Šogad jau ceturto gadu "Latvijas Zaļais punkts" centās noskaidrot iedzīvotāju viedokli par zīmolu zaļumu, lai noskaidrotu, kuri uzņēmumi, iedzīvotājuprāt, ir videi visdraudzīgākie, kā arī - cik ilgtspējīgi ir iedzīvotāju ikdienas paradumi. Atšķirībā no pērnajiem gadiem, šogad pētījums tika veikts Baltijas līmenī, izgaismojot būtiskas atšķirības Baltijas valstu iedzīvotāju vidū vides aizsardzības apziņā.
Tā, piemēram, neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā Latvijā samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars (no 50% uz 46%), kuri labprātāk iegādājas produktus no zaļi domājošiem uzņēmumiem, kopumā uzņēmumu kopējais zaļuma novērtējums ir palielinājies. Tas apliecina, ka beidzot sabiedrība sākusi kritiskāk raudzīties, vai vārds BIO parādās tikai uz produkta etiķetes, vai arī tas iemieso konkrētā uzņēmuma kopējo biznesa stratēģiju. Jāpiebilst, ka pateicoties plaši pieejamajai informācijai, kā arī uzņēmumu un organizāciju rīkotām kampaņām, iedzīvotāji arvien vairāk sāk atšķirt, kas ir videi draudzīgs produkts un iepakojums. Vēl vairāk - arvien kuplāks kļūst to iedzīvotāju pulks, kuri pievērš uzmanību tam, cik zaļos apstākļos produkts vai prece tiek ražots, un kāda būs tā tālākā dzīve pēc tam, kad tas būs izlietots.
Interesanti, ka šogad zaļāko zīmolu topā ir vairāki jaunumi, kas diezgan strauji iekarojuši topa augšgalu, piemēram, "Neste", kas kopumā Baltijas valstu iedzīvotāju vērtējumā ir zaļākais zīmols Baltijā. Tajā pašā laikā kritumu dabas draudzīguma topā piedzīvojuši vairāki tradicionāli Latvijas "zaļie" zīmoli. Zīmīgi, ka par zaļākajiem iedzīvotāji nemainīgi atzīst lielos valsts uzņēmumus, skaistumkopšanas, pārtikas un dzērienu nozarēs strādājošos. Vienlaikus nozaru griezumā šogad zaļuma novērtējums audzis e-komercijas pakalpojumiem, farmācijas uzņēmumiem un arī alkohola ražotājiem.
Palūkojoties uz iedzīvotāju paradumiem Latvijā, visizteiktāk aug to skaits, kuri šķiro atkritumus. Ja 2016. gadā to veica 50,3%, tad šogad jau 59,6% iedzīvotāju. Šajā ziņā gan atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, jo Baltijas vidējais rādītājs ir 69%. Tāpat Latvijas iedzīvotāji ir nedaudz izšķērdīgāki pret dabas resursiem. Ja Latvijā 70% iedzīvotāju izvēlas produktus ar mazāku iepakojuma daudzumu, tad Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir tuvāk 80%.
Taču kopumā iedzīvotāju aptauja rāda, ka Igaunija vides apziņā ir soli priekšā gan Latvijai, gan Lietuvai. Piemēram, kamēr 79% Latvijas iedzīvotāju un 77% lietuviešu saka, ka gribētu saņemt atlīdzību par iepakojuma šķirošanu, Igaunijā to skaits ir krietni mazāks – 59,8% ( tātad vairāk to ir gatavi darīt arī bez atlīdzība, vien vides piesārņojuma samazināšanas vārdā). Jāatzīst gan, ka pie mūsu esošās dalītās vākšanas sistēmas, atšķirība nav nemaz tik liela. Domājams, ieviešot no igauņiem atšķirīgu iepakojuma depozīta sistēmu, kurā var nodot daudzveidīgu iepakojumu klāstu, šajā rādītājā Latvija apsteigtu ne tikai tuvējos kaimiņus, bet arī citas Eiropas Savienības valstis.
Tomēr vajadzētu atcerēties, ka ilgtspēja neslēpjas tikai iepakojumā. Zīmolam jeb pašam uzņēmumam, kas zīmolu nes, jābūt atbildīgam par izmantoto resursu apjomu un to pareizu apsaimniekošanu. Galu galā jāapzinās, ka ikviena tirgū novietotā lieta tuvākā vai tālākā nākotnē būs atkritumi, kurus maksimāli daudz nepieciešams atgūt pārstrādei vai nodot atkārtotai izmantošanai, lai tie pēc iespējas mazāk nonāktu poligonos vai vēl sliktāk – dabā. Tāpēc Latvija – valsts bez atkritumiem, manuprāt, nav tikai atsevišķu uzņēmumu misija, bet tai jākļūst arī par vienu no pamata stūrakmeņiem valsts politikas veidošanā un ikviena iedzīvotāja un uzņēmuma ikdienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
