56 un Peldu ielā 5. Liepājas Peldu ielas 5 uzlādes stacija ir atklāta, sadarbojoties ar Liepājas domi un SIA "Liepājas autostāvvietas", tādējādi Liepājā tagad ir vairāk publisko uzlādes pieslēgumvietu un ātro uzlādes staciju, nekā bija Rīgā tikai pirms gada. "Elektrum" elektromobiļu uzlādes vietas visērtāk atrast, reģistrējoties "Elektrum" mobilajā lietotnē. Tāpat savu uzlādes tīklu aizvadītajā gadā būtiski paplašinājusi arī Ceļu satiksmes drošības direkcija, nodrošinot pārvietošanās iespējas ar elektromobili visā Latvijā.

Līdz 2021. gada beigām "Elektrum" saviem klientiem piedāvās jau vairāk nekā 80 uzlādes pieslēgumvietas visā Latvijā, daļu no šiem projektiem mēs veidojam kopā ar sadarbības partneriem, piemēram, sadarbojoties, lai nodrošinātu uzlādes iespējas stāvlaukumos pie lielveikaliem un biroju ēkām, citu īpašnieku izbūvētām uzlādes stacijām nodrošinām to vadību un ērtas norēķinu iespējas, lai tā padarītu tās pieejamas ikvienam klientam. Visas "Elektrum" lietotnē pieejamās stacijas var izmantot arī daudzi ārzemju lietotāji, izmantojot savas elektroauto uzlādes lietotnes.

Kā ikvienā nozarē, arī elektrouzlādē aizvadītajā gadā Covid-19 ieviesa savas korekcijas, un tomēr mūsu apkopotie dati rāda, ka pat šādos apstākļos aizvadītā gada otrajā pusē bija vērojama aktīvāka elektrisko automašīnu uzlāde, un tas liecina par to, ka elektriskās automašīnas mūsu dzīvē ieradušās uz palikšanu. Ar pilnīgu pārliecību var apgalvot, ka jau ļoti tuvā nākotnē elektromobilitāte mūsu dzīves un pārvietošanās paradumus mainīs visai radikāli, un šis process jau ir sācies. Teju visi automašīnu ražotāji ir paziņojuši, ka izlaisto modeļu gamma būs pieejama elektriska, un arī "Latvenergo" vērojumi ļauj prognozēt, ka pēc trim četriem gadiem elektromobiļa iegādes vērtība būs līdzīga iekšdedzes dzinēja auto cenai, protams, tas atkarīgs no izvēlētā auto modeļa un segmenta, un tad faktiski izvēles argumenti loģiski noslieksies par labu elektroauto iegādei.

Turklāt elektromobilitātei ir vesela virkne ārkārtīgi pievilcīgu aspektu – pirmkārt, tas atrisina problēmu ar augstajām emisijām Latvijas transportā, un tas nozīmē, ka ikvienas ģimenes pārsēšanās uz elektrotransportu padara mūsu pilsētu gaisu tīrāku jau tagad. Turklāt ikviens, kas braucis ar elektrisko automašīnu, piekritīs, ka šāda pārvietošanās ir klusa, dinamiska un galu galā arī stilīga. Bet "Elektrum", attīstot elektrouzlādes tīkla infrastruktūru, parūpēsies, lai jūsu auto aizvien būtu iespējams uzlādēt ērti, ātri, moderni un ar "zaļu", videi draudzīgu enerģiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!