Kaspars Rokens: Katrai monētai ir divas puses jeb ko mācīties no Covid-19 radītās krīzes
Foto: Privātais arhīvs

Līdz ar Covid-19 straujo izplatību visā pasaulē jau nedēļām ilgi ikvienam no mums katra diena sākas ar jaunākajām ziņām par vīrusa izplatību Latvijā, Eiropā un citviet. Dzīvojot strikti ierobežotu pārvietošanās un aktivitāšu iespēju apstākļos, lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdiena ir sapludinājusi profesionālo dzīvi ar privāto. Daudziem šis ir smagu pārmaiņu un gaidu laiks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Arī būvniecība ir to nozaru vidū, kuras ietekmē vīrusa radītie ierobežojumi, lai gan joprojām mazākā mērā nekā, piemēram, pakalpojumu sniedzējus vai mazumtirgotājus. Tiesa, vienlaikus nelūgtais viesis – Covid-19 – paguvis arī sniegt vērtīgas mācības gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā.

Jebkuriem apstākļiem var pielāgoties

Būvniecības nozarē nodarbinātie ir dalāmi divās lielās kategorijās – darbiniekos, kas veic administratīvās funkcijas un kam ikdiena saistīta ar darbu birojā, apstrādājot rēķinus, sagatavojot tāmes, zīmējot projektējamo ēku aprises utt., un darbiniekos, kuru darbs norit tieši būvobjektā, būvējot, uzstādot inženierkomunikāciju risinājumus, uzraugot darbu norisi. Pēc trauksmainā marta, kad ikvienam vajadzēja piemēroties jaunajai darba realitātei, aprīlis sevi pieteicis ar zināmu līdzsvaru un jaunu darba ritmu. Gan darba devēji, gan ņēmēji ir pielāgojušies, sākotnējais apjukums ir izgaisis, un lielākajai daļai ir skaidrs, kā šobrīd veikt konkrētas funkcijas, nepārtraucot un praktiski pat neiespaidojot objektu būvniecības gaitu.

Te var tikai uzslavēt visus nozarē strādājošos, jo tieši viņi pašreiz veido pievienoto vērtību un ir raduši risinājumus, kā turpināt darbu stingri ierobežotajos apstākļos. Jāatzīmē, ka vēl marta sākumā dominēja viedoklis un pastāvēja bažas, ka administrācijas darbinieki var sociāli distancēties, turpināt darbu attālināti, bet būvobjektos darbs nav iespējams. Šobrīd redzamais pierāda, ka tā domāt ir aplami. Risks saslimt, strādājot āra apstākļos, ir pavisam neliels, un tiem, kas veic darbus iekštelpās, līdzīgi kā visiem pārējiem, ir jānodrošinās ar dezinfekcijas līdzekļiem, jāievēro striktas higiēnas prasības un sociālā distancēšanās būvobjektā, cik vien iespējams, kā rezultātā darbs turpinās, turklāt drošā vidē.

Emocionālā labsajūta ir tikpat svarīga kā fiziskā drošība

Darbs nav vienīgais, ar ko aizņemti nozarē strādājošie. Mājas, skolas un darba solis pamīšus un vienlaicīgi bieži izstiepj darba dienu daudz garāku un nojauc robežu starp darba un privāto dzīvi. Tas prasa mentālu izturību un daudz fiziska spēka un enerģijas. Šādos apstākļos ir grūti fokusēties uz profesionālajiem pienākumiem, tādēļ viss norisinās lēnāk, lai gan abas puses –gan darba devējs, gan ņēmējs – uzskata, ka darba tempam jābūt nemainīgam. Šeit būtiski ir būt saprotošiem, iecietīgiem vienam pret otru, neuztraukties un izprast, ka šobrīd dzīvojam citos apstākļos. Kamēr pielāgojamies un meklējam optimālo veidu, kā visu sabalansēt, lietas virzās lēnāk. Emocionālās drošības un labsajūtas nodrošināšana darba procesā šajā laikā ir vitāli svarīga, tādēļ būtiski sniegt iespēju darba kolektīva ietvaros ik dienu veltīt laiku ikdienas sarunām un domu apmaiņai.

