Portāls “Delfi” turpina iepazīstināt ar sabiedrības par atklātību “Delna” šovasar organizētās jauno žurnālistu skolas audzēkņu darbiem.
Daudzi studenti uztraucas par to, ka jaunajā stipendiju projektā paredzētās apjomīgās stipendijas nesaņems tie studenti, kuriem tās paredzētas un nepieciešamas visvairāk.
Noteikumu projekts sagatavots iesniegšanai Valsts sekretāru sanāksmē.
Jaunais projekts paredz, ka turpmāk bakalaura un maģistra studiju programmu studentiem un rezidentiem medicīnā minimālā stipendija būs 70 lati mēnesī. Atbilstoši pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem stipendijas apmērs ir 8 lati mēnesī.
Aptaujājot studentus no vairākām augstskolām noskaidrojās, ka pēc viņu domām jaunais stipendiju projekts ir visai neefektīvs, jo naudu nedabūs tie studenti, kuriem tā ir nepieciešama.
Latvijas Universitātes students Jānis norāda, ka pēc jaunā projekta stipendijas varēs saņemt tie studenti, kuri visu studiju laiku veltīs tikai mācībām. "Visdrīzāk, bagāto vecāku bērni saņems apjomīgās stipendijas, jo viņi papildus studijām šobrīd nav spiesti piestrādāt," pārliecināts ir students.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes students Artūrs Liepiņš piebilst, ka svarīgi ir kontrolēt sociālā stāvokļa izziņu izcelsmi, jo studentu vidū ne reizi vien dzirdēts par negodīgu rīcību, uzrādot nelikumīgas izziņas.
Lai to noskaidrotu, izpētījām, ka Valsts sekretāru sanāksmē apstiprināmajā dokumentā ir rakstīts, ka par stipendiju piešķiršanu lems attiecīgās augstākās izglītības iestādes izveidotā stipendiju piešķiršanas komisija, kuras sastāvā ir iestādes administrācijas, akadēmiskā personāla un studējošo pašpārvaldes pārstāvji.
Ja diviem vai vairākiem stipendijas pretendentiem būs līdzvērtīgi sekmības rādītāji, stipendiju pirmkārt piešķirs invalīdiem, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem, studējošajiem no ģimenēm, kuras audzina trīs un vairāk bērnus, studējošajiem, kuru ģimenēs ir bērni un studējošajiem ar zemāku ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli.
Ir dzirdētas runas, ka iespējama nepilnīgas informācijas sniegšana par studentu ģimeņu sociālo stāvokli un sabiedriskā transporta biļetēm, atklāj Latvijas Studentu apvienības prezidents Mārtiņš Gineitis. Viņš norāda, ka svarīgi ir pildīt noteiktos kritērijus, lai nerastos pārmetumi par iespējamo šmaukšanos. "Primāri tiek prasītas sekmes, kuras var pārbaudīt visvienkāršāk, ieskatoties katras augstskolas datu bāzē," pārliecināts ir apvienības prezidents.
Runājot ar vairākiem studentiem, veidojās priekšstats, ka 70 latu lielās stipendijas saņēmējs varētu būt students ar izcilām sekmēm. Lielā konkurence šim studentam neļautu izpaust savas sekmes kursa biedriem, jo viņi ir konkurenti, kuri varētu apdraudēt iespējamo stipendijas saņemšanu. Katrs students, kurš vēlētos tikt pie apjomīgās stipendijas, censtos iegūt izziņu, kas viņam atvieglotu to saņemt.
"Lai sekmētu augstākās izglītības kvalitātes celšanos un nodrošinātu studentiem iespējas pilnvērtīgi mācīties, iespējams, studentam būtu jāsaņem stipendija minimālās algas apmērā. Pretējā gadījumā students būs spiests piepelnīties", pauda izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs.
Atbilstoši noteikumu projektam uz stipendiju konkursa kārtībā varēs pretendēt nestrādājoši studējošie valsts finansētajās studiju vietās, kas sekmīgi noteiktajā termiņā būs nokārtojuši nepieciešamos pārbaudījumus un ieguvuši attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzēto kredītpunktu skaitu.
Savukārt Saeimas deputāts un bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atklāj, ka šī ideja jau dzimusi iepriekšējās valdības laikā. "Ja pareizi tiks sabalansēts sekmju kritērijs ar sociālo kritēriju, tad šis modelis strādās labi," pārliecināts ir K. Šadurskis.