Kaspars Rāzna: Katrai spēlei ir savi noteikumi - arī azartspēlēm internetā
Foto: Publicitātes foto

Jau kopš ekonomiskās recesijas sākuma politiķi un ierēdņi daudz runājuši par to, ka, apkarojot ēnu ekonomiku, valsts budžetā nonāks vairāk naudas. Pašlaik esam soli tuvāk šim mērķim, sakārtojot interaktīvo azartspēļu jomu. Tiesību normas, kas ierobežo nelicencēto pakalpojumu sniedzēju darbību, ir izstrādātas un pavisam drīz stāsies spēkā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bijušas daudz un dažādas diskusijas, tapuši plāni, kā mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, taču ir vismaz viena joma, kurā tikai pēc nozares pārstāvju aktivitātēm pagājušajā gadā atbildīgās institūcijas sāka domāt, kā mainīt situāciju. Tā ir interaktīvo azartspēļu joma, kurā pēc izmaiņām likumos un Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā 1. jūnijā, kas ierobežos nelicencētos pakalpojumu sniedzējus, valsts budžetā nodokļu veidā varētu nonākt pat vairāki miljoni eiro gadā.

Tas, ka Saeimā trešajā lasījumā pieņemti grozījumi Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, parāda, ka jau pavisam drīz Latvijas Spēļu biznesa asociācijas ierosinātās izmaiņas likumos stāsies spēkā un interaktīvo azartspēļu nozarē būs regulējums, kas strādā arī dzīvē. Parlamentā pieņemtie likumu grozījumi paredz, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai (IAUI) ir tiesības izdot rīkojumus kredītiestādēm un citām maksājumu iestādēm neveikt maksājumus uz nelicencētu azartspēļu organizētāju norēķinu kontiem jeb bloķēt maksājumus. Savukārt pērnā gada nogalē pieņemtie grozījumi Elektronisko sakaru likumā paredz, ka IAUI ir tiesības ierobežot piekļuvi un bloķēt Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu organizētāja interneta domēnus. Šāda rīcība ir nepieciešama divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, ekonomiskais aspekts. Tā ir nauda, ko valsts varētu iegūt, bet neiegūst. Mēs varam tikai pēc aptuveniem aprēķiniem pieņemt, cik daudz līdzekļu Latvijas budžetā neienāk, kamēr likumi atļauj darboties nelicencēto interaktīvo azartspēļu portāliem. Domājams, ka interneta azartspēļu tirgus mūsu valstī gadā laikā sasniedz 10 - 15 miljonus eiro līdzīgi kā Igaunijā, kur 2013. gadā interaktīvo azartspēļu jomas apgrozījums bija gandrīz 13 miljoni eiro, ietverot visu - totalizatorus, kazino, pokeru. Vienkāršoti aprēķinot un ņemot vērā esošo nodokļa likmi, tie ir aptuveni 1,5 miljoni eiro gadā. Kopumā nodokļu ieņēmumos un licences nodevas valsts budžetu ir iespēja papildināt pat par vairākiem miljoniem.

Otrkārt, ir jāatceras, ka azartspēles arī internetā ir un paliek azartspēles, taču līdz šim tas bija piemirsts. Interaktīvās azartspēles, tāpat kā cita veida e-komercija, pēdējos trijos līdz četros gados ir attīstījušās ģeometriskā progresijā, un nekas neliecina par to, ka pārskatāmā nākotnē tas varētu mainīties. Tāpēc šīs izmaiņas likumos ir nepieciešamas, lai sakārtotu nozari. Jo pašlaik sanāk diezgan absurda situācija – spēļu zālēs un kazino Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, tās ir strikti regulētas un uzraudzītas. Taču pilnīgi pretēja aina ir virtuālajā telpā, to, kas notiek tajā, neregulē neviens. Pat vairāk, ir atsevišķas organizācijas, kuras deklamē, ka piekļuves ierobežošana Latvijā nelicencētām azartspēļu interneta vietnēm, kas ir viens no veidiem, kā sakārtot jomu, ir interneta drošību apdraudošs un kaitēs Latvijas tēlam pasaulē. Man, kā cilvēkam, kurš darbojas šajā sfērā, nav skaidrs, kā tas apdraudēs interneta drošību un vēl vairāk – kaitēs mūsu valsts tēlam. Tieši pretēji, es uzskatu, ka nekā nedarīšana un nozares atstāšana pašplūsmā būs daudz kaitnieciskāka ne tikai valsts tēlam, bet arī Latvijas iedzīvotājiem.

Līdzīgs regulējums jau pastāv virknē Eiropas valstu - Igaunijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Dānijā, Beļģijā, citās valstīs un to skaits turpina palielināties. Tā ir tendence Eiropas Savienībā un pēc pāris gadiem šādi ierobežojumi nelicencētajiem pakalpojumu sniedzējiem būs ierasta situācija nevis izņēmums.

No pašreiz spēkā esošajiem likumiem izriet, ka svarīgāk par darbību, ir vieta, kur tā tiek veikta, lai gan tas nav pareizi. It īpaši, redzot to, kas notiek nelicencēto azartspēļu vietnēs. Tās var piedāvāt jelkāda veida pakalpojumus, lai tikai piesaistītu maksimāli daudz klientu, turklāt neviens ne tikai nevar sodīt šo vietņu īpašniekus, bet pat īsti nekontrolē tajās notiekošo, jo formāli tās ir reģistrētas Maltā un dažādās ofšoru valstīs. Teorētiski, šīs vietnes pakļaujas to valstu likumiem, lai gan savus pakalpojumus piedāvā Latvijā, un tādēļ būtu tikai loģiski, ja arī ārvalstīs reģistrētie pakalpojumu sniedzēji pakļautos mūsu valsts normatīvajiem aktiem.

Tas, ka ierobežojošās normas, kas paredz gan nelicencēto azartspēļu sniedzēju domēnu bloķēšanu un maksājumu veikšanas apgrūtinājumus, strādā, pierāda Igaunijas piemērs, kur tas darbojas jau vairāk nekā trīs gadus. Protams, vienmēr būs kāds, kurš teiks, ka tādējādi tiek ierobežotas cilvēka tiesības un valsts šādi veic interneta satura cenzēšanu, taču šajā gadījumā jādomā kā utilitāristiem, kuri apgalvo, ka svarīgāka ir tāda rīcība, kas dod pēc iespējas lielāku labumu lielākam cilvēku skaitam.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form