Un tieši šie uzņēmumi nākotnē būs ieguvēji, jo agri vai vēlu, mainoties Eiropas Savienības prasībām attiecībā uz vidi un klimatu, to ietekmi sajutīsim arī Latvijā.
Šobrīd galvenā problēma ir tirgū pieejamo iepakojumu daudzveidība. Protams, uzņēmumiem, izvēloties atbilstošāko produkta iesaiņojumu, jāņem vērā virkne faktoru, lai, piemēram, spētu nodrošināt svaigu produktu, lai to varētu droši pārvadāt utt. Tomēr nereti produkti tiek burtiski pārpakoti. Respektīvi iepakojuma ir vairāk nekā paša produkta, kam patiesībā loģiska izskaidrojuma nemaz nav. Tomēr ir otra puse. Ne vienmēr mazāk ir labāk, jo ir situācijas, kad izvēloties it kā šķietami apjoma ziņā mazāko iepakojumu, rezultātā tas nonāk poligonā. Nav vienota standarta, kas motivētu ražotājus izmantot pārstrādājamu materiālu.
Maldīgi priekšstati bieži vien dzirdami arī par tā dēvēto "BIO" plastmasu. Daudzi tic, ka tā dabā pati no sevis sadalīsies, tomēr virkne šo materiālu patstāvīgi sadalās vien pie 60 grādu temperatūras. Attiecīgi Latvijas mērenā klimata apstākļos tas ir burtiski neiespējami. "BIO" plastmasa ir vizuāli līdzīga cita veida plastikātiem. Tomēr tā nav pārstrādājama. Pretēji ir ar stikla taru, jo stikls ir pārstrādājams un lietojams bezgalīgi – ar nosacījumu, ja tiek pareizi šķirots pēc izlietošanas. Tajā pat laikā stikls ir grūtāk transportējams un ir trausls, līdz ar to var radīt papildu finansiālo slogu uzņēmumam. Ja vēlamies rūpēties iepakojuma nonākšanu otrreizējā apritē, tad svarīgi būtu radīt uzņēmējiem motivējošu sistēmu jau likumdošanā.
Valstij vajadzētu sākt ar minimumu, definējot atšķirīgus nosacījumus ražotājiem, kuri saviem iepakojumiem izmanto pārstrādājamu un nepārstrādājamu materiālu. Kā piemēram, Vācija šādu sistēmu ieviesa jau pagājušajā gadā, nosakot lielāku finansiālo slogu ražotājiem, kuru iepakojumi nav derīgi otrreizējā tirgus apritē. Nākamais solis no valsts puses varētu būt vienotu standartu ieviešana, kur ieguvēji būtu arī uzņēmumi, kuri produktus pilda stikla tarā. Kā labais piemērs atkal Vācija, kur tirgū vienādu izmēru stikla tara tiek rotēta tirgus apritē veselas pudeles formātā. Šajā gadījumā tas ir videi draudzīgākais scenārijs, pārstrādi atstājot tikai galējā plānā.
Tāpat svarīgi būtu veicināt zaļā iepirkuma iedzīvināšana tirgū, nosakot par obligātu prasību projektu īstenotājiem vismaz daļu nepieciešamo materiālu izmantot no otrreizējām izejvielām. Arī Latvijā nonāksim pie šiem risinājumiem, tāpēc ir svarīgi sadarboties un raudzīties uz norisēm ar tālejošu skatījumu.
Lai palīdzētu uzņēmumiem jau šobrīd labāk izprast produktu iepakojumu ilgtspējas ciklu, pagājušajā gadā izveidojām un šogad turpinām Latvijas Zaļā punkta iniciatīvu "Zaļi pakots". Tās laikā kopā ar ekspertiem un Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Iepakojuma asociācijas veicam iepakojumu analīzi, sākot ar izvēlēto materiālu, ražošanas procesiem un iepakojuma potenciālajiem ceļiem pēc tā izlietošanas. Sertifikātus pēc izvērtējuma par saviem iepakojumiem saņēmuši jau vairāki uzņēmumi, tostarp "Food Union", "Hanzas Maiznīca", kā arī "Aldaris" par zīmola "Mežpils alus" iepakojumu. Šis sertifikāts ir kā apliecinājums un vienlaikus arī ieteikums - uzņēmumi saņem tādu kā pilnu asins ainu un saprot jau nākamos stratēģiskos soļus iepakojuma dzīvescikla palielināšanai un efektīvākai uzņēmuma darbības īstenošanai kopumā.
Lemjot par izmaiņām dabas resursu nodokļa (DRN) sistēmā, kas šobrīd valdības gaiteņos tiek diskutētas, rūpīgi jāapdomā, kāds iepakojums šo izmaiņu rezultātā nonāks tirgū un patērētāju lietošanā. DRN likme ir jādiversificē – augstāks DRN jānosaka nepārstrādājamam iepakojumam, bet krietni zemāka - pārstrādājamam, lai tiktu veicināta ilgtspējīga uzņēmējdarbības prakse. Pārstrādājams un otrreizējā apritē derīgs iepakojums nākotnē būs kā obligāta prasība. Šis process ir jau sācies attīstītajās Rietumvalstīs un nonāks arī līdz Latvijai. Ieguvēji būs tieši tie uzņēmumi, kuri jau būs paguvuši sagatavoties jebkādām potenciālajām pārmaiņām – tie, kuri jau šobrīd strādā pie tā, lai samazinātu savu "ekoloģisko pēdu" vidē. Uzņemot pareizo kursu, varam kopā panākt, ka Latvija nākotnē kļūst par valsti bez atkritumiem.