Meklējot jaunus ceļus, kā uzrunāt potenciālos darbiniekus, svarīgi ir būt godīgiem pašiem pret sevi, identificēt reizēm arī pašiem ne pārāk patīkamus priekšstatus un tos salauzt, nosaucot īstajos vārdos. Veidojot rekrutēšanas kampaņas dažādu nozaru līderiem, esam pārliecinājušies – drosme un godīgums atmaksājas.
Veidot iekļaujošu vidi
Darbinieku piesaiste jau vairākus gadus ir izaicinājums ikvienam darba devējam visā Baltijā. Neskatoties uz darba roku trūkumu, vērojama negatīva iezīme darba tirgū – eidžisms (ageism). Tās pamatā ir aizspriedumi par cilvēka spējām, kas balstīti vecumā. Ar eidžismu saskaras gan jaunieši, gan seniori – pirmajiem tiek pārmests pieredzes trūkums, otro gadījumā netiek novērtēta viņu pieredze, tā vietā fokusējoties uz iespējamību, ka gadu skaita dēļ viņi nebūs spējīgi veikt kādus pienākumus. Darba tirgū grūti iekļauties arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai iebraucējiem no citām valstīm. Tomēr darbaspēka problemātikai ir arī vismaz viena pozitīva blakne – arī aizspriedumainiem darba devējiem nāksies atteikties no saviem stereotipiem un padarīt darbavietas atvērtas visiem.
"McDonald's Latvia" spēra drosmīgu soli, rekrutēšanas kampaņā "Mēs pieņemam ikvienu cilvēku" identificējot ar nozari saistītos stereotipus un nododot skaidru ziņojumu – darbs "McDonald's" ir atvērts visiem. Kampaņa, kas norisinājās visās trīs Baltijas valstīs, atzinīgi novērtēta arī globāli, tai veltīts materiāls prestižajā nozares medijā "Adweek". Ar konkrēto kampaņu aģentūrai "TBWA\Latvia" bija jāspēj uzrunāt gan jauniešus, gan seniorus, tiesa, vairāk fokusējoties uz pirmajiem un ņemot vērā visas mūsdienu jaunā darba ņēmēja vajadzības – elastību, personīgo brīvību, iekļaujošu darba vidi u. tml. Taču galvenais izaicinājums – kā aizvien saglabāt pievilcīgas un "man paredzētas" darbavietas tēlu, kas spēj konkurēt ne tikai ar līdzīga profila iestādēm, bet arī ar vēlmi veidot, piemēram, savu "Etsy" rotu interneta veikalu.
Kampaņas "Mēs pieņemam ikvienu cilvēku" galvenais vadmotīvs ir stāsts par iekļaujošu darba vidi. Šī arī reizē ir vērtība, kura ir sevišķi svarīga jaunākai auditorijai, – mēs skaļi pasakām to, ka mūsu kritērijs ir algot cilvēkus neatkarīgi no to uzskatiem, dzimuma, vecuma, ādas krāsas u. c. parametriem. Neskatoties uz to, ka ir 21. gadsimts, darba tirgū aizvien ik pa brīdim dzirdam par konkrētu sociālo grupu diskrimināciju. Tieši tāpēc ir svarīgi runāt par pretējo un, protams, pēc tam to pierādīt ar darbiem iekšējā kultūrā.
Darba devēju atbildība
Tieši darba devēju rokās ir dažādu sabiedrības grupu nodarbinātības veicināšana, veidojot iekļaujošu darba vidi – un tā pašiem atrisinot darbaspēka trūkumu. Transporta nozarē labs piemērs ir Nīderlandes aviokompānija "KLM Royal Dutch Airlines" – vai esat ievērojuši, ka viņi lieliski savā starpā miksē gados jaunas stjuartes ar senioriem? Un tieši senioru vecuma stjuartēm ir piešķirta atbildīgākā loma gaisa kuģī. Tā ir uzskatāma dažādība un cieņpilna attieksme pret gadu desmitos mērāmu pieredzi ne tikai profesionāli, bet sabiedrībā kopumā. Otrs aspekts noteikti ir fiziski un emocionāli pieejama vide – vai darbinieki un klienti var piekļūt ar ratiņkrēslu, vai darba vide ir tāda, kurā es varēšu iekļauties pat tad, ja būšu atšķirīgs. Trešais – savu darbinieku izglītošana un vērtību iedibināšana. Te liela nozīme ir tieši uzņēmuma vadības atvērtībai – par kādām vērtībām tā iestājas un vai ir gatava mainīties līdzi laikam un tendencēm pat tad, ja personīgā līmenī kāds jautājums varētu šķist neērtāks.
