Kaspars Pacēvičs: Kopīgi Baltijas valstu iepirkumi var palīdzēt efektīvāk atjaunot ekonomiku
Foto: Privātais arhīvs

Viena no aizvadītā gada vērtīgākajām atziņām: Baltijas valstīm apvienojot spēkus, ir iespējams paveikt vairāk nekā katrai valstij atsevišķi. "Baltijas burbuļa" stāsts apliecina, ka triju valstu vienotības ideja nav izdzisusi. Tās spēku var izmantot ekonomikas atjaunošanā. Vienots tirgus un dažādi projekti ir tikai viens no attīstības virzieniem, bet kopīgi iepirkumi ir ideja, kas tikai nesen ir uzsākusi savu virzību. Taču šobrīd svarīgi izmantot katru iespēju, kas var palīdzēt strādāt efektīvāk un stiprināt ekonomiku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijā tuvākajos gados ieplūdīs vairāku miljardu eiro investīcijas no Eiropas Savienības. Ir gaidāma vairāku lielu projektu, tostarp "Rail Baltica", attīstība. Cilvēki ar nepacietību gaida ierobežojumu atcelšanu, lai atsāktu tērēt naudu iepriekš plānotiem mērķiem, sekmējot iekšējo patēriņu. Tie ir tikai daži no iemesliem, kuru dēļ ekonomikas analītiķi tuvākajos gados prognozē strauju tautsaimniecības atjaunošanos.

Ir vērts atcerēties, ka ikviena no iepriekšējām krīzēm mums ir ļāvusi transformēt un uzlabot tautsaimniecības struktūru. Un arī šai nav jābūt izņēmumam – mums jādara viss, lai pārvarētu grūtības un no pandēmijas izraisītā sarežģītā stāvokļa Latvija izietu stiprāka, nekā tā bija pirms tam. Viens no soļiem ir Baltijas vienotās ekonomiskās telpas iedzīvināšana, kas ļautu apvienot spēkus Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un perspektīvā arī Somijai.

Apliecinājums idejas dzīvotspējai ir tā dēvētais "Baltijas burbulis", kas aizvadītajā vasarā pierādīja: savstarpēji neizolējoties, mēs spējam sadarboties un atbalstīt cits citu. Arī raugoties senākā vēsturē, var atrast Baltijas sadarbības piemērus, kam bijusi izšķiroša nozīme vēsturisku notikumu attīstībā, – atsauksim atmiņā Latvijas Neatkarības karu un Baltijas ceļu. Domājot par nākotni, svarīgi ir meklēt iespējas veidot kopīgus valstu iepirkumus, kas ļautu resursus izmantot racionālāk un pozicionētu mūs kā vienotu tirgu, ar kuru var rēķināties. 2021. gada atslēgas vārdam ir jābūt sadarbībai!

Ja zinātnieki dažādās pasaules malās nesadarbotos, viņiem nebūtu izdevies operatīvi izpētīt Sars-CoV-2 vīrusu un diezin vai tik ātri – gada laikā – pirmās vakcīnas varētu nokļūt līdz iedzīvotājiem. Ja Eiropas Komisija nebūtu organizējusi vienotu iepirkumu, Latvijai par vakcīnām vienatnē nāktos cīnīties ar lielajām un bagātajām valstīm. Atklāti sakot, man pat nav vēlmes domāt par to, pēc cik ilga laika šādā gadījumā pirmās kravas sasniegtu Rīgu. Un, starp citu, vai jūs zināt, ka ar Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma palīdzību tiek sniegts atbalsts arī medicīniskā aprīkojuma un citu nepieciešamo priekšmetu (aizsargmasku, halātu, cimdu u. c.) piegādē? Tas nozīmē, ka arī šajā gadījumā Latvijai nebija jālauza galva, vai un kur iegādāties brīžiem grūti pieejamo medicīnisko aprīkojumu. Palīdzību šī mehānisma ietvaros ir saņēmusi arī Lietuva.

Kopīgi starpvalstu iepirkumi par labu metodi ir atzīti arī ārējās un iekšējās drošības jomā, kur jau uzkrāta pirmā praktiskā pieredze militārajos iepirkumos. Lai vieglāk piekļūtu dažādām inovatīvām iekšējās drošības tehnoloģijām, kā arī padarītu līdzīgākas un labāk saprotamas iepirkumu prasības, 2019. gadā 15 Eiropas Savienības dalībvalstis apvienojās kopīgā projektā. Interesanti, ka tajā piedalās gan Igaunija, gan Lietuva, bet Latvija – ne.1 Protams, kopīgu starpvalstu iepirkumu šobrīd ir maz, jo nav daudz arī lielu pārrobežu projektu. Ar kaimiņvalstīm sadarbojamies enerģētikas un transporta nozarēs. Piemēram, pavisam nesen tika pabeigts Latvijas–Igaunijas 330 kV starpsavienojums. To realizēja pilnsabiedrība, kurā bija apvienojušies vairāku valstu uzņēmumi. Kādēļ? Vai tas nebūtu bijis racionāli? Lai arī kādi būtu iemesli, nav vērts skatīties pagātnē, ir jāiet uz priekšu.

Vēl viena ideja: kā daļā no ES katrā no Baltijas valstīm ir savi operatīvie dienesti – policija, ugunsdzēsības struktūras, neatliekamā medicīniskā palīdzība – ar līdzīgiem standartiem un pieeju aprīkojumam. Nav dzirdēts, ka visas trīs valstis pirktu operatīvo dienestu auto kopīgos iepirkumos. Arī te rodas jautājums – kāpēc?

Vērts dalīties ar mūsu pieredzi – AS "Sakret Holdings" šobrīd iekļaujas četras rūpnīcas trijās valstīs. Izejvielu iepirkumi vienmēr tiek koordinēti Baltijas līmenī. Saskaņota rīcība mums bieži vien ir ļāvusi izvairīties no izejvielu cenu pieauguma, jo sarunas ar piegādātājiem risinājām, ņemot vērā kopējo Baltijas valstu patēriņu. Ir labi zināms, ka tas, kurš pērk vairāk, maksā mazāk. Kopējā iepirkuma koordinēšana veiksmīgi palīdz izvairīties no kļūdām un pārmaksāšanas.

Manuprāt, ejot ārā no pandēmijas radītās krīzes, lielisks risinājums būtu spēcīga un visaptveroša "Baltijas burbuļa" veidošana. Iepriekšējā gada vasara pierādīja, ka tas ir izdarāms un var būt ļoti efektīvs. Iespējams, visu trīs valstu kopīgi iepirkumi būtu racionāls risinājums apjomīgajā "Rail Baltica" projektā, kas ļautu mazināt acīmredzamo deķīša vilkšanu katram uz savu pusi un paātrinātu tā īstenošanu.

Ieguvēji būtu arī Latvijas eksportspējīgie uzņēmumi, jo šāds mehānisms ļautu vienkāršāk sākt darboties visās trijās Baltijas valstīs. Tas būtu jāakceptē kā labā prakse visās nozarēs, kur ir nepieciešams un var palielināt efektivitāti. Domājot soli uz priekšu, šis ir īstais brīdis, lai pie viena galda sēstos visu triju valdību pārstāvji un uzņēmēji ar mērķi pilnveidot "Baltijas burbuļa" ideju un stiprināt reģiona konkurētspēju, negaidot krīzes beigas.

1 Avots: BalticTimes.com. Saite: https://www.baltictimes.com/estonian_experts_help_create_an_international_joint_procurement_network/

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Savienība Rail Baltica
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form