Jau kopš 1992. gada aktīvi sekoju mūsu valstī notiekošajām reformām veselības aprūpē. Tā kā esmu privāti praktizējošs ārsts un tieši neesmu saistīts ar daudzajām pārmaiņām šajā jomā, varu no malas izvērtēt, kas reformas ieviešanas gaitā manuprāt ir izdevies veiksmīgāk un pie kā vēl būtu nopietni jāstrādā.
Nav noliedzams, ka pārmaiņas esošajā veselības aprūpes sistēmā bija vajadzīgas. Tomēr ar lielām cerībām raugoties uz nākotnes pacienta un ārsta attiecībām esam piemirsuši, ka mērķis reti kad tiek sasniegts bez neērtībām. Protams katras pārmaiņas saistās ar šaubām, neapmierinātību un neuzticību. Tomēr - lai arī mēs vadāmies pēc attīstīto valstu pieredzes dažādās jomās, būtu jāsaprot, ka sistēma, kas ir ideāli piemērota un nodrošina labus rezultātus vienā valstī, nav analogi piemērojama citās valstīs. Ir jāpaiet zināmam laika posmam, lai, ievērojot tūkstošiem nianšu, radītu stabilu un funkcionēt spējīgu sistēmu.

Jau vairākus gadus ģimenes ārsti strādā pēc kapitācijas sistēmas principa, kad katram ģimenes ārstam tiek iedalīta noteikta naudas summa atbilstoši viņa iecirkņa lielumam, proti iedzīvotāju skaitam. Taču algas apmērs tā īsti šajā summā netiek ierēķināts un ārsts saņem to, kas mēneša beigās palicis pāri pēc pacientu ārstēšanas.

Rezultātā ir tikai loģiski, ka dakteris nu turas pie šīs naudiņas un nepavisam nevēlas savu pacientu sūtīt pie cita speciālista vai uz kādu dārgāku izmeklējumu, kas iesistu robu viņa jau tā plānajā maciņā. Šī ideja sākotnēji balstījās uz ciešāku ģimenes ārstu un speciālistu sadarbību, kas iespējams sākumā nozīmētu mazākus ienākumus ģimenes ārstiem, bet perspektīvā raugoties tas atmaksātos, jo uzlabotos vispārējais iedzīvotāju veselības stāvoklis. Nav slikti, tikai mēs reizēm esam pārāk nepacietīgi un gribam visu tepat un tūlīt.

Pašlaik tiek gatavotas izmaiņas kapitācijas modelī, kas paredzēs ārstiem stabilus ikmēneša ienākumus kā noteiktus procentus no tam pienākošās naudas par pacientu ārstēšanu, bet papildus būs iespējams saņemt par aktivitāti un darba kvalitāti. Tādejādi ārsts katru mēnesi saņems nopelnīto un pacientam neradīsies problēmas ar nokļūšanu pie viņiem nepieciešamā speciālista. Bet atkal jau kāds ar to nav mierā. Tagad neapmierināti ir lauku reģionos strādājošie ārsti, jo bija jau spējuši atrast iespēju palīdzēt pacientiem un tai pat laikā arī nopelnīt. Tomēr patreiz objektīvi raugoties uz pieaugošo pacientu neapmierinātību, kā arī dažādu asociāciju pausto viedokli, nākas secināt, ka ir nepieciešami kapitācijas modeļa uzlabojumi.

Patreiz Latvijā veselības aprūpes reforma iziet šo pielāgošanas posmu, bet diemžēl ik uz soļa nākas atdurties pret nepietiekamo finansējumu. Tas tikai liecina, ka veselība pašlaik nav un tuvākajā laikā šķiet arī nebūs galvenā prioritāte, lai gan ceļā uz Eiropas Savienību sabiedrības veselības rādītāji var izrādīties par vienu no galvenajiem klupšanas akmeņiem.

Šķiet lielākā daļa valsts iedzīvotāju vēl nav aizmirsuši valsts milzīgos un tajā pašā laikā neracionālos tēriņus stacionārajai aprūpei, kad slimnīcas jau bīstami līdzinājās veco ļaužu aprūpes namiem, kur varēja paglābties no vientulības un būt nepārtrauktā ārstu uzraudzībā.

Reformas gaitā loģiski ir iecerēts mainīt šo kārtību un samazināt slimnīcā pavadīto dienu skaitu, lai nepieļautu nelietderīgu līdzekļu šķērdēšanu, vienlaikus kvalitatīvi ārstējot pacientus. Bet vai mēs esam tam gatavi? No vienas puses liekas, ka jā, jo straujā tehnoloģiju attīstība ļauj saīsināt ne tikai diagnožu uzstādīšanas laiku, bet arī ārstēšanas un rehabilitācijas ilgumu. Taču diemžēl šeit grūtības sagādā finansējuma trūkums ambulatorajā aprūpē. Ar kaitēm, ko var ārstēt vai kontrolēt regulāri lietojot atbilstošus medikamentus, pacienti nokļūst slimnīcā akūtā stāvoklī, jo ģimenes ārsts naudas trūkuma dēļ nav varējis nodrošināt pacientam nepieciešamo ārstēšanu. Un te atklājās paradoksāla situācija – trūkstot līdzekļiem, lai nodrošinātu nepieciešamo daudzumu valsts kompensēto medikamentu, kas no kopējā veselības aprūpes budžeta reizēm nesastāda nemaz tik lielu daļu, pacienti nonāk stacionāros, kur veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana jau valstij izmaksās krietni dārgāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!