Visa IT nozare pēdējo gadu laikā būtisku akcentu ir likusi uz dzimumu vienlīdzību, uzsverot, ka tradicionāli par vīrišķīgām uzskatītās profesijās tiek gaidītas arī sievietes. Šāda stereotipu laušana notiek visos līmeņos – ar valsts atbalstu tiek veicināta sieviešu izglītošana datorzinībās, lielie uzņēmumi, piemēram, "Accenture", organizē paši savus izglītības seminārus jeb tā sauktos "bootcamp" visiem interesentiem, ar industrijas lielāko uzņēmumu atbalstu sekmīgi startējušas tādas iniciatīvas kā "Riga TechGirls".
No šādas uzņēmēju attieksmes ieguvēja ir visa sabiedrība, jo tiek būvēta vide, kas ir pieņemoša visiem, tādējādi veicinot valsts kopējo attīstību. No praktiskā aspekta raugoties – katrs cilvēks vai cilvēku grupa var pievienot kādu īpašu prasmju kopumu, kas rada reālu biznesa vērtību. Tas atkarīgs no industrijas un darba specifikas, bet, piemēram, jaunieši spēj iedot svaigu nākotnes redzējumu, senioriem ir prasmes, kas, iespējams, nav citām paaudzēm. Turklāt uzņēmumu klienti kļūst aizvien prasīgāki attiecībā uz uzņēmumu sociālo nostāju un reāliem darbiem. Vairs nav būtiskas tikai produkta vai servisa kvalitātes – tikpat svarīgi vai pat svarīgāk ir tas, kas to ražo un kāpēc. Ieguvēji ir tie uzņēmumi, kas spēj piedalīties sabiedrības procesu uzlabošanā, sniedzot vienlīdzīgas iespējas ikvienam. Ir vērts mācīties no pasaules pieredzes, kur vadošie uzņēmumi jau labu laiku runā par iekļautību, investīcijām darba vidē, darbinieku mentālo un fizisko labklājību. Mēs nevaram izlikties, ka tas ir kaut kas tālu esošs un mūs neskars. Tas ir tikai laika jautājums.
Ir jāņem arī vērā, ka nākotnes darbaspēks aug ar citu informācijas pieejamību, nekā, piemēram, bija pirms 20 vai 30 gadiem. Mēs nerunājam tikai par tiem kultūrlielumiem, kas ir mūsu pašu telpā. Atsevišķa pasaule ir mobilais telefons, sociālie tīkli, pavisam drīz "Metaverss", kurā ir pasaules elpa ar tur esošajiem iekļautības un ilgtspējas noteikumiem. Un, ja jaunietis to redz digitāli, bet fiziski nepiedzīvo savā potenciālajā darbavietā Rīgā, Viļņā vai pat Tallinā, kāpēc lai šī darbavieta vispār būtu pievilcīga?
Drosme atmaksājas
Ko darīt šodien uzņēmējam, lai viņš veiksmīgi risinātu darbaspēka problemātiku jau tagad? Vispirms jau kļūt proaktīvam – nevis sagaidīt, kad problēma būs visai nozarei un visi runās vienā un tajā pašā valodā, bet gan sākt pozicionēt sevi konkrētā nostājā, jau pirms tas ir noticis. Nebaidīties apsteigt laiku. Tā, starp citu, ir arī viena no līderības pazīmēm, kas agri vai vēlu atspoguļojas biznesa un pozicionējuma rezultātos.
Otrs – būt drosmīgiem. Mēs kā sabiedrība bieži runājam noapaļotos teikumos (ka tik pilnīgi visiem ir labi). Ja tu iestājies par ko sociāli ļoti nozīmīgu – tautai, sabiedrībai, valstij, apspiestām sabiedrības grupām –, tu nekad nevarēsi būt pareizs visiem, taču taisnais mugurkauls ilgtermiņā noteikti atmaksāsies.