Attālināti var paveikt krietni vairāk lietu, nekā šķita

Daudzi nozarē strādājošie nav raduši vai pat nekad nav veikuši savus pienākumus attālināti. Tagad lielākajai daļai ļoti īsā laikā nācies operatīvi apgūt jaunas prasmes un pielāgoties jaunajiem darba apstākļiem, secinot, ka daudzus ikdienas darbus var paveikt, klāt neesot, – ar tehnoloģiju palīdzību. Būvniecības nozare šobrīd paātrinātā tempā apgūst videokonferenču rīkus, kalendāra plānotājus un projektu organizēšanas lietotnes. Tajā pašā laikā uzņēmumu vadītājiem jāatceras, ka darbinieki mēdz būt dažādi. Vieniem atrasties notikumu virpulī, redzēt, taustīt, dzirdēt ir tikpat būtiski kā elpot. Citi savukārt var sevi kolosāli pierādīt individuāli, patstāvīgi veicot profesionālās funkcijas. Tādēļ darba devējam ir jārada atšķirīgi darba apstākļi pat šajos krīzes apstākļos.

Visticamāk, tie būvniecības nozares pārstāvji, kas joprojām atrodas pelēkajā uzņēmējdarbības sektorā, nespējot pārorganizēt darba ritējumu un saglabāt augstu darbinieku pašmotivāciju, zaudēs visvairāk. Tiesa, nozare noteikti būs ieguvēja no šādas pašattīrīšanās un darbu pārorganizēšanas procesa.

Privātais sektors pārmaiņām ir vairāk atvērts nekā valsts

Kā jau iepriekš minēju, darbs būvobjektos turpinās, gandrīz kā ierasts, un nozare, arī "Velve", ir spējusi nepārtraukt būvniecības procesus dažādās būvobjektu gatavības pakāpēs. Gan uzņēmums, gan nozares profesionālās biedrības ir izstrādājušas norādes un instrukcijas darbam Covid-19 apstākļos, ir nodrošināta kontroles sistēma un izveidots dialogs ar SPKC. Papildu atbildība objektos gulstas uz ģenerāluzņēmēja pleciem, kur jānodrošina ne tikai darba drošības un apsardzes funkcijas, bet arī jāveic pastiprināti koplietošanas telpu dezinfekcijas pasākumi un jānodrošina individuālie dezinfekcijas līdzekļi viesiem, būvobjektā esošajiem darbiniekiem un piegādātājiem.

Tomēr līdz ar Covid-19 izraisītajiem pārrobežu transporta kustības ierobežojumiem projektā paredzētie materiāli būvobjektos ir jāaizstāj ar alternatīviem, jo ražotnes Spānijā un Itālijā atrodas ilgstošā dīkstāvē un vairs nevar nodrošināt materiālu piegādi. Būvdarbu pasūtītāji kā privātajā, tā arī publiskajā sektorā šos apstākļus uztver ar sapratni un ir konstruktīvi. Puses ir gatavas uz kompromisiem vairāk nekā jebkad agrāk. Nozare savu darbību pakārto un plāno ilgtermiņā, tādēļ saglabā pieejamību partneriem un piegādātājiem.

Diemžēl ir gadījumi, kad valsts iestāžu spēja strādāt šajos apstākļos ir apgrūtināta, bet ierēdņu un amatpersonu izpratne par Covid-19 apdraudējumu – nepilnīga. Tādēļ kavējas būvobjektu nodošana ekspluatācijā, jo atbildīgo uzņēmumu pārstāvji atsakās veikt objekta pieņemšanu, pamatojot to ar inficēšanās risku un pulcēšanās ierobežojumiem. Citos gadījumos, paraksta tiesīgai personai atrodoties prombūtnē, nav deleģētas tiesības parakstīt dokumentus un process ievelkas, pat būtiski kavējas. Privātuzņēmējam – būvniekam – šāda birokrātiska nevīžība nozīmē iepriekš neparedzētus izdevumus.

Spriestspēja un ilgtermiņa domāšana – izdzīvošanai nepieciešamie pamatrīki

Lielam skaitam būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu un to vadītājiem šis, nenoliedzami, ir izaicinājumu laiks. Jāspēj regulāri komunicēt ar saviem darbiniekiem, nodrošinot iesaisti un veicinot drošības sajūtu un piederību uzņēmumam. Jālīdzsvaro ieņēmumu daļa ar izdevumiem, tātad jāfokusējas uz būtisko un jālikvidē nesvarīgais. Veselīga, uz nākotni orientēta vadītāju spriestspēja, izvairoties no nevajadzīgas pārnodrošināšanās vīrusa ierobežojumu dēļ, ir uzņēmuma dzīvotspējas garants. Jāvēro, jāsalīdzina, jāanalizē un jāpieņem lēmumi. Zināmā mērā kalkulēti jāriskē un jāturpina strādāt. Darbu pilnīga apturēšana nav risinājums ne uzņēmumiem būvniecības nozarē, ne valstij kā nodokļu apsaimniekotājai un pārdalītājai.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form