Mums raksturīga mode pačīkstēt, ka dzīve nav izdevusies, pašvaldībā sēž vieni vienīgi rīkļurāvēji un eksistence šai valstī nožēlojama. Protams, ka dzīve vienmēr šķiet labāka tur, kur mūsu nav. Bet vai tā tiešām ir? Un vai šo dzīvi – tādu, kāda tā ir – mēs neesam nopelnījuši ar savu attieksmi, savu darbību vai, tieši otrādi, bezdarbību?

Filozofiskas mācības par dzīves jēgu un likumsakarībām stāsta, ka mēs šodien dzīvojam mūsu vakardien veidotā pasaulē. Tas, kādu savu dzīvi būvējam šodien, tas, cik daudz atbildības uzņemamies, ietekmēs, kāda būs nākotne. Mums, mūsu bērniem un arī viņu bērniem.

Un, lai gan daudzas lietas varam mainīt ikdienā – atmest kādu kaitīgu ieradumu, kļūt laipnāki, apdomīgāki vai iecietīgāki, ir lietas, kuru mainīšanai nepieciešams kāds īpašs brīdis. Un tā nav Jaunā gada nakts, kad visbiežāk gaisā virmo apņemšanās, ko ievērojam labi, ja vien pāris nedēļu. Tā nav pirmdiena, kad nozvēramies sākt jaunu dzīvi, kas ilgst vien dažas stundas.

Šoreiz mūsu lēmums, mūsu apņemšanās mūsu dzīvi ietekmēs daudz ilgāk – vismaz nākamos četrus, bet varbūt vēl vairāk gadu. Vēlēšanas ir tava iespēja mainīt, ietekmēt un veidot savu un savas pilsētas turpmāko dzīvi. Turklāt savu attieksmi, savu ieguldījumu mūsu kopējā nākotnē tu sniedz gan tad, ja 6. jūnijā nobalso par kādu sev pieņemamu partiju, gan tad, ja, aizbildinoties, ka nav par ko vēlēt, nebalsosi ne par vienu. Jo nebalsojot tu ļauj savu viedokli un sev vēlamo nākotni veidot citiem. Tiem, kuri perfekti zina, ko vēlas – pat ja viņu izvēlētās politiskās partijas aizstāv tev gluži nepieņemamas vērtības. Viss būtu labi, bet tev tajā vidē būs jādzīvo!

Kādas gan tad būs tiesības bļaut, ka Rīgu pārņēmuši zagļi, komunisti vai plānā galdiņa urbēji? Tu būsi tas, kurš to pieļāva, tas, kurš ar savu atturēšanos no vēlēšanām ļāvis savas politiskās vēlmes piepildīt citiem.

Tieši tāpēc, lai kāda būtu tava politiskā nostāja, lai cik maz tevi interesē, kas jauns notiek partiju virtuvē, un pat riebjas tas viss, tev jābalso. Jābalso, lai ar savu balsi parādītu, ka tev nav vienalga. Lai ar savu attieksmi liktu noprast, ka tu prasīsi atbildību no tiem, kuriem esi uzticējies.

Jo, lai gan cilvēks, gluži kā egles zars, kad tas apsnidzis, nolaižas zem smagās sniega nastas, nāk brīdis, kad tam uzkrautais ir par smagu. Un zars saliecas vēl mazliet, lai nokratītu sniegu no saviem pleciem. Tieši tāpat arī TAGAD, kad pārmērīgi uzpūsta birokrātijas aparāta, neprasmīgas saimniekošanas, savtīgu interešu un pat atklāta cinisma pārņemti dažādi politiskie spēki izsaimnieko mūsu valsti. Ir vēl mazliet jāpieliecas, lai ar savu aizpildīto vēlēšanu biļetenu nokratītu lieko balastu no saviem pleciem. Lai mūsu ikdiena kaut par mazu kripatiņu kļūtu sakārtotāka un ļautu brīvāk uzelpot.

Jo, kamēr nekas nemainīsies, daži varas pārstāvji būs ieinteresēti, lai tava ikdiena ir rūpju caurvīta. Ja cilvēks nespēj apmierināt savas pamatvajadzības, viņš neiesaistās politikā. Kamēr mums jādomā par to, ko ēdīsim, mums neinteresē, ka no mājas pamatiem aiznes pēdējos ķieģeļus un piemājas dārziņā izrok rožu krūmus.
Tāpēc vēlot tev jāpalīdz savas pašvaldības politiķiem pildīt solījumus, ko tie devuši. Un mums kopā jāizvērtē līdzšinējās kļūdas vai ļaunprātības. Jo, tikai saprotot, izvērtējot, kas darīts nepareizi, ir iespēja kaut ko mainīt. Un cerēt, ka nākotnē dzīvosim labāk, pārticīgāk un laimīgāk.

Tas, kādu nākotni šajās vēlēšanās izveidosim, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. No tavas apdomības un vēlmes uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un rīcību. Un atceries, ka labāk ir mēģināt darīt un kļūdīties, nekā nedarīt neko un pēcāk gausties, ka dzīve nav tāda, kā to vēlējies.

Lai mums kopā izdodas. Tiksimies vēlēšanās 6. jūnijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!